Viedo pilsētu konferencē, kas norisinājās Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, eksperti no valsts iestādēm, pašvaldībām un privātā sektora uzsvēra, ka galvenais izaicinājums nav tehnoloģiju trūkums, bet gan prasmes tās efektīvi un jēgpilni izmantot.
Eksperti norādīja, ka, lai veicinātu datu izmantošanu pašvaldībās, svarīgi noteikt, kā dati tiks izmantoti pašvaldības un cilvēku labā. Jāattīsta darbinieku prasmes darbam ar datiem un jāveicina kompetences paaugstināšana, turklāt jaunu sistēmu ieviešana nozīmē pārmaiņas esošajos procesos, tāpēc tikpat būtiska ir pārmaiņu vadība un efektīva datu pārvaldība. Nereti tieši šo aspektu trūkums kavē viedo risinājumu veiksmīgu ieviešanu pilsētās.
Skaidrojot valsts politiku viedo tehnoloģiju un inovāciju attīstīšanai, VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols uzsvēra, ka viedajām tehnoloģijām ir būtiska loma ērtas dzīves vides veidošanā. Ar valsts atbalstu jau tiek īstenoti pirmie desmit projekti, un to skaitā arī mobilitātes datu platforma Rīgā. Latvija ir pamanīta arī starptautiskā līmenī, un daudzas pašvaldības darbojas starptautisko projektu konsorcijos ar citām ES valstīm. Viņš norādīja, ka viedo risinājumu un tehnoloģiju attīstības priekšnosacījumi ir regulējums drošām viedo risinājumu testēšanas vidēm, finansējums un kompetenti speciālisti, kas spēj risinājumus ieviest dabā.
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) pārstāvniecības vadītāja Latvijā Alīna Dolmate atzīmēja, ka EIT piedāvā atbalstu inovāciju izstrādei visos posmos – no laboratorijas līdz tirgum, tostarp uzņēmējdarbībai un izglītībai, speciālistu sagatavošanai. Latvijas ekosistēmā patlaban darbojas 29 partneri, atbalstīti vairāk nekā 23 projekti un 215 uzņēmumi, piesaistot 8,1 miljonu eiro lielu finansējumu, un pieprasījums pieaug. Atbalstu saņēmuši arī tādi inovatīvi risinājumi kā Aerones un Bruntor, kas apliecina Latvijā izstrādāto inovāciju konkurētspēju pasaulē.
Māra Liepa-Zemeša, RTU Arhitektūras un dizaina institūta direktore, norādīja, ka tehnoloģiju galvenais mērķis ir uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Viņa uzsvēra, ka Rīgai tas izdodas — citas ES valstis jau raugās uz Latviju ar skaudību, jo viedo risinājumu pieejamība un dažādība šeit strauji pieaug, kas ne vienmēr vērojams citviet Eiropā. Sadarbība ir būtiska arī jaunu ideju radīšanā. Kā piemēru Liepa-Zemeša minēja “Zināšanu jūdzes” ideju, kas radās pirms dažiem gadiem un tagad tiek īstenota sadarbībā ar pašvaldību un universitātēm. Latvijas Universitātes Attīstības prorektors Enno Ence papildināja, ka pilsētu un tehnoloģisko risinājumu attīstība bez zinātnes iesaistes būs lēnāka. Tikai sadarbojoties un precīzi definējot problēmu, mērķus un gaidītos rezultātus, iespējams iegūt efektīvākus risinājumus un uz problēmu paskatīties plašākā kontekstā.
Arī Anders Bengtsson, EIT UM North Hub vadītājs, akcentēja, ka industrijai un zinātnei jāsadarbojas roku rokā un lēmumi jāpieņem, balstoties uz precīziem datiem, īpaši, ja tiek veidota iekļaujoša un ilgtspējīga mobilitāte. Mobilitātes plānošanai svarīgi datus analizēt ilgtermiņā, kas palīdzēs atrast piemērotākos risinājumus, piemēram, kā organizēt satiksmi, plūsmas, luksoforu signālus. Telemetrija jeb tehnoloģija, kas ļauj veikt mērījumus attālināti, palīdz politikas veidošanā un pilsētplānošanā. Tā veicina taisnīgumu un ilgtspēju, bet prasa sadarbību, labu pārvaldību un jaunu skatījumu uz datu potenciāla izmantošanu.
Datu pieejamība un prasme tos izmantot ir iespēja pilsētām kļūt ilgtspējīgākām, pieejamākām, drošākām. Ņemot vērā, ka datu apjoms pieaug katru dienu, pašvaldībām jādomā par datu vākšanu, uzglabāšanu, to jēgpilnu izmantošanu pašvaldības attīstībai, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, drošību vai cilvēku dzīves kvalitāti. LMT Datorredzes un Mobilitātes biznesa vadītājs Ričards Fomrats, iezīmējot mākslīgā intelekta integrācijas iespējas pilsētu pārvaldībā, norādīja, ka jau desmit gadu perspektīvā mākslīgais intelekts ar kvantu skaitļošanas palīdzību spēs reāllaikā skatīt visu datu ekosistēmu kopumā un sniegt precīzas atbildes, piemēram, par konkrētajā brīdī brīvām autostāvvietām. Jau šogad LMT plāno ieviest/ mobilitātes datu platformu, kurā anonimizētus datus analizēs un vizualizēs pilsētplānošanas, mobilitātes, tūrisma un drošības vajadzībām. Vienlaikus tiks izmantoti kameru dati, lai noteiktu, piemēram, ar kāds veida transportlīdzekļiem cilvēki ierodas pilsētā. Šāda datu pieejamība veicinās pilsētas attīstību un drošību.
Kā mobilitātes un pilsētas plānošanā dati praktiski tiek izmantoti jau šobrīd, pieredzē dalījās Elīna Kirilko, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Mobilitātes plānošanas pārvaldes Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja. Viņa skaidroja, ka Rīgā dati tiek izmantoti, lai uzlabotu mobilitāti Rīgā un Pierīgā, jo datos balstīta pieeja palīdz pieņemt precīzākus un efektīvākus lēmumus. Lielākā problēma ir, ka dati par mobilitāti ir sadrumstaloti, un ir grūti iegūt vienotu pārskatu, tāpēc Rīgā šobrīd notiek darbs pie vienotas mobilitātes platformas izveides. Viens no rīkiem, kas tiek izmantots, ir transporta simulācijas modelis, kas palīdz analizēt situāciju un infrastruktūru pilsētā. Nākotnē plānots izmantot arī mobilo operatoru un sensoru datus. Rīgas sabiedriskā transporta reformas ietvaros tiek analizēta esošā situācija – piemēram, pasažieru skaits autobusos un informācija par transporta kavējumiem. Tāpat nākotnē plānots izveidot koplietošanas velosistēmu, kas tiktu integrēta ar sabiedrisko transportu, kā arī telpiskās analīzes rīku Rīgai, kas ļaus izprast, kā cilvēki pārvietojas pilsētā, kuras ielas ir visnoslogotākās un kur nepieciešami jauni risinājumi mobilitātes uzlabošanai un pārveidei.
Praktisku datu pielietojumu pašvaldībām konferencē ieskicēja Latvijas Universitātes Digitālo pārmaiņu departamenta vadītājs un Emergn Latvia vadītājs Aldis Ērglis. Viņš uzsvēra, ka, izmantojot datu modelēšanas metodes, iespējams prognozēt, kā klimata mērķu sasniegšana ietekmēs katru pašvaldību — cik daudz izmešu dienā rada dažādas iedzīvotāju grupas un kā jāmainās pārvietošanās paradumiem, lai sasniegtu klimatneitralitāti līdz 2030. gadam. Pētījuma rezultāti liecina, ka mazāku izmešu "cena" ir ilgāks pārvietošanās laiks. Tomēr cilvēki, lai pārvietotos ikdienā, ir gatavi veltīt ne vairāk kā 1,5 stundas. Tāpēc pašvaldībām jāizmanto dati precīzai plānošanai, jāmodelē iespējamie scenāriji un jānodrošina ērti, daudzveidīgi un pieejami pārvietošanās risinājumi.
Viens no galvenajiem secinājumiem konferences pirmās daļas noslēgumā bija atziņa, ka datu pieejamībai un jēgpilnai izmantošanai būtiska ir cieša sadarbība starp pašvaldībām, zinātni un privāto sektoru, vienlaikus stiprinot sabiedrības datu pratību un risinot datu ekspertu trūkumu, ar ko valsts un pašvaldību iestādes saskaras, konkurējot ar privāto sektoru.
Viedo pilsētu konference Rīgā norisinājās jau ceturto gadu, lai pievērstu uzmanību ilgtspējīgai pilsētplānošanai, mobilitātei un sabiedrības drošībai, īpaši izceļot tehnoloģiju lomu un iedzīvotāju iesaisti nākotnes pilsētu attīstībā. Konferenci organizēja RTU Zinātnes un inovāciju centrs sadarbībā ar LU, Rīgas pašvaldību, atvērto inovāciju kustību “VEFRESH” un citiem partneriem. Pasākuma norisi nodrošināja Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta inovāciju kopiena “EIT Urban Mobility” un atbalstīja mobilo tehnoloģiju uzņēmums “Latvijas Mobilais Telefons”.
