Informācija presei Rīgas domē Pilsētvide
Sociālās aprūpes centrs

Rīgas vide patlaban nav draudzīga iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ar kustību, dzirdes, redzes vai garīga rakstura traucējumiem. Tāpēc plānots izstrādāt vadlīnijas, saskaņā ar kurām visas iestādes varēs vienoti kopā strādāt situācijas uzlabošanai, informē Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Lai arī pēdējo gadu laikā uzlabojusies situācija ar vides pieejamību, īpaši sabiedriskā transporta jomā, cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tomēr bieži nav iespējams bez citu cilvēku palīdzības apmeklēt visas iestādes un pasākumus, kā arī aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Rīgā pamazām tiek ieviesti uzlabojumi iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem, savukārt tikpat kā nekāda uzmanība nav pievērsta vides pieejamības uzlabošanai nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem kā arī personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuri ir liela daļa no mūsu sabiedrības, norāda V. Kleinbergs.

Infrastruktūras pārbūve un pielāgošana izmaksā dārgi, tāpēc te pārmaiņas nenotiks tik ātri, kā mēs varētu vēlēties. Tomēr ir daudz lietu, kas neprasa lielus ieguldījumus un ir atkarīgas no mūsu labās gribas, kā arī no ikdienā sniegto pašvaldības pakalpojumu kontroles, piemēram, ietvju un sabiedriskā transporta pieturvietu attīrīšanā no sniega. Tāpēc ir nepieciešams izstrādāt saistošas vadlīnijas, lai šos visus procesus uzlabotu un paātrinātu, uzsver komitejas priekšsēdētājs.

Pirmdien, 15. februārī, Rīgas dome sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām rīkoja diskusiju, kurā piedalījās gan politiķi, gan izpildvaras pārstāvji. Diskusijas  mērķis bija konstatēt problēmas vides, informācijas, pakalpojumu un komunikācijas pieejamībā Rīgā personām ar invaliditāti un meklēt iespējamos risinājumus. Diskusijā tika norādīts, ka droša pieejamība nav tikai šaurs skatījums uz vides pieejamību - tā attiecas gan uz informācijas, gan transporta, ielu, pakalpojumu, publisko ēku, kultūras iestāžu, universālu, iekļaujošu dizainu, saprātīgu pielāgojumu un daudzu citu sabiedrisku un publisku jomu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti.

“Līdz šim vides pieejamības jautājumi ir skatīti samērā šauri atsevišķās sfērās, piemēram, transportā un būvniecības procesā, bet nav pacelti politiskā līmenī un skatīti kompleksi. Tāpēc nepieciešams izveidot vienotu stratēģiju vai vadlīnijas, kas apkopotu visus dokumentus un attiektos gan uz plānošanu, gan visiem, kas sniedz pakalpojumus. Tad visiem būtu skaidrs, kā jārīkojas, un kopā varēsim panākt labāku pieejamību visiem galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem,” skaidro V. Kleinbergs.
 
Vides pieejamības jautājumus ceturtdien, 18. februārī, skatīja arī Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome. Sēdē izskanēja daudz priekšlikumu, kuri turpmāk varētu tikt iekļauti vadlīnijās.

Piemēram, varētu uzlabot pašvaldības plānošanas noteikumus, kuros definēta pieejamība. Tie ietver grozījumus tiesību aktos, lai definētu un nodrošinātu, ka “piekļuve” un “iekļaušana” ietilpst plānošanas sistēmā. Tāpat vajadzētu veidot  un uzlabot sabiedrības attieksmi pret pieejamību un iekļaušanu dažādās politikas iniciatīvās, saziņās un notikumu platformas.

Būtu nepieciešams nodrošināt piekļuvi informācijai, izveidot iekļaujošu Rīgas tūrisma centru un Vienas pieturas aģentūru, kurā ikviens gan vietējais iedzīvotājs, gan tūrists var saņemt informāciju par pieejamību, kā arī saņemt atbalsta personāla un tehnisko palīdzību

Pēc nevalstisko organizāciju domām, būtiski jāmaina arī ierastās uzņēmējdarbības pieeja mājokļiem, par prioritāti izvirzot sabiedrisko un pašvaldības mājokļu piedāvājumu kopumā, bet jo īpaši cilvēkiem ar invaliditāti.

Tāpat vajadzētu nodrošināt iekļaujošu izglītību visos līmeņos ieskaitot mūžizglītību, veidot cilvēka vajadzībām atbilstošu sociālās palīdzības sistēmu un nodrošināt sabiedriskā transporta un taksometru pieejamību

Nodarbinātības jomā jāizstrādā darba vietas atbalsts, lai tiktu apmierinātas gan cilvēku ar invaliditāti, gan darba devēju vajadzības. Tas ir galvenais, lai nodrošinātu, ka cilvēki ar invaliditāti, kuri meklē darbu, spēj to sasniegt.

Būtu nepieciešams paaugstināt līdzdalību cilvēkiem ar invaliditāti, kopīgi izstrādājot darbu pieejamības un iekļaušanas plānus un normatīvos dokumentus.

Attiecībā uz cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, ļoti svarīgs jautājums ir telpu akustika. Negatīvs piemērs ir skolu sporta zāles. Negatīvi tiek vērtētas “atvērtās biroja telpas”, kurās ir augsts fona troksnis, traucē datoru klaboņa, printeri, kolēģu sarunas un staigāšana. Diemžēl akustiskie standarti, kas iekļauti būvnormatīvos, ir viens no vismazāk ievērotajiem būvniecības dokumentiem. Šie parametri bieži vien pat netiek pieprasīti.

Būtiski ir tālu saskatāmi ielu nosaukumi un māju numuri, virzienu rādītāji uz nozīmīgām vietām, iestādēm, tualetēm u.c. Plašāk jāizmanto informatīvais dizains, piemēram, dažādas piktogrammas

Tāpat svarīgi ieviest dzirdes cilpas sistēmas telpās, pie kasēm, u.tml., radiosistēmas, kas noder tūristu grupām, muzejos, kā arī subtitrus teātrī, TV un kino. Būtu jāpanāk, lai masu pasākumos dziesmu vārdus subtitrē – kā karaoke. Semināros, konferencēs un citos pasākumos vajadzētu izmantot lielos ekrānu un veikt sarunu pierakstu.

Lai būtu mazāk problēmu saziņā ar valsts un pašvaldību iestādēm, vajadzētu paplašināt saziņas iespējas ar SMS, e-pastu un sociālajos tīklos. 

Iestāžu darbinieku kontaktiem jābūt viegli atrodamiem un ar norādītu e-pasta adresi, vai arī jāparedz saziņa, ierakstot savu vajadzību īpaši tam paredzētā laukā mājaslapā.


Informāciju sagatavoja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons, tālr: 67026231, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.