Rātsnama ēka 1920.gadi
Rātsnama ēka 1920.gadi (Latvijas valsts arhīvs)

Pirmā rāte uz savu sanāksmi pulcējās 1226.gadā un tās sanākšanas nams - it kā atradies Tirgoņu un Šķūņu ielas rajonā.

14. gs. sākumā Rātsnams tika uzcelts jaunajā tirgus laukumā. 

16.gs. beigās Rātsnamu paplašināja un ēka ieguva divstāvu ēkas apveidu ar greznu zvanu torni jumta vidū. Virzienā pret tirgus laukumu Rātsnamam bija balkons, uz kuru veda vaļējas kāpnes. Leģenda vēsta, ka viduslaikos no balkona katru rītu taurētājs ieskandināja dienu un tur tika nolasīti paziņojumi pilsoņiem.

18.gs (1749.g.) veco Rātsnamu nojauca, jo tas bija sliktā stāvoklī un tika uzcelts divreiz lielāks. Ēkā tagad atradās ne tikai rāte, bet arī Rīgas birža un pagrabā – cietums.

19.gs 1848.-1850. Rātsnamam uzcēla trešo stāvu ( arhitekta J.D. Felsko). Tas tika sagrauts 2.pasaules kara laikā (1941.g.) un 1954. gadā neskatoties uz to, ka Rātsnama pamati un sienas pilnībā bija saglabājušās,tos nojauca un šinī vietā uzcēla Rīgas Tehniskās universitātes, tanī laikā Politehniskā institūta laboratorijas korpusu.

Par Rātslaukuma un, protams, arī paša nama atjaunošanu iestājās 1983.gadā Vecrīgas ģenerācijas projekta autori – Holcmanis un Pučiņš. Rosinošs bija arī studenta RTU Arhitektūras fakultātes diplomdarbs par rātsnama fasādes veidošanu pie laboratorijas korpusa ēkas.  

Ar 1998.gadu sākas Rātsnama atjaunošana un tā atklāšana notika 2003.gada 4.novembrī, ēkas kopējā  platība ir 11 833 m2.

Rātsnama ēka mūsdienās

Šodienas Rātsnams ir ēka ar 8 stāviem - moderns, stiklā veidots, plašiem vestibiliem un dažāda izmēra konferenču, semināru zālēm. Ēkas arhitektu koncepts, vadmotīvs ir caurspīdīgums, kura simboliskā nozīme  ir atvērtība sabiedrībai. Vislabāk to var novērtēt paskatoties apkārt uz plašajiem logiem un stikla jumta daļu. Visapkārt izvietotie gaismas ķermeņi  kalpo arī kā atstarotāji, jo kad virsū tiek laista prožektoru gaisma,tie rada dienas gaismas efektu. 

Savukārt Rātsnama fasāde veidota kā vecā rātsnama fasāde un to rotā Rīgas ģerbonis un sievietes skulptūra Temīde (Taisnības dieviete), kurai vienā rokā zobens un otrā svari, simbolizējot taisnīgu tiesu.

Atjaunošanas izmaksas bija ap  8,3 milj. latu, t.sk. arheoloģiskie izrakumi.

Rātsnama zvani

Zvani ir pašvaldības SIA "Rīgas nami" dāvinājums pilsētai. Tie ir izgatavoti Vācijā un uzstādīti 2006.gadā. Projekta izmaksas, apmēram 35 tūkstoši latu.

Rātsnama zvani atskaņo no jauna sastādītu skaņdarbu izlasi ar komponista Mārtiņa Brauna aranžētajām melodijām. 

  • plkst. 09.00 “Mūžam mīloša sirds”
  • plkst. 10.00 “Kur tu teci, gailīti”
  • plkst. 11.00 “Idritvai, kociņ”
  • plkst. 12.00 “Strauja, strauja upe tecēj`”
  • plkst. 13.00 “Rīga dimd”
  • plkst. 14.00 “Nevienam, nevienam”
  • plkst. 15.00 “Seši mazi bundzinieki”
  • plkst. 16.00 “Sijā auzas”
  • plkst. 17.00 “Va pensiero”
  • plkst. 18.00 “Klipu – klap”
  • plkst. 19.00 “Es ilgojos pēc tevis”
  • plkst. 20.00 “Dvēselīte”
  • plkst. 21.00 “Tavā laikā
  • plkst. 22.00 Brāmsa šūpuļdziesma
  • plkst. 23.00 “Augu nakti pogo lakstīgala”

Portretu zāle tiek uzskatīta par greznāko zāli Rātsnama ēkā, tajā notiek preses konferences un tā tiek izmantota gadījumos, kad jāiemūžina, piemēram, kāda svarīga dokumentu parakstīšana.

1901.gada 11.jūnijā augstu tika novērtēts baltvācieša Ludvika Vilhelma Kerkoviusa mūža darbs – Rīgas dome piešķīra viņam Rīgas Goda pilsoņa nosaukumu un nolēma gleznot viņa portretu. Šo dienu var uzskatīt pa Rīgas pašvaldības vadītāju portretu galerijas dzimšanas dienu. Pasūtījumu saņēma J.Rozentāls, kurš gleznoja vēlāk arī Džordža Armisteda portretu.

Rātsnama kapela

Rātsnama kapela (1.stāvs, 149.kab.) apmeklētājiem atvērta katru darba dienu no plkst.8.30 - 17.00.

Sakarā ar ārkārtas stāvokli valstī, organizēti svētbrīži Rātsnama kapelā nenotiek.

Individuāliem apmeklējumiem kapela ir atvērta katru darba dienu.