Ar svinīgu gājienu un Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona kapelāna Gunta Kalmes iesvētīts svētdien, 11. maijā, Pārdaugavā, pie bijušā Vīķu kroga, tika atklāts tēlnieka Paula Jaunzema veidotais Neatkarības kara piemineklis 8. Daugavpils kājnieku pulka cīņām.
Pasākumā piedalījās aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, viņa vietnieks Edvards Ratnieks, pieminekļa idejas iesniedzējs, atvaļināts ģenerālmajors Juris Zeibārts, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālmajors Kaspars Pudāns, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris, pulkvedis Normunds Baranovs, pieminekļa iniciatīvas realizētāja no pašvaldības puses deputāte Rita Našeniece, pašvaldības deputāti, Rīgas 1. brigādes zemessargi, jaunsargi, Štāba bataljona un Aizsardzības akadēmijas kadeti, pieminekļa autori – tēlnieks Pauls Jaunzems un arhitekts Juris Poga un citi.
Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis sacīja: “Svarīgi ir sakārtot ideoloģisko telpu. Beidzamos gados mums ir izdevies Rīgā to izdarīt, gan aizvācot viltus vēstures liecības, kas vēstīja par nepatiesiem faktiem, kas nekad nav bijuši, gan esam sakārtojuši mūsu svētvietas Bumbu kalniņā, Sudrabkalniņā, pieminekli Autotanku pulka karavīriem. Visbeidzot šodien atdodam vairāk nekā 100 gadus vecu parādu tiem karavīriem, kuri Latvijas brīvības cīņās pret Bermonta karaspēku nežēloja pašu dārgāko – savu dzīvību un atdeva to par brīvu Latviju.”
Rīgas domes deputāte Rita Našeniece uzsvēra: “Simt seši gadi pagājuši pēc cīņām, un tie nav izdzēsuši piemiņu. Piemiņas vietas Daugavas Rietumu krastā ir kļuvušas dzīva, pie tām notiek piemiņas pasākumi, pie tām nāk cilvēki. Vēlētos, lai šai piemiņas vietai būtu draugi, lai te notiktu talkas, lai 11.novembrī šeit būtu silta uguns. Esam uzlikuši šo iespaidīgo pieminekli un tagad atdodam to cilvēkiem.”
Piemineklis ir veltīts drosmīgajiem karavīriem, kuri 1919. gada 3. un 4. novembrī cīnījās pret Bermonta armiju un ar savu pašaizliedzību izšķīra mūsu valsts likteni. Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās pēc ģenerāļa Jāņa Baloža ierosinājuma Latvijā sāka iezīmēt Latvijas Neatkarības kara ievērojamākās kauju vietas, un piemiņas vietu bija iecerēts izveidot arī 1919. gada 3. novembra kaujas vietā pie bijušā Vīķu kroga. 1938. gada 21. aprīlī Meža dienu atklāšanas pasākumā tika izveidoti apstādījumi – piemiņas birzs. Bija arī ielikts pieminekļa pamats un izbūvētas kāpnes, kas ved uz piemiņas vietu. Latvijas okupācijas dēļ šīs piemiņas vietas iekārtošanu nepabeidza.
Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba personāls šo vietu sāka kopt 2009. gadā. 2010. gadā piemiņas vietai piešķirts Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss. Pērn 1. Rīgas brigādes zemessargi pilnībā sakopa šo teritoriju, un tā izveide pilnībā pabeigta ar Rīgas pašvaldības atbalstu – Rīgas pieminekļu aģentūra atjaunoja kāpnes, izvietoja informatīvo stendu.
Tēlnieks radījis Somijas granītā kaltu pieminekli, kas balstās uz agrāko, jau izveidoto astoņstūra pamatu, un uz kolonnas atrodas 8. Daugavpils kājnieku pulka oriģinālās ausekļa zīmotnes atveids.
Šī kauja ir neatņemama Latvijas Neatkarības kara daļa un lika pamatus Latvijas valsts neatkarībai. Vīķu kroga ieņemšana pārrāva Bermonta fronti un ļāva Latvijas armijai turpināt ceļu Pārdaugavas virzienā. Tā radīja priekšnoteikumus, lai 1919. gada 11. novembrī Rīga tiktu pilnībā atbrīvota no ienaidnieka. Lāčplēša diena ir tieši saistīta ar Vīķu kroga kauju 1919. 3. novembrī, kas bija viena no vissmagākajām Rīgas atbrīvošanas kaujām. Dzīvību zaudēja 32 8. Daugavpils kājnieku pulka un deviņi 9. Rēzeknes kājnieku pulka karavīri. Par izrādīto drosmi šajā kaujā ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti pavisam 45 karavīri.
Atv. ģenerālmajors Juris Zeibārts atgādināja: “8. Daugavpils kājnieku pulks nogāja slavas pilnu cīņas ceļu, un viena no tā traģiski varonīgākajām cīņām ir atspoguļota mūsu Brīvības piemineklī. Vieta, kurā atrodamies, ir īpaša, te likti pamati mūsu Lāčplēša dienai. Piemineklis nav tikai akmens tēls sen pagājušiem notikumiem un varoņiem. Tas ir atgādinājums mūsdienu cilvēkiem par mūsu vecvecāku drosmi un apņēmību stāties pretī spēcīgām pretinieka vienībām. Tas atgādina arī par mantojumu, ko esam saņēmuši no mūsu senčiem un kas tālāk jānodod nākošajai paaudzei – tā ir Latvijas brīvība un neatkarība.”
Informāciju sagatavoja: Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējas komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: antra.gabre@riga.lv
