Atjaunināts: 23.04.2025.
Brīvprātīgā darbs vienmēr ir koordinēts darbs, respektīvi, to organizē valsts vai pašvaldības iestādes, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības, politiskās partijas vai sociālie uzņēmēji. Brīvprātīgo koordinēšana ir tādu cilvēku darbības organizēšana un vadīšana, kuri bez atlīdzības un pēc paša gribas vēlas ieguldīt savu laiku, enerģiju un prasmes organizācijas mērķu sasniegšanā.
-
Brīvprātīgo koordinēšana ietver:
- darba plānošanu,
- brīvprātīgo meklēšanu un piesaisti,
- brīvprātīgo apmācību,
- mentoringu,
- motivēšanu,
- atzinības izteikšanu,
- atsauksmes jeb izziņas izsniegšanu.
Mentorings ir atbalsta sniegšana brīvprātīgajam visos iesaistes posmos, konkrētu mērķu izvirzīšana, aktivitāšu īstenošana, rezultātu izvērtēšana, savstarpējās atgriezeniskās saites sniegšana.
Motivēšana ir aktivitāšu organizēšana tā, lai palīdzētu realizēt organizācijas mērķus un vienlaikus ņemtu vērā brīvprātīgā intereses, mērķus, vēlmes, iespējas un vajadzības.
Atzinības izteikšana ir pateicība brīvprātīgajiem par viņu darbu. Tas ir veids, kā parādīt, ka organizācijai brīvprātīgo darbs ir svarīgs un vajadzīgs.
Atsauksmes jeb izziņas iesniegšana ir brīvprātīgā tiesības saņemt izziņu par veikto brīvprātīgo darbu, tā ilgumu un kompetencēm, kas iegūtas brīvprātīgā darba laikā.
Vairāk informācijas par brīvprātīgo koordinēšanas aspektiem ir atrodama Latvijas Jaunatnes Padomes izstrādātajā rokasgrāmatā “Brīvprātīgo koordinēšanas 101”.
Pašvaldības darbinieku, kas kā brīvprātīgie iesaistījušies dažādās nevalstiskajās organizācijās, pieredzes stāstus var skatīt šeit.
Plānošana ir nepieciešamo darba uzdevumu un laika grafika definēšana, darba aprakstu sagatavošana, brīvprātīgajiem nepieciešamo zināšanu un prasmju noteikšana un brīvprātīgo praktiskā darba organizācijas plāna izstrādāšana.
Piesaiste ir informācijas izplatīšana par brīvprātīgā darba vakancēm un aicināšana iesaistīties brīvprātīgajā darbā, pārrunas ar ieinteresētajiem kandidātiem, viņu vēlmju un iespēju izzināšana un piemērotu brīvprātīgo izvēle.
Iepazīšanās un apmācības ir atbalsta pasākumi jaunajiem brīvprātīgajiem, kuros notiek iepazīšanās ar organizācijas darbību, mērķiem un vērtībām, organizācijā spēkā esošajiem noteikumiem un kārtību, darba pienākumiem, brīvprātīgo apmācība un, ja nepieciešams, brīvprātīgā darba līguma parakstīšana.
Gadījumus, kad rakstveidā ir jāslēdz brīvprātīgā darba līgums, nosaka Brīvprātīgā darba likuma 6. pants. Tas ir nepieciešams, ja:
- to pieprasa viena no pusēm,
- ir paredzēts brīvprātīgā darba veicējam segt ar brīvprātīgo darbu saistītos izdevumus,
- ir paredzēts veikt tādu brīvprātīgo darbu, kurā iesaistītas nepilngadīgas personas.
Līgumā par brīvprātīgo darbu norāda:
- brīvprātīgā darba organizētāja nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi,
- brīvprātīgā darba veicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu,
- veicamā darba apjomu, izpildes kārtību un termiņu,
- brīvprātīgā darba vietu,
- brīvprātīgā darba organizētāja atbildību, tiesības un pienākumus,
- brīvprātīgā darba veicēja atbildību, tiesības un pienākumus,
- ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto izdevumu sastāvu un apmēru, kuru ir paredzēts segt brīvprātīgā darba veicējam,
- citus noteikumus, ja tas nepieciešams brīvprātīgā darba veikšanai.
Līguma paraugs atrodams šeit:
Brīvprātīgā darba organizētājam ir tiesības pieprasīt, lai brīvprātīgā darba veicējs uzrāda dokumentus, kas apliecina nepieciešamo izglītību vai profesionālo sagatavotību, ja tiek slēgts līgums par tāda darba veikšanu, kuram nepieciešamas īpašas zināšanas vai prasmes. Piemēram, dokumentu tulkošanas darba veikšanai var pieprasīt brīvprātīgā darba veicēja izglītības dokumentu – tulks, jurists, izglītības apguves dokuments tulkojamā valodā utt.
Brīvprātīgā darba likums nosaka pienākumu brīvprātīgā darba veicējam segt ar brīvprātīgā darba veikšanu saistītos individualizētos izdevumus, ja tas paredzēts brīvprātīgā darba līgumā.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” arī ir uzskaitīti ar brīvprātīgā darba veikšanu saistītie izdevumi, kurus neapliek ar nodokli, ja šādi izdevumi paredzēti brīvprātīgā darba līgumā. Tie ir izdevumi:
- par ēdināšanu, viesnīcu, ceļa (transporta) izdevumiem, degvielu, apģērbu un apmācību,
- par veselības un dzīvības obligāto apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā – nepārsniedzot 1000 EUR taksācijas gadā,
- par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu attiecībā uz trešajām personām (izņemot sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu),
- par veselības pārbaudēm.
Brīvprātīgo izdevumu kompensēšanas kārtību un apjomu nosaka Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”. Normatīvie akti tieši neparedz nodokļu atvieglojumus brīvprātīgā darba organizētājam par izziņas apmaksu no Sodu reģistra. Tomēr, ja brīvprātīgā darba organizētājam būs likumā noteikts pienākums šādu izziņu pieprasīt, tad tā tiks uzskatīta par darbības nodrošināšanai nepieciešamu maksājumu, kas ir kompensējams.
Saskaņā ar Ministru kabineta 24.07.2018. noteikumiem Nr.447 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība” obligātās veselības pārbaudes ir jāveic un izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u) jāiesniedz tiem darbiniekiem, (brīvprātīgā darba veicējiem), kuri:
- ir tuvā kontaktā ar pakalpojuma saņēmēju, uzturas vienā telpā vai sabiedriskā transportlīdzeklī;
- ir nodarbināti pārtikas, t.sk., dzeramā ūdens apritē;
- saskaras ar pakalpojuma saņēmēju, klientu vai pacientu – pieskaras ķermenim, izmanto koplietošanas priekšmetus, aprīkojumu, instrumentus utt., it īpaši:
- bērnu izglītības iestādēs,
- bērnu nometnēs,
- bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietās,
- bērnu sociālās un rehabilitācijas iestādēs,
- iestādēs, kas nodrošina sociālos pakalpojumus,
- ārstniecības iestādēs,
- sporta iestādēs, publiskas lietošanas peldbaseinā vai pirtī,
- dienesta viesnīcā.
Izziņu izsniedz ģimenes ārsts. Izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudi, sedz brīvprātīgā darba organizētājs (Brīvprātīgā darba likums, 7.3. pants).
Vairāk informācijas par obligāto veselības pārbaudi pieejama Veselības inspekcijas tīmekļa vietnē.
Brīvprātīgā darba likums nosaka, ka brīvprātīgā darba organizētājs ir tiesīgs apdrošināt brīvprātīgā darba veicēja veselību un dzīvību pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā. Darbi, kad brīvprātīgais jāapdrošina pret nelaimes gadījumiem, noteikti minēti un apdrošināšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2015. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 762 “Noteikumi par brīvprātīgā darba veicēja veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā.” Noteikumi paredz brīvprātīgā obligātu apdrošināšanu (piemēram, glābšanas darbi, darbi augstumā vai zem ūdens, darbs ar sprādzienbīstamām vielām, infekciozā vidē u.c.) un brīvprātīgu apdrošināšanu (tajos darba veidos, kas nav minēti Ministru kabineta noteikumos).
Brīvprātīgā darba veicēja apdrošināšana nevar tikt aizstāta ar civiltiesisko apdrošināšanu, kas noteikta Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumos Nr. 298 “Noteikumi par publiska pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”.
Brīvprātīgā darba veicēja apdrošināšana var tikt veikta individuāli, grupā, uz noteiktām dienām vai pasākumu, vai uz noteiktu termiņu, piemēram, gadu. Vairāk par brīvprātīgo apdrošināšanu var uzzināt, sazinoties ar apdrošināšanas komersantiem.
Brīvprātīgā darba likums nosaka pienākumu brīvprātīgā darba veicējam segt ar brīvprātīgā darba veikšanu saistītos izdevumus, ja tas paredzēts brīvprātīgā darba līgumā.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” arī ir uzskaitīti ar brīvprātīgā darba veikšanu saistītie izdevumi, kurus neapliek ar nodokli, ja šādi izdevumi paredzēti brīvprātīgā darba līgumā. Tie ir izdevumi:
- par ēdināšanu, viesnīcu, ceļa (transporta) izdevumiem, degvielu, apģērbu un apmācību,
- par veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā,
- par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu attiecībā uz trešajām personām (izņemot sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu),
- par veselības pārbaudēm.
Brīvprātīgo izdevumu kompensēšanas kārtību un apjomu nosaka Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”.
Rīgas pašvaldība katru gadu īsteno sabiedrības integrācijas projektu konkursu konkurss nevalstiskajām organizācijām. Konkursa mērķis ir atbalstīt projektus, kas veicina sabiedrības integrāciju Rīgas pilsētā un sekmē saliedētas sabiedrības veidošanos, kurā ir augsts sabiedrības locekļu līdzdalības un sadarbības līmenis un tiek respektētas demokrātiskas nacionālas valsts vērtības. Vairāk informācijas par šo konkursu skatīt šeit.
Par citiem finansēšanas konkursiem, kuros var tikt atbalstīti projekti, kas iekļauj brīvprātīgā darba aktivitātes skatīties Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vietnē: https://apkaimes.lv/finansesanas-konkursi/ un Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta vietnē: https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd/finansesanas-konkursi.