Uzvaras parka projekts

Jā, projekta ietvaros ir paredzēta gan slēpošanas trase, kuru izmantot ziemā, gan skrituļošanas trase, kuru varēs izmantot vasarā (1 km garumā ar virāžu un 890 m garumā bez virāžas).

2023.gadā ir plānots vairākās parka vietās no masīvkoka izveidot bērnu rotaļu iekārtas, kā arī ieplānota smilšu laukuma izbūve mazākajiem parka apmeklētājiem. Nākamajā kārtā aktīvajā parka daļā plānots izveidot arī ūdens rotaļu laukumu, un šāds risinājums būtu pirmais Latvijā.

Jā, projekts paredz labierīcību izbūvi.

Šobrīd projekta ietvaros plānots izbūvēt unikālu ainavisku skeitborda laukumu.

Pirmās kārtas projekta ietvaros šobrīd jaunu ēku būvniecība nav plānota, bet būs saglabāts slēpju nomas punkts.

Parka teritorijā plānots uzstādīt galda tenisa galdus, atsevišķus ielu vingrošanas rīkus, šaha galdus. Paredzēts, ka ar jogu varēs nodarboties zālienā ūdenstilpes krastos.

Projekta otrās kārtas ietvaros ir paredzēta strītbola zonas izbūve.

Pašlaik tiek vēl plānota otrā kārta, kuras ietvaros varētu tikt  izveidots multifunkcionālais laukums.

Jā, tas būs iespējams parka ainaviskajā zonā. Parks būs sadalīts divās zonās – aktīvajā un ainaviskajā.

Šogad  notiks projektēšanas darbi satiksmes organizācijai - gājēju pārejām un autostāvvietām, kas varētu tikt izvietotas Hermaņa ielas sarkanajās līnijās.

Konsultējoties ar skriešanas entuziastiem, tika saņemts viedoklis, ka īpašs segums skriešanai nav primāri nepieciešams, jo vairākums izmanto specializētus apavus un pašvaldība šogad plāno veikt seguma atjaunošanas darbus stadionā O. Vācieša ielā 2.

Otrajā kārtā plānots izvietot trenažierus senioriem un personām ar īpašām vajadzībām.

Parkā būs izveidots veloceliņš (plānā tas nosaukts par Kūfalta ceļu), kas savienos parku ar ārpus parka esošo celiņu tīklu).

Dušas pašlaik netiek plānotas, bet parka teritorijā ir plānots uzstādīt ūdens brīvkrānus.

Jā, projekta ietvaros tiks veikti plaši apstādījumu ierīkošanas darbi: iestādīs 167 lapu kokus, 240 skuju kokus, 1170 lapu krūmus, ziemcietes, graudzāles un ūdensaugus.

Projekta izmaksas plānotas 10 miljonu eiro apmērā.

Projekta pirmo kārtu plānots pabeigt līdz 11.11.2023., bet 2. kārtu realizēs 2024. gadā.

Šī gada 13. maijā Rīgas domes deputāti pieņēma lēmumu par padomju pieminekļa Pārdaugavā demontāžu. Savukārt 16. jūnijā Saeima pieņēma likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un demontāžu Latvijas Republikā.”, kas paredz demontāžu veikt līdz 15. novembrim. Šo lēmumu paredzēts konsekventi pildīt.

Līdztekus piemineklim Uzvaras parkā Latvijā ir vismaz 70 līdzīgi objekti, kas arī tiks demontēti paredzētajā termiņā. Abi minētie normatīvi nosaka, ka piemineklim jābūt demontētam, kā arī reglamentē pieminekļa nojaukšanas procesu.

Piemineklis Uzvaras parkā Rīgā ir ideoloģiski pielādēts Padomju Savienības totalitārā režīma un padomju armijas simbols. Laikā, kad Krievija kā Padomju Savienības mantiniece Ukrainā pastrādā noziegumus pret cilvēci, pieminekļa pastāvēšana rada sabiedrības polarizācijas riskus un sūta faktiem un realitātei neatbilstošu signālu, ka Latvija samierinās ar agresiju attaisnojošu un slavinošu simbolu klātesamību.

Par pieminekļa vēsturi.

Tiks pilnībā utilizēts. Latvijas Okupācija muzejam ir valsts deleģēts uzdevums lemt par to, vai demontējamā objekta oriģinālā detaļa vai fragments ir iekļaujams muzeja krājumā. Konkrētajā gadījumā muzejs nav lūdzis objektu iekļaut krājumā.

Šobrīd konkrēts lēmums vēl nav pieņemts. Par vietas tālāko attīstību pašvaldība konsultēsies ar sabiedrību. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ir paudis savu redzējumu par pieminekļa teritorijas nākotni, norādot, ka, pirmkārt, šai jābūt vietai, kur cilvēki grib nākt un uzturēties ikdienā. Nākotnē šeit jābūt vietai, kuru apmeklēt rīdzinieki vēlas 365 dienas gadā. Otrkārt, parks jāiekārto tā, lai tas būtu vērsts nākotnē, kuru vislabāk reprezentē bērni un jaunieši. Treškārt, Uzvaras parkam, kurā notiekošie pasākumi ilgstoši ir bijuši sabiedrību šķeļoši, jābūt rīdziniekus vienojošai vietai.

Saeimas atbalstītais likums par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžu nosaka, ka Uzvaras parkā esošais piemineklis jādemontē līdz šī gada 15. novembrim, savukārt pazemes daļas demontāža un labiekārtošanas darbi īstenojami līdz 2023. gada 30. jūnijam. Pašvaldība iekļausies noteiktajos termiņos.

Ņemot vērā saspringtos projekta termiņus un īpašos drošības jautājumus, tika izvēlēta slēgtas cenu aptaujas procedūra, ko izņēmuma kārtā atļauj likums “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un demontāžu Latvijas republikā.” Tika uzrunāti pretendenti, kuri  izrādīja interesi un apliecināja, ka tiem ir pieejami resursi un tehnoloģijas, atbilst profilam (demontāžas darbi) un nepastāv būtiski reputācijas riski. Informācija laicīgi tika sniegta, publicējot paziņojumu elektronisko iepirkumu sistēmā, kurā tiek ievietota informācija par visiem publiskā sektora iepirkumiem.

Drošības apsvērumu dēļ uzņēmuma nosaukums pagaidām netiek atklāts. Būvnieks tiks atklāts brīdi, kad tas neapdraudēs demontāžas procesu vai pašu daba veicēju drošību – pēc galveno demontāžas darbu noslēgšanās.

Objekta demontāžas izmaksas ir 2 131 899 eiro ar PVN. Darbi neietver tikai obeliska un skulptūru nojaukšanu, tā paredz arī postamenta, pamatu, baseina un citu labiekārtojumu demontāžu gandrīz trīs hektāru jeb 30000 kvadrātmetru platībā, tiks demontēti vairāki tūkstoši kubikmetru dzelzsbetona konstrukciju, pievesti vairāk nekā 50 000 kubikmetri dažādu grunšu teritorijas sakārtošanai, kā arī veikti labiekārtošanas un apzaļumošanas darbi. 

79 metrus garā dzelzsbetona stēla sver 2000 tonnu – tas būtu tikpat, cik 45 pasažieru vilciena vagoni. Arī pamati veidoti kā daudzstāvu namiem – būve nevis «peld» uz grunts, bet pāļi sniedzas līdz pat dolomīta klints slānim.

Visa pieminekļa ansambļa demontējamais konstrukciju daudzums – obelisks, postaments, tehniskās telpas un baseins – ir 3600 m3. Savukārt teritorijas sakārtošanai, ieskaitot baseina aizbēršanu un reljefa izlīdzināšanu, būs nepieciešami 50 000 m3 grunts, kas būtu salīdzināms ar 21 Ķīpsalas peldbaseinu.

Izmaksu aptuvenais sadalījums: 

• ~3% būvlaukuma iekārtošana un uzturēšana
• ~3% inženierkomunikāciju aizsardzība un pārkārtošana
• ~7% obeliska un skulptūru demontāža
• ~24% postamentu, tehnisko telpu, pamatu demontāža
• ~45% baseina nojaukšana, aizbēršana
• ~18% teritorijas labiekārtošanas izmaksas

Demontāžas procesa uzraudzībai ir piesaistīta sabiedrība par atklātību Delna, lai nodrošinātu caurspīdīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu objekta nojaukšanas norisi. Delnas līgums ar Rīgas pieminekļu aģentūru paredz pieeju dokumentiem un tiesības iesaistīties darbu organizācijas procesos. Pēc demontāžas procesa noslēgšanās, sabiedrībai būs plašāka piekļuve informācijai par procesa organizēšanu.

Likums par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžu nosaka, ka izmaksas jāsedz pašvaldībai, pēc tam saņemot 50% kompensāciju no valsts. Demontāžas procesā tiks izmantoti arī sabiedrības saziedotie līdzekļi, atbilstoši ziedojuma mērķim - būvgružu izvešanai.