Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē eksperti un skolu pārstāvji skaidroja situāciju par sabalansēto pedagogu darba slodzes ieviešanu izglītības iestādēs, atalgojumu un problēmām ar kādām saskaras galvaspilsētas pašvaldības skolas.
“Skolotājiem ir jābūt novērtētiem un cieņpilni atalgotiem. Atlīdzības sistēmai jābūt skaidrai, ērtai, direktoriem un pedagogiem saprotamai. Sarežģītā atlīdzību sistēma ir jāpārskata un beidzot jāmaina, lai novērsto dažādās likmes par slodzi un citus apstākļus, kas padara šo procesu smagnēju un necaurskatāmu skolām. Skolotāju algas ir jāpalielina, tāpēc nav pieņemams, ka daļa Rīgas skolotāju saņēmusi mazāku atalgojumu nekā iepriekš, ja kopumā valsts ir palielinājusi finansējumu pedagogu darba samaksai. Aicināsim IZM uz konkrētu un operatīvu rīcību, piedāvājot Rīgas risinājumus,” tā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina
Jautājums par pedagogu slodžu sabalansētību tika skatīts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas 25. oktobra sēdē, ar mērķi noskaidrot, kāda ir kopējā situācija skolās, lai varētu izvirzīt priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA), lai risinātu un uzlabotu pedagogu slodžu sabalansētības jautājumu pašvaldībās.
Komitejā tika secināts, ka pašvaldība nav pietiekami informēta, kādā veidā tiek aprēķināta viena skolēna izmaksas, kas ir pamats finansējuma nonākšanai skolās. Komitejā izskanēja aicinājums gan LIZDA, gan IZM skaidrot, kādā veidā tiek veikti sabalansētas slodzes aprēķini, vai arī atzīt, ka šis jaunais sabalansēto slodžu modelis un viena bērna izmaksu aprēķins, nerisina jautājumu pēc būtības. Situācijā, kad skolās trūkst pedagogu, pat 2 %, kuriem algas ir samazinājušās, ir ievērojams skaits. It īpaši Rīgā, kas cieš no nevienlīdzīgas attieksmes reģionālā koeficienta parēķina jomā.
Lai Rīgas pašvaldības skolas slodžu sabalansētību varētu izpildīt pilnā apmērā, komitejā tika secināts, ka IZM piešķirtais finansējums šī jautājuma risināšanai ir nepilnīgs un nepietiekams. Tādēļ Rīgas situācija jārisina vismaz trīs virzienos - jāievieš jauns, vienkāršs un skaidrs, visām iesaistītajām pusēm saprotams, finansēšanas modelis; sākot jau ar 2024. gada 1. janvāri Rīgai piemērotais reģionālais koeficients jāpielīdzina pārējo Pierīgas pašvaldību koeficientam; proaktīvi jārīkojas jaunu pedagogu piesaistei, jo slodžu izlīdzināšanas process, iespējams, rezultēsies vēl lielākā pedagogu trūkumā.
Sēdē piedalījās arī skolu direktori, kas sniedza ieskatu par savas skolas situāciju šajā jautājumā, par problēmām un izaicinājumiem ar kādiem saskaras skolas, kā arī minēja priekšlikumus, lai uzlabotu šo sabalansēto pedagogu darba slodžu ieviešanas kārtību.
Komitejā tika uzsvērts, ka Rīgas pašvaldība nevar konkurēt pat ar Pierīgu, jo Rīgas pašvaldībai joprojām finansējums ir krietni mazāks nekā Pierīgai. Tikai pateicoties pašvaldības atbalstam, ko tā sniedz ar papildu finansējumu, skolas var darboties virs zemākas likmes.
Salīdzinot ar šā gada 1. janvāri, valsts mērķdotācija 1. septembrī Rīgas vispārizglītojošajām skolām pieauga par 5,27%.
Informāciju sagatavoja: Sindija Grāvere, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: sindija.gravere@riga.lv