Rīgas 34.vidusskolas skolotāja Jūlija Kostjuka
Rīgas 34.vidusskolas skolotāja Jūlija Kostjuka

Rīgas 34.vidusskolas skolotājas Jūlijas Kostjukas pieredzes stāsts

Esmu Rīgas 34. vidusskolas 2. klases audzinātāja, un manā klasē mācās 25 skolēni. Par skolotāju strādāju jau 11 gadus, un šajā laikā esmu sapratusi vienu ļoti būtisku lietu – bērns sāk runāt tad, kad viņš nebaidās kļūdīties. Tieši tāpēc ikdienā cenšos panākt, lai latviešu valoda bērniem nebūtu tikai mācību stundas sastāvdaļa.

Kad runājam par latviešu valodas apguvi skolā, bieži meklējam vienu universālu recepti vai īpašu metodi, kas atrisinās visas problēmas. Mana pieredze rāda ko citu – valodas apguvē vislabāk strādā nevis brīnumrisinājumi, bet ikdienas darbs, pacietība un vide, kur bērns jūtas droši.

Ir svarīgi, lai tā kļūtu par dabisku saziņas valodu arī starpbrīžos, ārpus klases un ārpusskolas aktivitātēs. Lai tas notiktu, skolā jābūt videi, kur bērni jūtas pieņemti un droši mēģināt.

Mācību stundās mēs daudz strādājam pāros un grupās, izmantojam lomu spēles, veidojam dažādas sarunu situācijas. Bērniem ir svarīgi ne tikai atbildēt uz skolotāja jautājumiem, bet arī pašiem uzdot jautājumus, izteikt savu viedokli un sarunāties savā starpā.

No pieredzes varu teikt, ka ļoti labi strādā vienkāršas, regulāras aktivitātes. Piemēram, dienas sākumā katrs skolēns īsi pastāsta, kā viņš jūtas vai ko plāno darīt.

Dažreiz mums ir “dienas vārds”, ko visi cenšas izmantot teikumos. Tie ir nelieli uzdevumi, bet tie rada drošības sajūtu un palīdz valodu lietot dabiski. Īpaši svarīgi ir palīdzēt bērniem apgūt arī jēdzienus un akadēmisko valodu, jo tieši tur bieži rodas lielākās grūtības. Tāpēc izmantojam skaidrojošās kartītes, attēlus un praktiskus piemērus, lai bērni saprastu vārdu nozīmi, nevis tikai mehāniski tos iegaumētu.

Mūsu skolā latviešu valoda turpinās arī ārpus stundām. Starpbrīžos bērni izmanto “runājošās sienas”, visa gada garumā notiek klašu sacensības “Valodas atklājumu ceļš”, kur skolēni min mīklas, piedalās skaļās lasīšanas sacensībās un glītrakstīšanas konkursos. Bibliotēkā ir grāmatu apmaiņas plaukts latviešu valodā izlasītām grāmatām.

Valodai jābūt klātesošai visur. Ļoti nozīmīgs šajā procesā ir arī pašvaldības atbalsts. Es patiesi novērtēju Rīgas pašvaldības iespēju organizēt valodas nometnes bērniem, kuriem latviešu valoda padodas grūtāk. Pavasara brīvlaikā jau redzējām, cik ļoti tas palīdz bērniem kļūt drošākiem. Augustā būs vēl viena nometne topošajiem pirmklasniekiem, kas palīdzēs viņiem pakāpeniski iejusties skolas vidē. Svarīgs atbalsts ir arī papildu lasītprasmes nodarbības nelielās grupās, kas mūsu skolā notiek katru dienu. Tajās iespējams pievērst uzmanību katram bērnam individuāli, un rezultāti ir ļoti labi.

Protams, aiz visa tā stāv skolotāju komanda. Mūsu skolā strādā pedagogi, skolotāju palīgi, speciālais pedagogs un logopēds. Neviens šo darbu nevar paveikt viens pats.

Mana darba diena sākas jau ap septiņiem no rīta un bieži vien beidzas ar neizlabotām burtnīcām mājās vakarā. Skolotāja darbā nav rutīnas – katra diena ir atšķirīga, pilna pārsteigumu un neparedzamu situāciju. Taču ir kādi mirkļi, kas atsver visu nogurumu.

Vislielākais gandarījums ir redzēt bērnu, kurš vēl nesen klusēja vai runāja ļoti nedroši, bet kādu dienu pats piesakās atbildēt vai pārliecinoši kaut ko pastāsta latviski.

Dažreiz tas notiek starpbrīdī, spēlē vai vienkāršā sarunā ar klasesbiedru. Tajos brīžos kļūst skaidrs – latviešu valoda bērnam vairs nav tikai mācību priekšmets. Tā kļūst par viņa ikdienas valodu. Un tas ir pats svarīgākais rezultāts.

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Izglītība Pilsētā un sabiedrībā
Citi resursi par šo tēmu: