Dzīvojamās mājas

Lai veicinātu mājokļu pieejamību un publiskās infrastruktūras attīstību, Rīgas dome 21. maijā apstiprināja jaunus saistošos noteikumus, kas paredz kompensācijas izmaksu attīstītājiem, ja vienlaikus ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību tie veiks arī publiskās infrastruktūras – ielu un lietus ūdens kanalizācijas – izbūvi, ieguldot tajā vismaz 100 000 eiro.

Saistošie noteikumi “Par kārtību, kādā Rīgas valstspilsētas pašvaldība kompensē izdevumus par publiskās infrastruktūras būvniecību " izstrādāti ar mērķi uzlabot publisko infrastruktūru pilsētā un vienlaicīgi veicināt mājokļu pieejamību, kas ir valsts un Rīgas pašvaldības prioritāte.

“Strādāt efektīvāk, ātrāk, ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem – šie vārdi kodolīgi raksturo jauno programmu, ko Rīgā esam ieviesuši, lai infrastruktūras sakārtošana līdzās jauniem attīstības centriem notiktu raitāk. Jauni mājokļi Rīgā ir akūta nepieciešamība, jo vēlamies, lai arvien vairāk ģimeņu par savu dzīvesvietu izvēlas Rīgu un es ceru, ka jaunais sadarbības mehānisms dos pozitīvu grūdienu šajā segmentā un veicinās ātrāku un optimālāku publiskās infrastruktūras izbūvi pilsētā,” uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Mājokļu izbūve vienmēr ir saistīta arī ar publiskās infrastruktūras attīstību, tādēļ, lai veicinātu daudzdzīvokļu māju būvniecību, Rīgas pašvaldība kompensēs attīstītājiem līdz 80% no būvniecības būvizstrādājumu izmaksām, nepārsniedzot 1 miljonu eiro (bez PVN), kas ieguldīti tādas publiskās infrastruktūras, kas brīvi un bez maksas pieejama ikvienam, attīstībā - ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē pašvaldības īpašumā. Tā attīstītāji varēs veikt publiskās infrastruktūras būvdarbus par saviem līdzekļiem, vēlāk no pašvaldības saņemot kompensāciju.

Kompensācija būs pieejama attīstītājiem, kuri plāno būvēt daudzdzīvokļu mājas. Minimālajai objekta stāvu platībai teritorijā, kas atrodas ārpus Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteiktās prioritāri attīstāmās teritorijas, jābūt vismaz 7000 m2; pašvaldības prioritāri attīstāmajā teritorijā stāvu platībai jābūt vismaz 3000 m2, bet tajos zemesgabalos, kas atsavināti no pašvaldības ar nosacījumu tos izmantot dzīvojamai apbūvei – bez ierobežojuma.

Uz kompensāciju varēs pretendēt, ja informācija par publiskās infrastruktūras izbūvi, pārbūvi, atjaunošanu ir noteikta publiskās infrastruktūras turētāja tehniskajos noteikumos, ja tās būvniecībai ir izdota būvatļauja vai veikta atzīme par būvniecības ieceres akceptu, kā arī ieguldījumu summa publiskajā infrastruktūras izbūvē ir vismaz 100 000 eiro. Gan daudzdzīvokļu mājas, gan publiskās infrastruktūras izbūve jāveic trīs gadu laikā no domes lēmuma pieņemšanas brīža.

Lai izslēgtu to, ka paredzētā infrastruktūra attiecināma tikai uz konkrēto attīstītāja ieceri, infrastruktūrai ir jāatbilst vairākiem kvalitātes kritērijiem, proti, paredzētajai publiskajai infrastruktūrai jābūt plaši pieejamai un nozīmīgai apkaimes attīstībā. Risinājumiem jāuzlabo ielu funkcionalitāte, ērtības gājējiem un velobraucējiem, jārada pozitīva ietekme uz satiksmes plūsmu. Sakārtota un izbūvēta publiskā infrastruktūra padarīs pilsētas vidi patīkamāku, uzlabos dzīves kvalitāti un piesaistīs konkrētajai apkaimei un vietai iedzīvotājus un uzņēmējus.

Par kompensācijas piešķiršanu katrā gadījumā lems Rīgas dome un savstarpējā līgumā tiks noteiktas prasības un kompensācijas izmaksas laiks.

Papildu informācija: Tatjana Smirnova, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: tsmirnova11@riga.lv

Saistītas tēmas

Informācija medijiem Pašvaldībā Uzņēmējdarbība Pilsētvide