Pašvaldības darbiniekiem

Brīvprātīgā darba organizēšanai pašvaldībā var izdalīt šādus galvenos posmus:

• Atbildības noteikšana. Lai brīvprātīgo darbs iestādē būtu veiksmīgs, ir jānosaka atbildīgais, kurš uzņemsies visus uzdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgā darba koordinēšanu.
• Brīvprātīgo politikas izstrāde. Pirms sākt iesaistīt brīvprātīgos pašvaldības darbā, ir jāsaprot, kādiem darbiem brīvprātīgie ir nepieciešami, jānodefinē mērķi un sasniedzamie rezultāti, jānosaka, kā brīvprātīgais darbs tiks organizēts – vai to organizēs pati iestāde, vai darbs tiks nodots ārpakalpojumā, kāds ir pieejamais finansējums. Būtisks aspekts brīvprātīgo politikas izstrādē ir iestādes darbinieku izpratne par brīvprātīgo darbu, attieksmes sadarbībai ar brīvprātīgajiem novērtējums.
• Brīvprātīgo darba programmas izstrāde. Brīvprātīgā darba programmā definē darba mērķi, apraksta brīvprātīgā darba pienākumus un ieguvumus, veicamā darba apjomu, laiku un vietu, nosaka, kādas kompetences un apmācība brīvprātīgajam ir nepieciešamas konkrētā darba veikšanai.
• Brīvprātīgo piesaiste. Šajā posmā notiek informācijas sagatavošana un  izplatīšana par brīvprātīgā darba vakancēm, darbam nepieciešamajām kompetencēm  un aicināšana iesaistīties brīvprātīgajā darbā.
• Brīvprātīgo interešu un spēju novērtēšana. Tiek novērtētas potenciālo brīvprātīgo zināšanas, prasmes un pieredze, tiek izzinātas brīvprātīgo intereses un motivācija veikt brīvprātīgo darbu, lai novērtētu, vai sadarbība būs abpusēji izdevīga.
• Brīvprātīgo sagatavošana darbam. Brīvprātīgais tiek iepazīstināts ar iestādes mērķiem un vērtībām, darba uzdevumiem, notiek ievadinstruktāža un apmācība. Ja nepieciešams, tiek slēgts brīvprātīgā darba līgums.
• Brīvprātīgo darba vadīšana. Tā ir brīvprātīgā darba organizēšana, sanāksmju un tikšanās vadīšana, motivējošu pasākumu īstenošana, brīvprātīgā darba darītāju iedvesmošana, jautājumu un problēmsituāciju risināšana.
• Brīvprātīgo darba izvērtēšana un pateicības izteikšana. Pēc brīvprātīgā darba pabeigšanas, nepieciešams veikt brīvprātīgo darba ieguldījuma izvērtēšanu, lai novērtētu iestādes brīvprātīgā darba politikas un programmas efektivitāti, izdarītu secinājumus un lemtu par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Savukārt, lai veidotu pozitīvu pieredzi brīvprātīgajam un veicinātu viņa atkārtotu iesaisti brīvprātīgajā darbā, nepieciešams novērtēt brīvprātīgo ieguldījumu iestādes darbā un izteikt pateicību par paveikto.
• Turpmāko aktivitāšu plānošana. Ņemot vērā izvērtēšanas posmā iegūtos rezultātus un izdarītos secinājumus, tiek veikta turpmāko uzdevumu ar brīvprātīgo iesaisti plānošana.

Informāciju par brīvprātīgā darba organizēšanu pašvaldībā pamatprincipiem var skatīt, izvērtējot aktualitāti, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta 2011.gadā izdotajā materiālā “Brīvprātīgā darba organizēšana pašvaldībā. Rokasgrāmata pašvaldību darbiniekiem”.

Pašvaldību iestādēs brīvprātīgie darbu var veikt visdažādākajās jomās:

• sociālajā jomā: sociālās aprūpes centros, dienas centros, bērnu un jauniešu centros, veselības centros,
• izglītības, kultūras un sporta jomā: skolās, pirmsskolas iestādēs, muzejos, bibliotēkās, dažādos pasākumos,
• darbā ar jaunatni,
• vides un dzīvnieku aizsardzībā: parkos, dārzos un zoo,
• sabiedrības informēšanā,
• sabiedriskās drošības un kārtības jomā.

Brīvprātīgā darba veicējs nevar aizstāt nodarbināto.

Brīvprātīgo, kuri veic brīvprātīgo darbu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta pakļautības iestādēs, pieredzes stāstus skatīt šeit.

Gadījumus, kad rakstveidā ir jāslēdz brīvprātīgā darba līgums, nosaka Brīvprātīgā darba likuma 6. pants. Tas ir nepieciešams, ja:

• to pieprasa viena no pusēm,
• ir paredzēts brīvprātīgā darba veicējam segt ar brīvprātīgo darbu saistītos izdevumus,
• ir paredzēts veikt tādu brīvprātīgo darbu, kurā iesaistītas nepilngadīgas personas.

Līgumā par brīvprātīgo darbu norāda:

1. brīvprātīgā darba organizētāja nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi,
2. brīvprātīgā darba veicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu,
3. veicamā darba apjomu, izpildes kārtību un termiņu,
4. brīvprātīgā darba vietu,
5. brīvprātīgā darba organizētāja atbildību, tiesības un pienākumus,
6. brīvprātīgā darba veicēja atbildību, tiesības un pienākumus,
7. ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto izdevumu sastāvu un apmēru, kuru ir paredzēts segt brīvprātīgā darba veicējam,
8. citus noteikumus, ja tas nepieciešams brīvprātīgā darba veikšanai.

Līguma paraugs atrodams šeit: 

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta nosacījumiem, brīvprātīgā darba organizētājam ir jāpārbauda personas iepriekšējā sodāmība gadījumos, ja brīvprātīgais darbs notiek bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni.

Izdevumus, kas saistīti ar izziņas no Sodu reģistra saņemšanu, sedz brīvprātīgā darba organizētājs. (Brīvprātīgā darba likums, 7.3. pants)

Vairāk informācijas par izziņas saņemšanu pieejama Iekšlietu ministrijas Informācijas centra tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar Ministru kabineta 24.07.2018. noteikumiem Nr.447 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība” obligātās veselības pārbaudes ir jāveic un izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u) jāiesniedz tiem darbiniekiem, (brīvprātīgā darba veicējiem), kuri:

• ir tuvā kontaktā ar pakalpojuma saņēmēju, uzturas vienā telpā vai sabiedriskā transportlīdzeklī;
• ir nodarbināti pārtikas, t.sk., dzeramā ūdens apritē;
• saskaras ar pakalpojuma saņēmēju, klientu vai pacientu – pieskaras ķermenim, izmanto koplietošanas priekšmetus, aprīkojumu, instrumentus utt., it īpaši:
• bērnu izglītības iestādēs,
• bērnu nometnēs,
• bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietās,
• bērnu sociālās un rehabilitācijas iestādēs,
• iestādēs, kas nodrošina sociālos pakalpojumus,
• ārstniecības iestādēs,
• sporta iestādēs, publiskas lietošanas peldbaseinā vai pirtī,
• dienesta viesnīcā.

Izziņu izsniedz ģimenes ārsts. Izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudi, sedz brīvprātīgā darba organizētājs (Brīvprātīgā darba likums, 7.3. pants).

Vairāk informācijas par obligāto veselības pārbaudi pieejama Veselības inspekcijas tīmekļa vietnē.

Brīvprātīgā darba likums nosaka, ka brīvprātīgā darba organizētājs ir tiesīgs apdrošināt brīvprātīgā darba veicēja veselību un dzīvību pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā. Darbi, kad brīvprātīgais jāapdrošina pret nelaimes gadījumiem, noteikti minēti un apdrošināšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2015. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 762 “Noteikumi par brīvprātīgā darba veicēja veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā.” Noteikumi paredz brīvprātīgā obligātu apdrošināšanu (piemēram, glābšanas darbi, darbi augstumā vai zem ūdens, darbs ar sprādzienbīstamām vielām, infekciozā vidē u.c.) un brīvprātīgu apdrošināšanu (tajos darba veidos, kas nav minēti Ministru kabineta noteikumos).

Brīvprātīgā darba veicēja apdrošināšana var tikt veikta individuāli, grupā, uz noteiktām dienām vai pasākumu, vai uz noteiktu termiņu, piemēram, gadu. Vairāk par brīvprātīgo apdrošināšanu var uzzināt, sazinoties ar apdrošināšanas komersantiem.

Brīvprātīgā darba likums nosaka pienākumu brīvprātīgā darba veicējam segt ar brīvprātīgā darba veikšanu saistītos individualizētos izdevumus, ja tas paredzēts brīvprātīgā darba līgumā.

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” arī ir uzskaitīti ar brīvprātīgā darba veikšanu saistītie izdevumi, kurus neapliek ar nodokli, ja šādi izdevumi paredzēti brīvprātīgā darba līgumā. Tie ir izdevumi: 

• par ēdināšanu, viesnīcu, ceļa (transporta) izdevumiem, degvielu, apģērbu un apmācību,
• par veselības un dzīvības obligāto apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā – nepārsniedzot 1000 EUR taksācijas gadā,
• par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu attiecībā uz trešajām personām (izņemot sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu),
• par veselības pārbaudēm.

Brīvprātīgo izdevumu kompensēšanas kārtību un apjomu nosaka Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”. Normatīvie akti tieši neparedz nodokļu atvieglojumus brīvprātīgā darba organizētājam par izziņas apmaksu no Sodu reģistra. Tomēr, ja brīvprātīgā darba organizētājam būs likumā noteikts pienākums šādu izziņu pieprasīt, tad tā tiks uzskatīta par darbības nodrošināšanai nepieciešamu maksājumu, kas ir kompensējams

Rīgas pašvaldība katru gadu īsteno projektu konkursu Rīgas pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām sabiedrības integrācijas un brīvprātīgā darba projektu īstenošanai. Konkursa ietvaros var saņemt finansiālu atbalstu brīvprātīgā darba programmas sagatavošanai un ieviešanai iestādē un iedzīvotāju iesaistei brīvprātīgā darba aktivitātēs, kā arī noteiktu mērķa/riska grupu iesaistīšanai dažādā veidā brīvprātīgajā darbā.

Vairāk informācijas atrodama šeit.