Redzi dzirdi runā, trauksmes cēlējs

Trauksmes celšana ir iespēja ikvienam veicināt tiesiskumu, godprātību un atklātību darba vidē, sekmējot pārredzamu iestādes darbību, izmantojot tiesības brīvi paust savu viedokli. Pašvaldība aicina celt trauksmi par pārkāpumiem darba vietā, kas apdraud sabiedrības intereses, izmantojot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Trauksmi aicinām celt uzreiz vai iespējami drīz pēc tam, kad persona ir uzzinājusi par notikušo pārkāpumu, lai būtu lielāka iespēja, ka pārkāpējam varēs piemērot disciplināro atbildību par pārkāpumu.

Trauksmes celšanas likums palīdz Latvijas iedzīvotājiem novērst pārkāpumus un kaitējumu sabiedrības interesēm, vienlaikus aizsargājot trauksmes cēlējus no nelabvēlīgām sekām. No 2022. gada 4. februāra Latvijā spēkā ir jauns Trauksmes celšanas likums, kas pārņem ES Trauksmes cēlēju direktīvu, pilnveidojot līdzšinējo pieeju.

Trauksmes celšana nav nepatiesu ziņu sniegšana, ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu (nepiešķirta prēmija, strīds ar kolēģi (privāts konflikts), neapmierinātība ar darba grafiku, domstarpības par atvaļinājumu, strīds par algas aprēķinu, personai nepatīk organizācijas reorganizācija, darbiniekam nepatīk amata apraksta grozījumi, darbinieks nav saņēmis vēlamo amata novērtējumu, darbinieks nav apmierināts ar darba telpu sadalījumu, personu nevirza amatam u.tml.) vai valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana ziņojumā. Par trauksmes celšanu nav uzskatāma situācija, kad iedzīvotājs nav darba attiecībās ar pašvaldību, kā arī citā -  ar darbu pašvaldībā saistītā  veidā nav guvis informāciju par pārkāpumu, bet to novēro kā privātpersona (kā iedzīvotājs).

Lai personu atzītu par trauksmes cēlēju, jāizpildās šādiem kritērijiem: 

  1. ziņotājs ir fiziska persona; 
  2. ziņotājs godprātīgi sniedz informāciju par pārkāpumu; 
  3. pārkāpums varētu kaitēt sabiedrības interesēm; 
  4. ziņotājs informāciju uzskata par patiesu;
  5. informācija gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu; 
  6. personai varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas šīs informācijas sniegšanas dēļ.

Trauksmes cēlēja ziņojumā norāda informāciju par pārkāpumu, tajā iekļaujot:

  1. pārkāpuma aprakstu, minot konkrētus faktus, norādot iespējami daudz informācijas par konkrēto gadījumu, pievienojot pēc iespējas vairāk dokumentus, kas apliecina šo informāciju;
  2. informāciju par fiziskajām vai juridiskajām personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās iesaistītas pārkāpuma izdarīšanā;
  3. to, vai informācija par pārkāpumu gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu; 
  4. vai par šo pārkāpumu jau ir kādam ziņots iepriekš; 
  5. informāciju par saistīto personu, ja tāda ir (sīkāk par saistīto personu skatīt Trauksmes celšanas likuma 1. panta pirmās daļas 6. punktā);
  6. informāciju par to, ja persona nevēlas saņemt ziņojuma saņemšanas apstiprinājumu un lēmumu par iesnieguma atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu; 
  7. atļauju publicēt informāciju gadījumā, ja tiks konstatēts pārkāpums.
Trauksmes celšanas kārtība Rīgas pašvaldībā

Rīgas valstspilsētas pašvaldībā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora 30.05.2023. iekšējiem noteikumiem Nr. RD-23-32-nti “Trauksmes celšanas kārtība Rīgas valstspilsētas pašvaldībā” ir izveidota vienota centralizēta trauksmes celšanas sistēma. 

Jaunā kārtība nodrošina gan pašvaldības darbiniekiem iespēju ziņot iekšēji, lai pārkāpumus laicīgi novērstu, gan ikvienai personai iespēju ziņot Pašvaldībai kā kompetentajai institūcijai par pārkāpumiem, kurus tā novērojusi, veicot darba pienākumus, ja pārkāpums skar sabiedrības intereses.

Trauksmes cēlējs iesniegumu, norādot savu vārdu, uzvārdu, e-pasta vai pasta adresi un tālruņa numuru, iesniedz Cilvēkresursu pārvaldē (turpmāk tekstā Pārvalde):

  • nosūtot to uz speciāli trauksmes cēlēju ziņojumiem izveidotu e-pasta adresi: trauksme@riga.lv;
  • ievietojot to Rīgas domes administratīvās ēkas Rātslaukumā 1, Rīgā, vestibilā speciāli trauksmes cēlēju ziņojumiem izvietotā pastkastē;
  • nosūtot Pārvaldei pa pastu (Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Cilvēkresursu pārvaldei Rātslaukumā 1, Rīgā, LV-1050), uz aploksnes norādot “Trauksmes cēlēja ziņojums”;
  • aizpildot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu tiešsaistē vietnē trauksmescelejs.lv (nodrošina personas identifikāciju, nav nepieciešams e-paraksts).

Pārvalde nosaka saņemtā ziņojuma piekritību, ja tā izskatīšana ir Pašvaldības kompetencē:

  • Pārvalde izvērtē, vai tas atbilst trauksmes celšanas ziņojumam, un izskata iesniegumu vai nodod to izskatīšanai kompetentās Pašvaldības institūcijas darbiniekam,
  • iesniedzējs tiek informēts, vai iesniegums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu un kur tiks izskatīts,
  • 2 mēnešu termiņā iesniedzējs tiek informēts par izskatīšanas rezultātu vai gaitu, ja izskatīšana vēl nav pabeigta. Par rezultātu informē pēc izskatīšanas pabeigšanas,
  • Pārvalde seko līdz, lai iesniedzējs tiek laicīgi informēts un apkopo informāciju par izskatīšanas rezultātiem.

Ja ziņojuma izskatīšana nav Pašvaldības kompetencē, Pārvalde to pārsūta kompetentajai iestādei, par to informējot iesniedzēju.

Ja personai ir šaubas,

  • vai par konkrētu pārkāpumu var celt trauksmi (vai tas skar sabiedrības, vai tikai atsevišķu darbinieku intereses),
  • vai par pārkāpumu jāziņo Pašvaldībai, vai kādai no valsts iestādēm,
  • citi neskaidri jautājumi,

raksta uz trauksme@riga.lv, telefoniski sazinās ar kontaktpersonām  trauksmes celšanas jautājumos – Pārvaldes vecāko ekspertu Raiti Noru pa tālruni +37167012032 vai Pārvaldes galveno juristi Andu Ozolu-Mežalu pa tālruni +37167026172, vai ar Pārvaldi pa tālruni  +37167105026, vai arī sazinās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (https://www.trauksmescelejs.lv/kontakti), kas ir trauksmes cēlēju kontaktpunkts Latvijā.

Izsmeļoša informācija par trauksmes celšanu atrodama www.trauksmescelejs.lv

Darba devējam aizliegts radīt darbiniekam negatīvas sekas tādēļ, ka tas cēlis trauksmi.

Trauksmes cēlējs — fiziskā persona, kura sniedz informāciju par pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

Ikviens Rīgas pašvaldībā nodarbinātais var informēt par iespējamu, sabiedrībai būtiskas intereses skarošu pārkāpumu iestādes darbībā, lai to laikus novērstu, pirms apdraudēta iestādes reputācija, tai radušies zaudējumi vai tiek iesaistītas kompetentās valsts institūcijas. Tieši darbiniekiem ir iespēja pamanīt iespējamos pārkāpumus un, pateicoties savām profesionālajām zināšanām un pieredzei, novērtēt to bīstamību.

Izmantojot ziņošanai iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, ziņojums nonāk vistuvāk “problēmas cēlonim” un paustās bažas var operatīvi izvērtēt, kā arī novērst iespējamo pārkāpumu vai identificēt sistemātiska rakstura trūkumus.

Ikviens Rīgas valstspilsētas pašvaldības administrācijas darbinieks, amata pretendents, praktikants un cita Trauksmes celšanas likumā paredzēta fiziskā persona var ziņot iekšēji par pārkāpumiem (piemēram, par iekšējās kārtības, ētikas kodeksa, darba drošības pārkāpumiem, pārkāpumiem darba procesos, dažādu profesionālu normu neievērošanu) pašvaldībā. Padotības iestādē nodarbinātais var vērsties augstākā iestādē kā kompetentajā institūcijā.

Trauksmes cēlēja ziņojumu Rīgas pašvaldībā var iesniegt:

  1. nosūtot to uz speciāli trauksmes cēlēju ziņojumiem izveidotu e-pasta adresi: trauksme@riga.lv;
  2. ievietojot to Rīgas domes administratīvās ēkas Rātslaukumā 1, Rīgā, vestibilā speciāli trauksmes cēlēju ziņojumiem izvietotā pastkastē;
  3. nosūtot pa pastu Pārvaldei (Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Cilvēkresursu pārvaldei Rātslaukumā 1, Rīgā, LV-1050), uz aploksnes norādot “Trauksmes cēlēja ziņojums”;
  4. ziņojot par pārkāpumu klātienē mutvārdos Pārvaldes vai Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes kontaktpersonai trauksmes celšanas jautājumos (iesniedzēja mutvārdu iesniegumu kontaktpersona noformē rakstveidā, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu, un iesniedzēja parakstītu iesniegumu nekavējoties nodod Pārvaldei). Ziņotājam par apmeklējuma laiku  iepriekš ir jāvienojas ar kontaktpersonu trauksmes celšanas jautājumos telefoniski vai rakstiski e-pastā;
  5. ziņojot pa tālruni (kontaktpersona trauksmes celšanas jautājumos pa tālruni sniegto iesniedzēja informāciju noformē rakstveidā un nosūta iesniedzējam parakstīšanai aizpildīto trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu, tostarp piedāvā iespēju to pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt, un iesniedzēja parakstīto trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu nekavējoties nodod Pārvaldei).
  6. ar elektroniskās formas starpniecību tīmekļvietnē trauksmescelejs.lv,

Tīmekļvietnē trauksmescelejs.lv iespējams lejuplādēt  Trauksmes cēlēju ziņojuma veidlapu.

Ziņojumu papīra formā pašrocīgi paraksta. Trauksmes cēlēja ziņojumu, kuru nosūta e-pastā, paraksta ar drošu elektronisko parakstu.

Pēc ziņojuma saņemšanas vispirms nosaka, vai tas ir Pašvaldības kompetencē, ja nav, tiek pārsūtīts kompetentajai iestādei.

Ja ziņojuma izskatīšana ir Pašvaldības kompetencē, septiņu dienu laikā to izvērtē, lai noteiktu, vai tas ir trauksmes cēlēja ziņojums. Ja ziņojums pirmšķietami atbilst trauksmes cēlēja ziņojumam, taču nav parakstīts, ar iesniedzēju sazinās, aicinot ziņojumu parakstīt. Triju dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par saņemtā ziņojuma atzīšanu/neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu, iesniedzējam tiek nosūtīta atbildes vēstule.

Ja ziņojuma izskatīšanai nepieciešama papildu informācija, ar iesniedzēju sazinās kontaktpersona trauksmes celšanas jautājumos vai par ziņojuma izskatīšanu atbildīgā persona.

Divu mēnešu termiņā no dienas, kad ziņojums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu, iesniedzējs tiek informēts par tā izskatīšanas rezultātu vai, ja izskatīšana vēl nav pabeigta – par ziņojuma izskatīšanas gaitu, papildus informējot arī par izskatīšanas rezultātu. 

Pat ja ziņojums netiek atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu, tas tiek izskatīts un iesniedzējs tiek informēts par rezultātu.

Izskatot 2026. gadā Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) Centrālās administrācijas Cilvēkresursu pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) saskaņā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora 30.05.2023. iekšējos noteikumos   Nr. RD-23-32-nti “Trauksmes celšanas kārtība Rīgas valstspilsētas pašvaldībā” noteikto trauksmes celšanas kārtību  iesniegtos 2 iesniegumus ar norādi uz trauksmes celšanu, kas, pirmšķietami, Pārvaldē tika atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem, konstatēts, ka vienā iesniegumā norādītie pārkāpumi Pašvaldības iestādē neguva apstiprinājumu, savukārt otrā iesniegumā norādītie pārkāpumi Pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotības iestādē daļēji apstiprinājās, konstatējot iestādē normatīvo aktu pārkāpumus darba organizācijas jautājumos un iestādes vadītāja neētisko rīcību, vienlaikus nekonstatējot zaudējumus Pašvaldībai.

2025. gadā Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) Centrālās administrācijas Cilvēkresursu pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) saskaņā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora 30.05.2023. iekšējos noteikumos   Nr. RD-23-32-nti “Trauksmes celšanas kārtība Rīgas valstspilsētas pašvaldībā” noteikto trauksmes celšanas kārtību  saņemti 17 iesniegumi ar norādi uz trauksmes celšanu, no tiem 2 atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Vienā Pārvaldes, pirmšķietami, atzītajā trauksmes cēlēja ziņojumā norādītie iespējamie pārkāpumi neguva apstiprinājumu, savukārt otra trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas rezultātā vienā no Pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotības iestādēm identificēti atsevišķi trūkumi iestādes darba organizācijā un darbībā, konstatējot normatīvo aktu pārkāpumus, tai skaitā Darba likuma pārkāpumus, kas nebija radījuši zaudējumus Pašvaldībai.

Trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas rezultātā:

  • Izskatot 2021.gada nogalē iesniegtu ziņojumu, konstatētas vairākas nepilnības Pašvaldības izglītības iestādes iekšējā darba organizācijā (informācijas apritē), atlīdzības sistēmas caurskatāmībā, valsts un Pašvaldības piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma caurskatāmībā. Par konstatētajiem trūkumiem informēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, kas, pieņemot, ka līdzīga pieeja dažos jautājumos ir arī citās Pašvaldības izglītības iestādēs, aktualizējis minētos jautājumus izglītības iestāžu vadītāju informatīvajā sanāksmē, tādējādi trauksmes cēlēja ziņojums par trūkumiem vienā Pašvaldības izglītības iestādē palīdzējis pilnveidot Pašvaldības izglītības iestāžu darbu kopumā;
  • apstiprinājās trauksmes cēlēja sniegtā informācija par neatbilstošu Covid-19 testu izsniegšanu Pašvaldības kapitālsabiedrības darbiniekiem – darbiniekiem paškontrolei tika izsniegti testi, kas bija paredzēti izmantošanai veselības aprūpes speciālista uzraudzībā. Turpmāk Sabiedrība precizēja sākotnējo tehnisko specifikāciju un prasīja piegādātājus piegādāt ātros Covid-19 antigēna testus, kuri ir atzīti par „pašpārbaudes medicīniskām ierīcēm”;  
  • pabeidzot 2021.gada IV ceturksnī saņemta trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanu konstatētas disciplinārpārkāpumu pazīmes Pašvaldības kapitālsabiedrības vairāku darbinieku rīcībā (pasūtot, pieņemot un parakstot rēķinus bez attiecīga pilnvarojuma, nepienācīgi kontrolējot iepirkumu līgumu izpildes jautājumus), taču ar daļu konkrēto darbinieku darba tiesiskās attiecības jau bija izbeigtas, bet pārējiem sods nav ticis piemērots noilguma dēļ. Kapitālsabiedrības valde Kapitālsabiedrības struktūrvienībām devusi uzdevumus trauksmes cēlēja ziņojuma rezultātā atklāto trūkumu novēršanai un turpmākai procesu uzlabošanai.

2021.gadā Rīgas domes Iekšējo pārbaužu un korupcijas novēršanas nodaļā saskaņā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldībā (turpmāk – Pašvaldība) noteikto trauksmes celšanas kārtību saņemti 29 iesniegumi ar norādi uz trauksmes celšanu, no tiem 18 atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem, 10 iesniegumi neatbilda trauksmes celšanas pazīmēm un tika izskatīti vai pārsūtīti izskatīšanai vispārējā kārtībā.

Trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas rezultātā:

  • vienā no Pašvaldības institūcijām konstatēta valstī noteikto ierobežojumu Covid-19 izplatības ierobežošanai neievērošana (darba organizācija klātienē, kad darbu ir iespējams veikt attālināti), konstatētie trūkumi tika novērsti;
  • konstatēta vienas no Pašvaldības kapitālsabiedrībām valdes rīcība, kas neatbilda labas pārvaldības principam, proti, valde nebija sniegusi kriminālprocesa virzītājam informāciju par iekšējā pārbaudē konstatēto darbinieku neatbilstošu rīcību, kam varētu būt nozīme kriminālprocesā, par šo faktu tika informēts procesa virzītājs un izprasīta informācija, kas pievienota kriminālprocesa materiāliem;
  • Pašvaldības departamenta iekšējās darba organizācijas nesakārtotības dēļ tika kavēti lēmumu par administratīvo sodu piemērošanu pieņemšanas termiņi, trūkumi tika novērsti;
  • vienā no Pašvaldības institūcijām konstatētas pazīmes, kas norādīja uz iepirkumu veicēja nepienācīgu vērīgumu veiktajās cenu aptaujās, pieļaujot savstarpēji saistītu uzņēmumu “konkurenci”;
  • konstatētas Pašvaldības kapitālsabiedrības iekšējā normatīvā regulējuma nepilnības, kuru dēļ bija iespējama dienesta transportlīdzekļu izmantošana privātām vajadzībām. Uzsākts darbs pie autotransporta izmantošanas noteikumu pilnveides un ievērošanas kontroles noteikšanas visās Pašvaldības kapitālsabiedrībās;
  • trauksmes cēlēja ziņojumā sniegtā papildu informācija tika izmantota Pašvaldībā jau uzsāktās pārbaudes par iespējami prettiesisku rīcību ar mantu un finanšu līdzekļiem kādā no Pašvaldības institūcijām ietvaros, rezultātā ierosināts kriminālprocess un celtas apsūdzības, darba tiesiskās attiecības ar attiecīgajiem darbiniekiem izbeigtas.
  • veicot sākotnējo pārbaudi, konstatēts, ka varētu būt pamatota informācija par pirms vairākiem gadiem īstenotu fiktīvu nodarbinātību vienā no Pašvaldības institūcijām, materiāls nodots izskatīšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam lietvedībā esoša kriminālprocesa ietvaros;
  • līdzīgi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam tika pārsūtīts iesniegums par iespējamu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumu Pašvaldības departamenta direktora rīcībā, kā arī iespējamu Pašvaldības finanšu līdzekļu prettiesisku izlietojumu, atlīdzinot pārstāvja pakalpojumus tiesvedībā, formāli pieņemot viņu darbā departamentā.