Apdrošināšanas sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” jau 23. gadu dāvina Rīgai Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi.
Šogad apdrošinājuma summa ir 1,5 miljoni eiro. BTA polisi pasniedz Rīgas domes priekšsēdētājam Viesturam Kleinbergam.
Šogad polise ietver arī riskus, kas saistīti ar militāriem incidentiem. Šī polise ir daļa no valsts svētku tradīcijas. Tā atgādina, ka Brīvības piemineklis ir svarīgs Latvijas neatkarības un valsts simbols. Apdrošināšana parāda rūpes par pieminekli un tā aizsardzību. Tā arī palīdz cilvēkiem atcerēties pieminekļa vēsturi un stiprina mīlestību pret savu valsti.
BTA pērn veiktā aptauja rāda, ka tikai daļa cilvēku bērniem skaidro Brīvības pieminekļa nozīmi. Daudzi uzskata, ka to jādara skolām. Tāpēc šogad BTA organizē īpašu ekskursiju skolēniem. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni dodas ekskursijā pie Brīvības pieminekļa. Ekskursiju vada sertificēta Rīgas gide Kristīne Sprula. Jaunieši uzzina, kā piemineklis top, ko nozīmē skulptūras un attēli, un par kādiem cilvēkiem un notikumiem tas stāsta. Evija Matveja, BTA valdes locekle, uzsver, ka Brīvības piemineklis nav tikai vēsturisks objekts Rīgas centrā. Tas ir Latvijas brīvības, vienotības un neatkarības simbols.
BTA rūpējas gan par pieminekli, gan par tā stāsta nodošanu nākamajām paaudzēm. Tāpēc skolēni saņem iespēju pieminekli apskatīt tuvāk, uzdot jautājumus un dzirdēt stāstus, ko viņi iepriekš nezina. Ikdienā tas ir līdzīgi kā vecāki bērniem stāsta par ģimenes fotoalbumu, lai bērni saprot, kas ir viņu saknes.
Pasniedzot apdrošināšanas polisi Rīgas domes priekšsēdētājam, E. Matveja skaidro, ka polise attiecas ne tikai uz pašu pieminekli. Tā ietver arī pieminekļa apgaismojumu un bronzas plāksnes apkārtējā segumā. Apdrošināšana paredz aizsardzību pret dažādiem bojājumiem. Tie ir, piemēram, ugunsgrēks, stiprs vējš, lietus un citas dabas parādības, kas var bojāt pieminekli. Tā ietver arī aizsardzību pret ļaunprātīgu rīcību, kad kāds apzināti bojā pieminekli. Polise sedz arī bojājumus no sveču vaska. Tas var notikt, kad cilvēki valsts svētkos pie pieminekļa dedzina sveces. Šogad polise ietver arī aizsardzību pret militāriem incidentiem.
Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs uzsver, ka Brīvības piemineklis ir īpaša vieta Rīgā. Tur cilvēki svin Latvijas neatkarību un ikdienā atceras, cik svarīga ir brīvība. Piemineklis atgādina, ka daudzi cilvēki par brīvību cīnās. Tas vieno dažādas paaudzes. Viņam ir svarīgi, lai piemineklis saglabājas un lai bērni un jaunieši saprot tā stāstu. Viņš ir pateicīgs BTA par sadarbību un priecājas par ekskursiju, kas palīdz jauniešiem labāk iepazīt pieminekli.
Daudzi zina, ka Brīvības pieminekli atklāj 1935. gada 18. novembrī un ka tas ir 42 metrus augsts. Pieminekļa virsotnē ir trīs zvaigznes, kas simbolizē Latvijas vēsturiskos novadus. Taču ir arī fakti, ko zina mazāk cilvēku. Tie palīdz paskatīties uz pieminekli citādi un labāk saprast tā nozīmi. Gide Kristīne Sprula apkopo vairākus šādus mazāk zināmus faktus. Brīvības pieminekļa pamatos atrodas Triju Zvaigžņu ordeņi. Triju Zvaigžņu ordenis ir augsts Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir cilvēkiem par īpašiem nopelniem.
1931. gada 18. novembrī, liekot pieminekļa pamatakmeni, blakus vecā Pētera I pieminekļa pamatiem iemūrē vara kapsulu. Vara kapsula ir metāla trauks, ko ieliek zemē ar vēsturiskām lietām. Tajā ievieto dokumentu par pamatakmens likšanu, laikrakstus, monētas un Triju Zvaigžņu ordeņus. Brīvības pieminekļa celtniecību pilnībā pabeidz tikai 3 gadus pēc atklāšanas. Pieminekli svinīgi atklāj 1935. gada 18. novembrī, bet darbi turpinās līdz 1938. gada 17. novembrim. 1937. gadā abās pieminekļa pusēs aiz liepu rindām ierīko loka ceļus un novieto solus. Tas nozīmē, ka pēc atklāšanas pieminekļa apkārtne vēl nav pilnībā gatava. Tas ir līdzīgi kā mājā – cilvēki jau dzīvo, bet apkārt vēl notiek darbi.
Padomju laikā trīs zvaigznes atjauno, neraugoties uz aizliegumu. 1980.–1981. gadā, kad Latvija ir padomju okupācijā, notiek Brīvības pieminekļa pirmā restaurācija. Restaurācija ir pieminekļa atjaunošana, kad labo bojājumus un atjauno izskatu. Restauratori atjauno trīs zvaigžņu un Brīvības tēla jostiņas zeltījumu, lai gan tas ir aizliegts. Rīgas pieminekļu aģentūra šo rīcību sauc par varoņdarbu, jo tā laika politiskie apstākļi ir stingri un bīstami. Sākotnēji pieminekli plāno papildināt ar divām lielām celtnēm. Pieminekļa autors Kārlis Zāle un arhitekts Ernests Štālbergs iecerē plašāku ansambli. Starp Brīvības pieminekli un Aspazijas un Basteja bulvāriem plāno divas monumentālas celtnes.
Monumentālas celtnes ir ļoti lielas un iespaidīgas ēkas. Tās būtu savienojušas pieminekli ar Vecrīgu. Šīs ēkas nekad neuzbūvē. Tāpēc tas, ko redzam šodien, nav pilnīga sākotnējā iecere. Brīvības piemineklī ir 56 tēli, arī paša autora vaibsti. Piemineklī ir 13 skulptūru grupas. Skulptūra ir tēls, kas veidots no akmens vai cita materiāla. Kopā tajās ir 56 tēli. Tos var apskatīt, ejot apkārt piemineklim. Tur redzams Lāčplēsis, kas cīnās ar lāci. Ir trīs vīri, kas cenšas pārraut važas. Važas ir dzelzs ķēdes, kas simbolizē nebrīvību. Ir māte ar diviem bērniem. Ir vaidelotis, tas ir sens priesteris vai dziednieks. Pie viņa kājām ir zirga galvaskauss, kas senatnē simbolizē ļaunuma atvairīšanu. Piemineklī ir arī Latvija ar zobenu, vairogu un labības kūli. Labības kūlis ir saišķis ar graudiem, kas simbolizē darbu un auglību. Skulptūru grupā “Darbs” strādnieka sejā autors Kārlis Zāle ieliek savus vaibstus. Tas nozīmē, ka strādnieka seja ir līdzīga paša autora sejai.
Aptauju 2025. gada oktobrī veic BTA un “Norstat Latvija”. Tajā piedalās 1013 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Tas parāda, ka BTA ne tikai apdrošina pieminekli, bet arī pēta, kā cilvēki domā par tā nozīmi. Tas ir līdzīgi kā ģimenē, kad vecāki jautā bērniem, ko viņi domā par kādu svarīgu notikumu, lai labāk saprastu un runātu par to.