Par ietvju un jumtu tīrīšanu Rīgā atbild namīpašnieks vai tā nolīgtais apsaimniekotājs.

Cilvēki iet pa ielu ziemā

Kā jāsakopj ietves?

Laiks: ietvju tīrīšana ir jāveic līdz plkst.8.00. Snigšanas un puteņa laikā tīrīšana jāveic atkārtoti.

Platums: sniega un apledojuma laikā ietves attīrāmas vismaz 50% apjomā no kopējā platuma, bet ne mazāk kā 1,5 m platumā.

Sniega vaļņi: tos veido netraucējot gājēju kustībai ietvju zonās, lai mazinātu nepieciešamību veikt sniega izvešanu. Ieteicams braucamās daļas pusē. Aizliegts veidot sniega vaļņus tuvāk par 5 metriem no gājēju pārejām un krustojumiem, kā arī koku apdobēs.

Sniega vaļņu veidošana uz piebraucamajiem ceļiem atļauta tikai gadījumos, ja gar publiskā lietošanā esošo piebrauktuvi, piebraucamo ceļu un autostāvvietu ir izbūvēta nodalīta gājēju ietve, un tas netraucē transporta pārvietošanos.

Kaisāmais materiāls: aizliegta sāls izmantošana. Tā vietā var izmantot smilts un sāls maisījumu, kurā sāls koncentrācija nepārsniedz 20%, vai, saskaņojot ar lietus notekūdeņu sistēmas uzturētāju, – sīkšķembiņas.

Lai samazinātu putekļu piesārņojumu pilsētā, cietā seguma kaisīšanai izmantotais pretslīdes materiāls ir jāsavāc, kolīdz tas nav vairs nepieciešams drošu pārvietošanās apstākļu nodrošināšanai.

Ievērībai! Attīrot ietvi, sniegu nedrīkst mest uz ielas un velojoslām!

Pašvaldība palīdz nodrošināt ietves tīrīšanu, ja:

  • piegulošās teritorijas apmērs pārsniedz īpašuma teritoriju;
  • viendzīvokļa māju, kuras netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, īpašnieki, kas ir trūcīgas vai maznodrošinātas personas, ja šīs personas turklāt ir:
    • vientuļi pensionāri, kas ir personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kuriem nav kopīgas deklarētās dzīvesvietas ar citām pilngadīgām personām;
    • pensionāri, kas ir personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kuriem ir kopīga deklarētā dzīvesvieta ar personām, kas ir pensionāri vai personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti.

Aicinām rakstīt iesniegumu uz e-pastu riga@riga.lv, kurā izklāstiet savu situāciju un kāpēc ir nepieciešams pašvaldības atbalsts.

Tās ir pašvaldības organizētas sniega tīrīšanas tehnikas vienības, kas veic pilsētas centra ietvju operatīvu sakopšanu, kurās ir intensīva gājēju kustība. To kopējais regulāro maršrutu garums ir 106,3 km.

Pirms mobilās brigādes dodas darbā, maršrutu apseko pašvaldības policija, fiksējot ietvju posmus, kurus īpašnieki nav sakopuši. Pēc darbu veikšanas īpašniekiem tiek piestādīts rēķins.

Mobilo brigāžu maršruti

Ēku īpašniekiem jārūpējas, lai jumta sniegs un lāstekas nepieļautu situācijas, kurās garāmgājēji gūst traumas.  Ja tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, bīstamās vietas jānorobežo un jāveic tīrīšana.

Namu īpašniekiem ir jānodrošina sniega un ledus notīrīšana arī no balkoniem un lodžijām, kā arī jāveic lāsteku nolaušana.

Ja gājējs guvis traumu, paslīdot uz ietves vai savainojoties, sniegam krītot no jumta, jārīkojas šādi:

  1. negadījuma vietā par to jāziņo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) pa tālruni 113, lai saņemtu palīdzību;
  2. NMPD un slimnīcas informāciju nodos pašvaldības policijai, kas par notikušo uzsāks administratīvā pārkāpuma procesu;
  3. ja nelaimes gadījuma brīdī palīdzība nav nepieciešama, jāpiefiksē notikuma vietas precīza adrese, lai par to vēlāk varētu paziņot pašvaldības policijai, ja izrādīsies, ka negadījums ietekmējis veselību;
  4. jāvēršas pašvaldības policijā ar iesniegumu, lai tā negadījumā iekļuvušo personu varētu atzīt par cietušo;
  5. ja tiks konstatēts pārkāpums, no pašvaldības policijas tiks saņemta informācija par personu, kas saucama pie atbildības;
  6. ar šo informāciju var vērsties pie pārkāpēja, lai saņemtu nodarītā kaitējuma kompensāciju. Ja pārkāpējs ir apdrošināts, to izmaksās apdrošināšanas kompānija, ja nav -. kompensāciju varēs saņemt savstarpēji vienojoties vai arī tiesas ceļā. Cietušais ir atbrīvots no tiesas nodevas.

Par nenotīrītu ietvi un jumtu var informēt pašvaldību, kas sazināsies ar namīpašnieku vai apsaimniekotāju, kā arī lems par administratīvo atbildību.

To var izdarīt:

Maksimālais sods fiziskām personām ir 350 eiro, bet juridiskām personām – 1400 eiro.