Par spīti ekstrēmi sausajam pavasarim un vasaras sākumam, SIA “Rīgas meži” gandrīz 62 tūkstoši hektāru plašajās teritorijās ugunsnedrošais laikposms pagājis salīdzinoši mierīgi. Šajā sezonā (1.maijs – 23.septembris) fiksēti 83 ugunsgrēki nepilnu 19 ha platībā; vairums no tiem – vien dažu desmitu kvadrātmetru platībā.
Aptuveni puse jeb 44 ugunsgrēki bija galvaspilsētas mežos – Rīgas mežniecības teritorijā. Pamatā tie bija nelieli ugunsgrēki, kuru izcelsme, visticamāk, bija cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni, iespējams, arī ļaunprātība. Rīgā lielākais ugunsgrēks bija 27.maijā, netālu no Bolderājas karjera, kur vairākās vietās, 2,83 ha platībā, dega meža zemsedze.
Vairāki nelieli ugunsgrēki bija arī Tīreļu un Gaujas mežniecībās, attiecīgi 18 un 17. Tieši Tīreļu mežniecībā šogad fiksēts “Rīgas mežu” lielākais ugunsgrēks, kad vairāk nekā 8 ha platībā dega Medema purvs. Ugunsgrēka likvidēšana ilga piecas diennaktis. Liesmu apslāpēšanā piedalījās kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts meža dienesta darbinieki, tā arī zemessargi un viņu pilotētais helikopters.
“Šogad īpaši izceļami ir dzelzs vīri no Tīreļu mežniecības, kuri drosmīgi un neatlaidīgi strādāja vairāk nekā 30 grādu karstumā. Bez viņu operatīvās reakcijas un rīcības ugunsgrēka ierobežošana nebūtu tik sekmīga un visticamāk arī izdegusī platība būtu daudz lielāka. Dzēšanas darbos tika iesaistīts arī Zemessardzes helikopters, kurš dzēsa, lejot ūdeni no gaisa,” norāda “Rīgas mežu” Mežsaimniecības daļas Meža apsardzības un tehniskās nodaļas vadītājs Edgars Leitāns.
Ugunsgrēku ziņā visdrošākā šogad bija Katrīnas mežniecība, Limbažu pusē. Tajā fiksēts tikai viens ugunsgrēks 0,03 ha jeb 300 kvadrātmetru platībā. Savukārt Daugavas mežniecībā, Ogres un Salaspils pusē, fiksēti trīs ugunsgrēki, kopumā 0,15 ha platībā.
Salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad laikapstākļi bija krietni ugunsdrošāki, šogad attiecīgi arī ugunsgrēku skaits un izdegusī platība “Rīgas mežu” teritorijās bija lielāka; pērn fiksētais apjoms – nepilni 11 ha un 21 ugunsgrēks.
Uguns izplatības novēršana un mazināšana
Lai preventīvi novērstu un mazinātu uguns rašanos un izplatību, “Rīgas meži” katru gadu mežos atjauno mineralizētās joslas aptuveni 600 km garumā.
Tāpat visu piecu mežniecību darbinieki piedalījās un pilnveidoja savas zināšanas un prasmes ugunsdzēsības mācībās.
Uzraudzības nodrošināšanai mežsargi regulāri veic apgaitas, mežaudžu novērošanai tiek izmantoti droni, kā arī sabiedrība regulāri tiek aicināta būt uzmanīgai ar uguni.
Par SIA “Rīgas meži”
SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.
Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.
Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.
Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.
2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.
2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.
Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību, kā arī parakstīja Latvijas Dažādības hartu.