Atjaunināts: 26.01.2024.
Atkritumu apsaimniekošanas izmaksas pieaug degvielas cenas pieauguma, inflācijas, pieaugot dabas resursu nodokļa likmei un likuma grozījumu dēļ.
Samaksa par sadzīves nešķiroto un bioloģiski noārdāmo atkritumu izvešanu veidojas no divām daļām:
- maksa, ko saņem atkritumu poligons (Getliņi EKO). Atkritumu poligona maksa, savukārt, veidojas no atkritumu apsaimniekošanas izmaksām poligonā un dabas resursu nodokļa,
- maksa, ko saņem atkritumu apsaimniekotājs (Clean R, Eco Baltia Vide un Lautus Vide) par atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.
Tarifu, ko saņem iedzīvotāji, ietekmē arī koeficients. Cilvēki izvešanas brīdī maksā par apjomu, bet atkritumu apsaimniekotājs atkritumu poligonā maksā par ievesto atkritumu svaru. Lai atkritumu apjomu pārvērstu svarā, atkritumu apsaimniekotājs nosaka koeficientu - viena kubikmetra atkritumu pieņemto svaru.
Sadzīves nešķirotie atkritumi tiek regulāri svērti, lai pārliecinātos par šī koeficienta atbilstību realitātei un to pielāgotu. Sadzīves nešķirotie atkritumi ir vieglāki, bioloģiski noārdāmie atkritumi - smagāki.
Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju izmaksas par atkritumu izvešanu ietekmē arī dzīvoklī deklarēto iedzīvotāju skaits, ja nama apsaimniekotājs nav noteicis citādu kārtību.
Dabas resursu likmes pieaugums sadzīves nešķirotajiem atkritumiem ir no 95 EUR/t līdz 110 EUR/t no 2024. gada 1. janvāra.
Kopš 2024. gada 1. janvāra nešķirotu sadzīves atkritumu tarifs SIA Getliņi EKO poligonā ir 146,39 EUR/t.
Atkritumu poligons nevar tā vienkārši paaugstināt sadzīves nešķiroto atkritumu apglabāšanas tarifu. Tas ir jāpamato un to apstiprina organizācija, ar ko iedzīvotāji ikdienā nesaskaras - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Ir skaidri noteikts, kuras izmaksas tarifā var tikt iekļautas.
Jā, tagad tarifi paaugstināti arī degvielas un citu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pieauguma dēļ.
Vienīgā izeja no šī sadārdzinājuma ir atkritumu šķirošana un radīto atkritumu daudzuma samazināšana, jo par šķiroto atkritumu – iepakojuma, papīra un stikla - izvešanu iedzīvotājiem nav jāmaksā, bet bioloģisku noārdāmo atkritumu (BIO) izvešana ir lētāka nekā sadzīves nešķiroto atkritumu izvešana.
Atkritumu apsaimniekotāju aprēķini liecina, ka, atbildīgi un rūpīgi šķirojot, rēķinus par atkritumu izvešanu var samazināt vismaz par trešo daļu vai teju uz pusi, tāpēc aicinām pievērsties atkritumu šķirošanai ikvienu, kurš to vēl nedara.
Informācija par pareizu atkritumu šķirošanu Rīgā, pieejama šeit: Atkritumu šķirošanas ceļvedis
Rīgā ir obligāta atkritumu šķirošana un jauktā iepakojuma (papīra, plastmasas, metāla) šķirošanas konteineru izvietošana pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz 5 dzīvokļi, un stikla iepakojuma konteinera izvietošana pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz 10 dzīvokļi.
Pašlaik privātmāju iedzīvotāji var vērsties pie savas zonas atkritumu apsaimniekotāja, lai noslēgtu līgumu par atkritumu šķirošanu un pēc līguma noslēgšanas atkritumu apsaimniekotājs uzstādīs nepieciešamo atkritumu konteineru. Savukārt daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem jāvēršas pie sava nama apsaimniekotāja ar lūgumu nodrošināt atkritumu šķirošanu savā mājā, ja konteineru šķirotajiem atkritumiem arvien vēl nav. Ja nama apsaimniekotājs atsaka konteineru uzstādīšanu, iedzīvotājam jāvēršas Mājokļu un vides departamentā.
BIO atkritumu izvešanai vienmēr ir jābūt izdevīgākai nekā sadzīves nešķiroto atkritumu apsaimniekošanai. Šobrīd BIO atkritumu maksa ir 60% no sadzīves atkritumu maksas.
BIO atkritumi ir smagāki nekā sadzīves nešķirotie atkritumi. Tiem tiek piemērots augstāks koeficients tilpuma pārvēršanai svarā. Pirmajā brīdī izskatās, ka SIA Getliņi EKO BIO tarifs ir uz pusi zemāks nekā nešķirotu sadzīves atkritumu tarifs. Diemžēl koeficienta piemērošana (tilpuma pārvēršana svarā) BIO izvešanas izmaksas pārlieku pietuvina nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas izmaksām.
Rīgas pašvaldība aktīvi atbalsta un rosina steidzamas izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz BIO atkritumu šķirošanu padarīt lētāku un izdevīgāku, jo tie sastāda vidēji pusi no visiem sadzīves atkritumiem. Brīdī, kad šie grozījumi tiks apstiprināti, pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji varēs mainīt tarifus. Rīgas pašvaldība būs gatava pielāgoties, lai bioloģiski noārdāmo atkritumu vākšana būtu tiešām izdevīga.
Lai BIO vākšana iedzīvotājiem būtu vēl ērtāka, SIA Getliņi EKO tagad ļauj nodot šos atkritumus arī papīra un bioplastmasas maisiņos. Tas atvieglo atkritumu savākšanu un izmešanu. Ja BIO tiek vākti maisiņos, slikto smaku risks BIO konteineram ir pat zemāks nekā sadzīves atkritumu konteineram, jo BIO konteineri tiek izvesti biežāk.
SIA “Getliņi Eko” par piemaisījumu bioloģisko atkritumu pieņemšanā neuzskata šādus maisus, ja tie izmantoti bioloģisko atkritumu savākšanai:
- papīra maisus (nebalināts, nelaminēts/neglancēts papīrs, bez plastmasas lodziņiem, rokturiem u.c. citu materiālu detaļām);
- bioloģiski noārdāmās plastmasas maisus, kuriem ir piemēroti kompostēšanai un kuriem ir atbilstošs marķējums (piemēri zemāk, bet var būt arī citi, jo iedzīvotāji var lietot arī citās valstīs iepirktus maisiņus ar tām raksturīgajiem marķējumiem). Vienīgi neder maisiņi, kur nepārprotami norādīts industrial compostable, jo tie nav piemēroti Getliņu pārstrādes procesam.
Piemēri BIO maisiņu marķējumiem, ar šādiem marķējumiem maisiņus drīkst ievietot BIO konteinerā:
Vislabākais veids, kā radīt atkritumu apsaimniekotājiem vieglu un drošu peļņu, ir atkritumus nešķirot - atkritumu apsaimniekotājs piemēro pilnu maksu par sadzīves atkritumu izvešanu. Savukārt pareizi sašķirotu iepakojumu izvešana iedzīvotājiem ir bez maksas un dalīti vāktu BIO atkritumu izvešana ir lētāka nekā nešķiroto sadzīves atkritumu izvešana, kas ļauj ietaupīt tieši mājsaimniecībām.
2022. gadā Rīgā dalīti savāca 29,2% atkritumu, kas ir par apmēram 50% vairāk nekā 2020. gadā, kad tika savākti 19,9% šķiroto atkritumu. 2021. gadā dalīti savāca 24% atkritumu. Visstraujāk ir pieaudzis dalīti vāktā vieglā iepakojuma un stikla apjoms.
Šķirojot vieglo iepakojumu un stiklu, kopumā rīdzinieki 2022. gadā ir ietaupījuši vairāk nekā 14 miljonus eiro – tā ir nauda, ko iedzīvotāji būtu samaksājuši, ja šķirotie atkritumi būtu izvesti un apsaimniekoti kā nešķiroti sadzīves atkritumi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, papildus ietaupīti gandrīz pieci miljoni eiro.
Rīgas pašvaldība atgādina, ka iepakojuma un stikla konteineru uzstādīšana un šo dalīti vākto atkritumu izvešana ir bez maksas, pretēji nešķiroto sadzīves atkritumu konteinera izvešanai, par ko iedzīvotājiem jāmaksā. Katrs lielais iepakojuma konteiners, kas 2023. gadā bija sašķirots pareizi un tika izvests kā iepakojuma konteiners, samazināja mājas atkritumu apsaimniekošanas izdevumus par aptuveni 24 līdz 27 eiro atbilstoši attiecīgā atkritumu apsaimniekotāja tarifam.
Rīgas pašvaldībā sākta astoņu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu projektēšana. Kopā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem ir izstrādāts vienots dalīto atkritumu šķirošanas ceļvedis galvaspilsētā, kas pieejams šeit: Atkritumu šķirošanas ceļvedis.
Tekstila šķirošanas konteineri pieejami publiskai lietošanai ikvienam iedzīvotājam, un tajos var ievietot turpmākai lietošanai derīgu dažāda veida apģērbu, apavus un mājas tekstilu.
Latvijā no 2024. gada bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana ir obligāta.
Papildus jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta zvanu centru, zvanot uz tālruni 67474700 darba laikā (pirmdien no plkst. 8.30 līdz 18.00, otrdien, trešdien un ceturtdien no plkst. 8.30 līdz 17.00 un piektdien no plkst. 8.30 līdz 16.00) vai rakstot uz e-pastu: atkritumi@riga.lv.
Tāpat varat meklēt informāciju Rīgas atkritumu apsaimniekotāju mājaslapās šeit: www.cleanr.lv, www.ecobaltiavide.lv un . www.lautusvide.lv.
Citas noderīgas vietnes informācijai par atkritumu šķirošanu: www.bao.lv, www.atkritumi.lv, www.zalais.lv, www.skirobio.lv, www.skiroviegli.lv un www.varam.gov.lv.