Brīvprātīgais darbs

Esam apkopojuši brīvprātīgā darba organizatoru – nevalstisko organizāciju, valsts un pašvaldības iestāžu, sniegto informāciju par brīvprātīgā darba iespējām, kas atrodama šeit:

Lai sarakstam pievienotu sevis pārstāvēto organizāciju vai labotu esošo informāciju, lūdzam aizpildīt anketu šeit.

Brīvprātīgais darbs ir darbs, kuru fiziska persona veic bez samaksas vai atlīdzības no labas gribas sabiedrības labā. Brīvprātīgā darbs vienmēr ir organizēts darbs un tam nav peļņas gūšanas nolūka. Brīvprātīgais darbs ir viena no pilsoniskās līdzdalības formām un vienlaikus arī resurss sabiedrības attīstībai un kopēja labuma veidošanai. Brīvprātīgā darba iespējas ir gan nevalstiskajās organizācijās un sociālajos uzņēmumos, gan valsts un pašvaldību iestādēs, politiskajās partijās, arodbiedrībās u. c. biedrošanās formās.

Brīvprātīgo darbu var veikt dažādās jomās. Populārākās jomas, kur Rīgā darbojas brīvprātīgie, ir:

• sociālā joma,
• izglītības joma,
• kultūras joma,
• sporta joma,
• veselības joma,
• darbs ar jaunatni,
• vides un dzīvnieku aizsardzība,
• apkaimju aktīvisms,
• darbs ar jauniebraucējiem un bēgļiem,
• darbs ar ieslodzījumā vai probācijas uzraudzībā esošām personām.

Brīvprātīgos var iesaistīt dažādos darbos:

• vienkārši darbi, kur nav nepieciešamas īpašas prasmes un kas ir viegli apgūstami, piemēram, ziedoto mantu šķirošana, talkošana, dalībnieku reģistrēšana pasākumos,
• sarežģītāki uzdevumi, piemēram, organizēt un vadīt dažādas aktivitātes, palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti,
• darbi, kam nepieciešamas īpašas zināšanas, kompetences un apmācība – pro bono aktivitātes, darbs ar notiesātajiem, konsultācijas, tulkošanas darbi u.c.

Uzticot brīvprātīgajam darbu, ir svarīgi, lai tas būtu saturīgs un jēgpilns, atbilstu gaidām, kas rosināja brīvprātīgo pieteikties brīvprātīgajam darbam.

Brīvprātīgais darbs nav:

• darbs, par kuru tiek saņemta atlīdzība,
• palīdzēšana līdzcilvēkiem, ko nosaka pieklājības normas, piemēram, panest senioram smagu somu vai palīdzēt pakritušam cilvēkam piecelties,
• palīdzēšana tuviniekiem, draugiem, ģimenes locekļiem mājas darbos, piemēram, palīdzība kartupeļu ražas novākšanā, mājas uzkopšanā, lapu grābšanā u. tml.,
• rūpes par radiniekiem,
• naudas vai mantu ziedošana,
• obligātā skolas, augstskolas prakse,
• dalība mītiņos vai piketos, petīcijas parakstīšana,
• sabiedriskais darbs, ko kā sodu piespriedusi tiesa vai cita atbildīgā iestāde.

Brīvprātīgā darbs vienmēr ir organizēts darbs un tas tiek veikts bez atlīdzības ne indivīdu, bet sabiedrības vai kādas sabiedrības grupas labā.

Brīvprātīgais darbs ir viens no veidiem, kā cilvēki ar dažādām prasmēm un atšķirīgu pieredzi var dot ieguldījumu, lai notiktu pozitīvas pārmaiņas gan pašam brīvprātīgajam, gan kopienā un sabiedrībā kopumā.

• Brīvprātīgajam brīvprātīgais darbs:

  • sekmē jaunas kompetences,
  • paplašina sociālos kontaktus,
  • veicina labbūtību.

• Kopienā brīvprātīgais darbs:

  • stiprina kopienu, apvienojot cilvēkus, kuri apņēmušies sasniegt kopīgu rezultātu, padarot to par labāku vietu visiem,
  • uzlabo vietējo pakalpojumu kvalitāti, piemēram, bibliotēkās, skolās,
  • mobilizē tās resursus,
  • veicina kopienas locekļu līdzdalību kopienas dzīvē.

• Sabiedrībā brīvprātīgais darbs:

  • ir ieguldījums sabiedrības attīstībā,
  • veicina sociālo iekļaušanu,
  • iesaista iedzīvotājus politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā,
  • veicina darba tirgus un ekonomikas izaugsmi,
  • ir neformālās izglītības instruments.

Ko par brīvprātīgo darbu saka tie, kas saņēmuši brīvprātīgo atbalstu, skaties šeit.

Katram ir sava motivācija, kāpēc iesaistītes brīvprātīgajā darbā. Tā var būt:

• vēlme palīdzēt,
• vēlme izmēģināt vai uzzināt ko jaunu,
• iespēja būt sabiedriski aktīvam,
• iespēja iesaistīties aktuālos sabiedriskos procesos un notikumos,
• piederības sajūta,
• vēlme būt noderīgam,
• iespēja īstenot savas idejas,
• iespēja izpaust savas prasmes un talantus,
• pats ir iepriekš saņēmis palīdzību,
• reliģiskā pārliecība,
• brīvprātīgais darbs kā hobijs,
• iespēja apgūt jaunas prasmes,
• iespēja iegūt prasmes un kompetenci turpmākajai karjeras veidošanai.

Brīvprātīgie par motivāciju:

“Vēlēšanās būt noderīgam, jo būtībā tā ir dzīves jēga.” Daina, brīvprātīgā Iļģuciema sieviešu cietumā.

“Es jūtos labāk, ja varu kādam palīdzēt.” Irina no Ukrainas, brīvprātīgā biedrībā “Young Folks LV”.

“Tas deva jaunu pieredzi, un tas, protams, vienmēr noder – jauna pieredze, jauna zināšanas.” Bruno, brīvprātīgais biedrībā “MOT Latvija”.

“Ir cilvēki, kas nejūtas droši vai kaut kādā veidā jūtas nepieņemti. Un tad meklē piederības sajūtu, komandas garu.” Tomass, brīvprātīgais biedrībā “Piedzīvojuma Gars”.

“Tas vienkārši ir veids, kā var bagātināt savu dzīvi.” Elīna, brīvprātīgā biedrībā “Caritas Latvija”.

“Satikt uz ielas cilvēku, kuram tu kādreiz esi palīdzējis, un pēc desmit gadiem viņš pienāk klāt un saka: “Ziniet, es biju tas, ar kuru jūs toreiz parunājāt.” Tas ir kaut kas…, tā ir fantastika. Tā dēļ ir jēga dzīvot.” Rita, brīvprātīgā biedrībā “Bona Fide Latvia”.

Brīvprātīgo iedvesmas stāstus skatiet šeit un šeit

Brīvprātīgo darbu regulē Brīvprātīgā darba likums.

Brīvprātīgo darbu ir tiesības organizēt:

1. biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām,
2. valsts un pašvaldību iestādēm,
3. politiskajām partijām un to apvienībām,
4. sociālajiem uzņēmumiem.

Brīvprātīgo darbu atļauts veikt no 13 gadu vecuma. Bērni līdz 13 gadu vecumam kopā ar vecākiem vai ģimenes locekļiem var iesaistīties brīvprātīgā darba aktivitātēs, bet nevar brīvprātīgā darbu veikt patstāvīgi.

Jaunieši vecumā no 13 līdz 16 gadiem brīvprātīgo darbu var veikt, ja to likumiskais pārstāvis devis rakstveida piekrišanu. Ar jēdzienu “likumiskais pārstāvis” Civillikumā saprot trīs pārstāvības veidus: abi vecāki (kā dabiskie aizbildņi abi īsteno vecāku varu), adoptētājs vai aizbildnis.

Iesaistot darbā nepilngadīgas personas, ir jāslēdz rakstveida līgums, kuru paraksta likumiskais pārstāvis, ja brīvprātīgais ir vecumā līdz 16 gadiem.

Viens no Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030. gadam mērķiem ir prasmīga, nodrošināta un aktīva sabiedrība. Ar šo mērķi ir saistīta viena no prioritātēm Rīgas attīstības programmā 2022. – 2027. gadam – mūsdienīga un atvērta pilsētas pārvaldība, un šīs prioritātes ietvaros viens no pašvaldības uzdevumiem ir “veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos brīvprātīgā darbā”.