Publicēts: 31.05.2026.
Atjaunināts: 14.07.2026.
Atjaunināts: 14.07.2026.
2026. gada būvsezonā Rīgā notiek plaši satiksmes infrastruktūras uzlabošanas darbi, sākot no apjomīgiem projektiem līdz nelieliem, bet būtiskiem satiksmes drošības risinājumiem, lai padarītu pārvietošanos pilsētā drošāku, ērtāku un savienotāku ikvienam - gan gājējiem, gan autovadītājiem, gan mikromobilitātes rīku lietotājiem.
Darbi skar galvenās satiksmes maģistrāles un vairāk nekā 30 apkaimes, kurās top jaunas vai uzlabotas gājēju pārejas, tostarp ātrumvaļņi pie izglītības iestādēm, kā arī trīs jauni un reģionāli veloceļi, kas savienos Rīgu un Pierīgu.
Kā ierasts, pilsētā arī atjauno ielu un ietvju segumu vairāk nekā 70 objektos, kas ilgs visu būvsezonu - līdz pat vēlam rudenim. Šovasar pilnībā tiek pabeigti 15 mobilitātes punkti dzelzceļa stacijās.
Turpinās lielie projekti - Jorģa Zemitāna tilta pārbūve, norit satiksmes pārvada izbūve Tvaika ielā–Kundziņsalā, kā arī aktīvi turpinās Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecība. Vienlaikus sākti vērienīgi un nozīmīgi pilsētas projekti – noslēgts līgums par Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību, sākot projektēšanas posmu, kā arī izsludināts konkurss Gaisa tilta pārbūves projektēšanai.
GĀJĒJIEM, VECĀKIEM AR BĒRNIEM, SENIORIEM, CILVĒKIEM AR KUSTĪBU TRAUCĒJUMIEM
Lai uzlabotu drošību mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, 21 apkaimē pie skolām, poliklīnikām un slimnīcām top jaunas pārejas ar LED apgaismojumu, rūpējoties par gājēju aizsardzību tumšajā laikā, kā arī notiek jaunu un esošu gājēju pāreju pārbūve ar luksoforu uzstādīšanu.
Šogad gājēju infrastruktūru pašvaldība atjauno 11 ielās deviņās dažādās apkaimēs - Rīgas centrā, Teikā, Grīziņkalnā, Ķengaragā, Vecmīlgrāvī, kā arī Āgenskalnā, Šampēterī, Zasulaukā un Bieriņos.
Lai mazinātu transportlīdzekļu braukšanas ātrumu dzīvojamajās apkaimēs pie izglītības iestādēm un citviet, Teikā, Čiekurkalnā, Bieriņos un Ziepniekkalnā pie skolām un bērnudārziem šovasar top jaunu ceļa ātrumvaļņu izbūve.
Lai uzlabotu gājēju pārvietošanos un nodrošinātu drošu un ērtu vidi visiem iedzīvotājiem, pašvaldība turpina gājēju ietvju apmaļu pazemināšanu pašvaldībai piederošajos zemesgabalos. Iedzīvotāji var turpināt iesniegt arī savus priekšlikumus.
MIKROMOBILITĀTES UN SABIEDRISKĀ TRANSPORTA LIETOTĀJIEM
Noslēgumam tuvojas trīs nozīmīgu reģionālo velomaršrutu izbūve, kas savienos Rīgu ar Pierīgu: “Rīga–Babīte–Piņķi,” “Rīga–Ķekava” un “Rīga–Ulbroka”. Jaunie savienojumi būs īpaši nozīmīgi Imantas, Zolitūdes, Torņakalna, Ziepniekkalna, Katlakalna, Pļavnieku, Purvciema un Dreiliņu apkaimju iedzīvotājiem.
Lai mazinātu riskus un konfliktus ar gājējiem, Ceļu satiksmes noteikumos šajā pavasarī noteikti stingrāki mikromobilitātes rīku lietotāju pārvietošanās ierobežojumi – precizēta pārvietošanās kārtība pa ietvēm, gājēju ceļiem un pārejām, kā arī noteikti skaidrāki nosacījumi dažādu sporta un atpūtas līdzekļu izmantošanai.
Šovasar noslēdzas transporta savienojuma punktu izbūve pie 15 dzelzceļa stacijām - Bolderājā, Dauderos, Sarkandaugavā, Šķirotavā, Zemitānos, Ziemeļblāzmā, Brasā, Šmerlī, pie Bērnu slimnīcas, Iļģuciemā, Vecdaugavā, pie Turības, Mangaļos, Vecāķos un Gaismā.
AUTOVADĪTĀJIEM
Šovasar ielu segumu atjauno vairāk nekā 20 objektos 12 dažādās apkaimēs - centrā, Teikā, Mežaparkā, Juglā, Āgenskalnā, Torņakalnā, Zolitūdē, Dzirciemā, Bolderājā, Pleskodālē, Ziepniekkalnā un Imantā.
Turpinās Jorģa Zemitāna tilta pārbūve, norit satiksmes pārvada izbūve Tvaika ielā–Kundziņsalā, kā arī aktīvi turpinās Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecība.
Rīga turpina arī ielu uzturēšanas un atjaunošanas programmu, izmantojot dubulto virsmas apstrādi – ekonomisku un efektīvu metodi, kas ļauj ātri un kvalitatīvi uzlabot brauktuves stāvokli uz grants vai vecāka asfalta seguma. Šogad šādi darbi skars 41 ielu tādās apkaimēs kā Imanta, Torņakalns, Jugla, Jaunciems un Dārzciems.
Sākti vērienīgi un nozīmīgi pilsētas projekti – noslēgts līgums par Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību, kā arī izsludināts konkurss Gaisa tilta pārbūves projektēšanai.
BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI
Pirmkārt, tas ir būvsezonas laiks mūsu klimatiskajos apstākļos. Otrkārt, ir beidzies mācību gads un satiksmes intensitāte ir būtiski mazāka, kas ļauj strādāt mazāk noslogotās ielās. Taču lielajos infrastruktūras projektos remontdarbi pārsvarā notiek gandrīz visu gadu, piemēram, rekonstruējot vai būvējot jaunus tiltus un pārvadus, jo šāda mēroga projektos būvkonstrukcijas nav tik jūtīgas pret klimatiskajiem apstākļiem.
Pēdējos gados darbi nakts laikā nenorit bieži, taču parasti tie notiek vietās, kur ir augsta satiksmes intensitāte vai specifiska situācija, piemēram, tramvaja sliedes, kur satiksmi nav iespējams pārvirzīt pa citu joslu. Nereti tādos gadījumos jārok zem sliedēm un jāvelk inženierkomunikācijas, un vienīgā izeja ir to darīt naktī, lai no rīta atkal aizklātu bedri. Par nakts darbiem attiecīgā apkaime tiek informēta iepriekš.
Šobrīd tie ir vairāk izņēmuma gadījumi neparedzētu remontdarbu dēļ, jo pašvaldībai ir komunikācija ar visiem inženiertīklu uzturētājiem, kuriem ir jāsaņem pašvaldības atļauja darbu veikšanai. Turklāt, šobrīd ir spēkā saistošie noteikumi Nr. 217, kas paredz, ka 3 gadus pēc jauna seguma uzklāšanas citi komunikāciju uzturētāji nedrīkst veikt plānveida rakšanas darbus. Tas gan neattiecas uz gadījumiem, kad notiek neparedzētas inženierkomunikāciju avārijas, kas jālabo uzreiz, piemēram, plīst ūdensvads vai ir bojāts elektrokabelis. Informāciju par visa veida remontdarbiem Rīgas pilsētas ielās var atrast pašvaldības vietnē šeit.
Cilvēki var ierosināt un ieteikt satiksmes organizācijas izmaiņas, bet, tā kā to apjoms ir ārkārtīgi augsts, parasti visātrāk var ieviest tās izmaiņas, kas neprasa lielus kapitālieguldījumus. Visu iedzīvotāju intereses ir vienlīdzīgas, bet līdzīga rakstura un sarežģītības risinājumi nonāk vienā rindas kārtībā.
30 km/h zonas pārsvarā tiek noteiktas atbilstoši pilsētas attīstības plāniem vēsturiskā centra zonā, taču arī ārpus pilsētas centra jau ir vairākas 30 km/h zonas.
Rīgā tās ierīko arī pēc iedzīvotāju ierosinājumiem, pēc kuriem inženieri pārskata esošo satiksmes organizāciju, kur konstatē, ka lokālās vietās (pie skolām, gājēju pāreju tuvumā, ceļa ātrumvaļņiem) jau ir samazināts ātrums, taču, lai kopumā apkaimi padarītu mierīgāku (padarītu nepievilcīgu tranzīta - caurbraucošajai satiksmei), samazinātu ceļu satiksmes negadījumu riskus, sekas un vienlaicīgi palielinātu gan transportlīdzekļu vadītājiem, gan gājējiem labāk novērtēt satiksmi, šīs zonas tiek paplašinātas.
Mazāks ātrums - tas nozīmē mazāk smagus negadījumus. Gājējiem ir mazākas traumas un vadītājs zina: visā rajonā ir viens ātrums, savukārt gājējs var labāk novērtēt auto kustību un drošāk šķērsot ielu, viņam ir vairāk laika pamanīt riskus, ir mazāk “pēkšņu situāciju”, mazāk trokšņa, mazāk agresīvas braukšanas un patīkamāka vide dzīvošanai.
20 km/h zona vēl vairāk samazina ceļu satiksmes negadījumu riskus un to sekas (tiek samazināts reakcijas laiks un bremzēšanas ceļš). Tās vislabāk piemērojamas ir vietās, kur plašākā teritorijā nav izbūvētas ietves un ir šauras nomales.
Saistībā ar darbiem, par kuriem Ārtelpas un mobilitātes departamentā (ĀMD) reģistrēti darbu veikšanas pieteikumi, informācija redzama mājaslapā šeit. Šo informāciju pirmdienās, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās saņem ĀMD Informācijas un sistēmu attīstības nodaļa, kas to ievieto mājaslapā.
Lai ielu infrastruktūras būvdarbu vietas būtu pienācīgi aprīkotas, Rīgas pašvaldībā tam seko līdzi pasūtītāja tehniskā uzraudzība – t.i., būvuzraugs un projekta vadītājs, bet institucionāli atbildīgā struktūra ir Ārtelpas un mobilitātes departaments.
Ja iedzīvotāji novēro drošības prasību neievērošanu ielu infrastruktūras būvdarbu vietās, viņi var vērsties Apkaimju iedzīvotāju centrā vai Ārtelpas un mobilitātes departamentā, kas uzrauga satiksmes organizācijas shēmu un darba zonas aprīkojumu. Ja pārkāpumi saistīti ar būvniecības procesu vai būvatļaujas nosacījumiem, informācija iesniedzama Rīgas pilsētas būvvaldē. Situācijās, kad pastāv tiešs apdraudējums cilvēku drošībai, jāinformē Valsts policija.