Rīga kļūst arvien populārāka ne tikai Eiropas, bet arī pasaules tūrisma galamērķu vidū, pilsētā ik dienas ierodoties arvien jauniem viesiem.

Vai zināt, kāds ir pēdējā laikā pilsētas viesu visbiežāk uzdotais jautājums par Rīgu? Nē, ne jau kāda ir šī brīža ekonomiskā situācija vai kurā gadalaikā šurp labāk doties? Tas drīzāk ir vērojums pārsteiguma formā: “Ir sajūta, ka Rīga šobrīd mutuļo un savā ziņā kļuvusi par tādu kā visas Baltijas radošo epicentru. Te tik daudz kas notiek – īpaši kultūras jomā. Kāpēc tieši Rīgā un kālab tieši šobrīd?”

Vēsturiski Rīga vienmēr bijusi krustceles. Dažādu nāciju un kultūru saplūšanas punkts. Vairāk kā 600 tūkstošu apdzīvotās pilsētas unikālo patinu lielā mērā veidojusi arī ūdens klātbūtne – par Latvijas likteņupi dēvētā Daugava un Baltijas jūras līcis. Rīga vienmēr dzīvojusi ciešā mijiedarbībā ar apkārtesošo dabu, kas joprojām ir klātesoša pilsētas ikdienā – daudzo parku, meža, skvēru, tās teritorijā esošo ezeru un kanālu veidolā. Rīgai ir gan savi kalni un salas, gan pludmales. To par savām mājām atzīst arī te ligzdojošie putni un pilsētas kanālā mītošie bebri. Turklāt ņemot vērā pilsētas kompakto veidolu – izteikti urbānie pulsa punkti un zaļojošas relaksācijas zonas, spraiga pilsētas sajūta un lauku romantisms, Rīgā ir vien neilga kājāmgājiena attālumā. Pavasaros Rīgas gaiss ir reibinošas ceriņu smaržas piestrāvots, rudeņos to piepilda dzeltensarkanu lapu melanholija, ziemās – tikko uzsniguša sniega baltais brīnums.

Tūristi iepērkas tirdziņā

Rīga vienmēr bijusi arī multinacionāla pilsēta – jau kopš 13. gadsimta beigām, kad tā iestājās Hanzas savienībā. 16. gadsimtā Vecrīgā teju katrā ielā esot mituši savas tautības iemītnieki. Arī šodien visprecīzākais Rīgas daudzšķautnainās sejas liecinieks ir tās arhitektūra un kultūra. Eklektiska un pārsteidzoša savā daudzveidībā, kur katrs laiks un strāvojums atstājis savas zīmes. Sākot no gotikas, renesanses, baroka, klasicisma līdz manierīgam jūgendstilam, modernismam un koka arhitektūrai. Savā vairāk kā 800 gadu garajā mūžā Rīga izdzīvojusi visdažādākos likteņa līkločus. Klupusi, kļūdījusies, iekritusi pārmērībās, tikusi pakļauta, postīta, grēkojusi, aizrāvusies, uzplaukusi, vīlusies. Taču – agrāk vai vēlāk, tā vienmēr pratusi atgūt savu spožumu. Un vienmēr kalpojusi kā savdabīgs tilts starp Austrumiem un Rietumiem.

Šodienas Rīga ir sākumpunkts inovatīviem startapiem, tā lepojas ar izcilību piesātinātu mūzikas un laikmetīgās mākslas dzīvi, Dziesmu svētkiem, kuros vienlaikus uz svētku brīvdabas estrādes kāpj 18 000 koristu, dinamisku gastronomijas ainu, kurā vietējie pavāri sacenšas aktuālās “Latvijas garšas” meklējumos, kas spējusi pārsteigt ne vienu vien ceļotāju - gardēdi. Tajā ir gan sava glamūrā centra dzīve, gan hipsteru kultūras republika. Rīgā iespējams nokļūt, izmantojot visu trīs klasisko elementu – gaiss, zeme un ūdens, ceļus un uz to iespējams paraudzīties gan no putna lidojuma, gan kuģojot ar SUP dēli. Kaut ģeogrāfiski piepulcējama Ziemeļu pilsētām, sava multinacionālā rakstura dēļ, Rīga ir azartiska un kaislīga. Jā, un arī pozitīvi ambicioza. Kā jau radošas enerģijas piestrāvota pilsēta, tā vibrē un pārsteidz visos gadalaikos.

Pilsētas viesi fotografējās pie skulptūras Brēmenes muzikanti

2009.gadā tika izveidots nodibinājums Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs. Tā dibinātāji ir Rīgas dome, aviosabiedrība airBaltic, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija un Latvijas Tūrisma Aģentu asociācija . Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs nodarbojas ar tūrisma veicināšanu un Rīgas tūrisma iespēju popularizēšanu ārvalstīs.

Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs

Vairāk par tūrisma iespējām Rīgā
Skatīt vairāk