Lai gan uzņēmēji Rīgā piedāvā plašas mikromobilitātes rīku iznomāšanas iespējas, problēmas rada apstāklis, ka nereti šo pārvietošanās līdzekļu vadītāji neievēro ātruma ierobežojumus, kā arī novieto transportlīdzekļus tiem neparedzētās vietās. Tāpat jāņem vērā, ka pagājušajā gadā būtiski palielinājās negadījumu skaits, kuros bija iesaistīti mikromobilitātes rīku lietotāji.
“Mikromobilitātes rīki pilsētā būs arī turpmāk un mums ir jādomā par veidiem, kā tos labāk iekļaut pilsētas vidē. Mēs redzam, ka šobrīd problēma ir ne vien tā, ka tie tiek atstāti neatbilstošās vietās, bet nereti skrejriteņu vadītāji pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un apdraud citus satiksmes dalībniekus. Kopā ar industriju ir jāstrādā, lai rastu risinājumu šīm problēmām. Iespējams, ir vērtīgi domāt par speciālu aizliegumu zonu ieviešanu,” norāda domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks.
Elektroskrejriteņu nomas pakalpojumus galvaspilsētā šajā pavasarī piedāvā seši uzņēmumi. Tikai atsevišķos gadījumos komersanti ir brīvprātīgi noteikuši ātruma ierobežojumus Rīgas parkos. Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, pārvietojoties ar mikromobilitātes rīkiem, kontrolē likumsargi. Tomēr, kā viens no risinājumiem, lai galvaspilsētā sakārtotu šo jautājumu, tiek apsvērts izdot saistošos noteikumus, kas dotu tiesības licencēt pakalpojuma sniedzējus, paredzot noteiktas kvalitātes un drošības prasības, piemēram, nosakot īpašas elektroskrejriteņu novietošanas vietas, izmantošanas ierobežojumus atsevišķās vietās, datu apmaiņu ar pašvaldību mobilitātes plānošanas nolūkos u.c.
“Jautājums par valsts deleģējumu ir pašvaldības dienaskārtībā. Plānojam rīkot kopīgu diskusiju ar atbildīgajām nozaru ministrijām, lai nonāktu pie kopēja risinājuma mikromobilitātes rīku vienotai kontrolei un sakārtotu šo jomu galvaspilsētā. Tas varētu veicināt arī jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu šajā tirgū,” uzsver Rīgas domes vicemēre, Drošības, kārtības un korupcijas jautājumu komitejas vadītāja Linda Ozola.
Arī Rīgas pašvaldības policijas (RPP) priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs piekrīt, ka nepieciešama gan skaidrāka definīcija, gan noteikumi elektroskrejriteņu izmantošanai. Viņš arī pieļauj, ka šajā vasarā RPP varētu tikt izveidota speciāla nodaļa, kas pastiprināti kontrolēs mikromobilitātes rīku lietošanu Rīgā.
Informāciju sagatavoja: Rita Lazda, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, e-pasts: rita.lazda@riga.lv