Atklājot Latvijas valsts svētku nedēļu, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) šodien jau 23. gadu pēc kārtas dāvināja Rīgas pilsētai Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi par kopējo apdrošinājuma summu 1,5 miljoni eiro, pasniedzot to Rīgas domes priekšsēdētājam Viesturam Kleinbergam. Šogad polises segums papildināts ar militāro incidentu risku. Tāpat ilggadējo tradīciju papildināja īpaša izglītojoša ekskursija skolēniem, lai palīdzētu jaunajai paaudzei labāk izprast Brīvības pieminekļa vēsturi, simboliku un nozīmi Latvijas valstiskumā.
Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polises pasniegšana ir kļuvusi par neatņemamu valsts svētku tradīciju, kas ik gadu atgādina par nepieciešamību saglabāt un aizsargāt vienu no nozīmīgākajiem Latvijas neatkarības un valstiskuma simboliem. Tā vienlaikus ir iespēja atgādināt sabiedrībai par tā vēsturisko nozīmi un stiprināt patriotismu.
Proti, jau BTA pērn veiktajā aptaujā* noskaidrots, ka tikai 22 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir kādreiz skaidrojuši Brīvības pieminekļa nozīmi saviem vai radinieku bērniem. Savukārt 39 % uzskata, ka tā nav viņu atbildība, un tas būtu jāveic, piemēram, izglītības iestādēm.
Tāpēc, lai veicinātu bērnu un jauniešu interesi par Latvijas vēsturi, šogad BTA polises pasniegšanu papildināja ar izglītojošu aktivitāti – Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas audzēkņi devās īpašā ekskursijā, kuru vadīja sertificēta Rīgas gide Kristīne Sprula. Ekskursijas laikā jaunieši iepazina pieminekļa tapšanas vēsturi, tā skulptūrās un ciļņos ietverto simboliku, kā arī uzzināja vairāk par cilvēkiem un notikumiem, kuriem par godu tas uzcelts.
“Brīvības piemineklis ir daudz vairāk nekā tikai vēsturisks objekts Rīgas centrā – tas ir mūsu neatkarības, tautas vienotības un brīvības simbols. BTA ir svarīgi rūpēties ne tikai par pašu pieminekli, bet arī par tā vēstījuma nodošanu nākamajām paaudzēm. Tāpēc šogad, pasniedzot Brīvības pieminekļa apdrošināšanu, nolēmām spert soli tālāk, dodot skolēniem iespēju iepazīt Brīvības pieminekli tuvāk, uzdot jautājumus un atklāt stāstus, kurus, iespējams, līdz šim viņi nav zinājuši. Ceram, ka šī pieredze palīdzēs viņiem veidot personisku saikni ar mūsu valsts simbolu,” uzsver Evija Matveja, BTA valdes locekle.
Pasniedzot Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi Rīgas domes priekšsēdētājam Viesturam Kleinbergam, E. Matveja skaidroja, ka Rīgas pilsētai dāvinātā apdrošināšanas polise aptver ne tikai pašu pieminekli, bet arī tā izgaismojumu un apkārtējā segumā iestrādātās bronzas plāksnes.
Apdrošināšana paredz aizsardzību pret dažādiem iespējamiem bojājumiem, tostarp ugunsgrēku, dabas stihiju un trešo personu prettiesiskas rīcības radītām sekām. Polise aptver arī specifiskas situācijas, piemēram, sveču vaska radītus bojājumus, kas var rasties, iedzīvotājiem valsts svētkos godinot pieminekli. Apdrošināšanas segumam pievienota arī aizsardzība pret militāro incidentu risku.
“Brīvības piemineklis ir viena no īpašākajām vietām Rīgā, kur mēs svinam Latvijas neatkarību un ikdienā atceramies, cik vērtīga ir mūsu brīvība un cik daudz cilvēku par to ir cīnījušies. Tas ir simbols, kas vieno paaudzes, tāpēc man ir svarīgi rūpēties par Brīvības pieminekļa saglabāšanu un panākt, lai tā stāstu iepazītu un izprastu mūsu bērni un jaunieši. Esmu pateicīgs BTA par ilggadējo sadarbību un īpaši priecājos par šī gada iniciatīvu, kas palīdz jaunajai paaudzei tuvāk iepazīt Brīvības pieminekļa vēsturi un saprast, kāpēc tas mums visiem ir tik nozīmīgs,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.
To, ka Brīvības piemineklis tika atklāts 1935. gada 18. novembrī, ir 42 metrus augsts un tā virsotnē esošās trīs zvaigznes simbolizē Latvijas vēsturiskos novadus, zina daudzi. Taču Brīvības pieminekļa vēsturē ir arī mazāk zināmi un pārsteidzoši fakti, kas ļauj uz vienu no Latvijas nozīmīgākajiem simboliem paraudzīties citām acīm. Lai palīdzētu bērniem un jauniešiem to iepazīt plašāk, Latvijas profesionālo gidu asociācijas valdes priekšsēdētāja, gide Kristīne Sprula apkopojusi vairākus mazāk zināmus faktus par Brīvības pieminekli.
Brīvības pieminekļa pamatos atrodas Triju Zvaigžņu ordeņi
1931. gada 18. novembrī, ieliekot Brīvības pieminekļa pamatakmeni, blakus iepriekšējā Pētera I pieminekļa pamatiem iemūrēja uzņēmēja Vilhelma Ķuzes dāvinātu vara kapsulu. Tajā ievietoja dokumentu par pamatakmens likšanu, laikrakstus, monētas un arī Triju Zvaigžņu ordeņus.
Avots: Rīgas pieminekļu aģentūra
Brīvības pieminekļa celtniecību pilnībā pabeidza tikai trīs gadus pēc atklāšanas
Lai gan pieminekli svinīgi atklāja 1935. gada 18. novembrī, visi ar tā celtniecību saistītie darbi tika pabeigti tikai 1938. gada 17. novembrī. 1937. gadā abpus piemineklim aiz liepu rindām ierīkoja loka ceļus un novietoja solus. Pieminekļa svinīgā atklāšana nenozīmēja, ka viss arhitektoniskais ansamblis jau bija pilnībā pabeigts.
Avots: Nacionālā enciklopēdija
Padomju laikā trīs zvaigznes atjaunoja, neraugoties uz aizliegumu
1980.–1981. gadā, kad Latvija vēl atradās padomju okupācijā, notika Brīvības pieminekļa pirmā restaurācija. Restauratori atjaunoja trīs zvaigžņu un Brīvības tēla jostiņas zeltījumu, neraugoties uz stingru aizliegumu to darīt. Rīgas pieminekļu aģentūra šo rīcību raksturo kā īstu varoņdarbu tā laika politiskajos apstākļos.
Avots: Rīgas pieminekļu aģentūra
Sākotnēji pieminekli bija paredzēts papildināt ar divām monumentālām celtnēm
Kārļa Zāles un arhitekta Ernesta Štālberga iecere bija plašāka par mūsdienās redzamo pieminekli. Starp Brīvības pieminekli un Aspazijas un Basteja bulvāriem bija plānotas divas monumentālas celtnes, kas arhitektoniski sasaistītu pieminekli ar Vecrīgu. Šīs celtnes nekad netika uzbūvētas. Tādēļ mūsdienās redzamais ansamblis nav pilnīgs sākotnējās arhitektoniskās ieceres īstenojums.
Avots: Nacionālā enciklopēdija
Brīvības piemineklī var atrast 56 tēlus – arī pašu tā autoru
Brīvības piemineklī 13 skulptūru grupās ietverti 56 tēli, kurus iespējams iepazīt, apskatot pieminekli no visām pusēm. Te redzams Lāčplēsis, kurš cīnās ar lāci, trīs vīri, kuri cenšas pārraut važas, māte ar diviem bērniem, kā arī vaidelotis, pie kura kājām atrodas zirga galvaskauss – sens simbols, kas saistīts ar ļaunuma atvairīšanu. Piemineklī attēlota arī Latvija ar zobenu, vairogu un labības kūli. Savukārt skulptūru grupā “Darbs” strādnieka tēlā pieminekļa autors Kārlis Zāle iemūžinājis pats savus vaibstus.
Avots: Rīgas pieminekļu aģentūra
*Aptauju 2025. gada oktobrī veica BTA un “Norstat Latvija”, piedaloties 1013 Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
