Man bija iespēja divas dienas pavadīt intensīvā vizītē Hamburgā, lai iepazītu Vācijas darbu prevencijas jomā bērniem, jauniešiem un ģimenēm.
Arī Vācijā ir daudz izaicinājumu - gan iebraucēju integrācija, gan jauno vecāku vientulība un depresija, gan bērnu raita iekļaušanās izglītības sistēmā, protams, arī alkohols, narkotikas un vardarbība.
Ieguldot prevencijā jau no pirmā dzīve gada, ir iespējams pasargāt un ātrāk ieraudzīt problēmas. Sociālās jomas speciālisti gan Vācijā, gan Latvijā atzīst - jo vēlāk tiek sniegts atbalsts, jo dārgāk tas mums kā sabiedrībai izmaksā, kā arī pozitīvu rezultātu sasniegt ir grūtāk.
Galvenās atziņas:
- Hamburgas agrīnās prevencijas stūrakmens ir gan vecmāšu/ medmāsu apsekojums mājās ikvienam bērniņam, gan organizācija “Elterskolen” jeb Vecāku skola, kas ir satikšanās vieta vismazākajiem bērniņiem no 0 līdz 3 un no 3 līdz 6 gadu vecumam un viņu vecākiem. Te katru rītu norisinās brokastis, kurās ir aicināti jaunie vecāki, lai kopā pavadītu laiku. Vienmēr ir pieejama informācija par visiem pakalpojumiem un vecāku grupām, ja vecākiem ir jautājumi. Īpaši tiek sekmēta tēvu iesaiste bērnu audzināšanā, ik sestdienu organizējot tētu sanākšanu. Hamburgā dzīvo 2 miljoni iedzīvotāju, un ir 20 šādi vecāku centri.
- Bērnu un jauniešu centri jeb brīvā laika centri ir pieejami pēc skolas līdz pat vakaram. Tie ir iekārtoti ar dažādām iespējām bērniem – var gan spēlēties, gan izskrieties, gan arī atsevišķā vietā pildīt mājas darbus. Klātesoši ir divi pieaugušie, kas kopā ar bērniem nolemj par dienas norises plānu vai vienkārši atbalsta bērnu vajadzības. Jautāju par ēdienu. Jā, arī Vācijā bērni atnāk izsalkuši. Ikvienā no vietām bija virtuve ar ledusskapi. Uz vietas vienmēr ir pieejami augļi, jogurts ar musli. Vienu vai vairākas reizes nedēļā notiek kulinārijas nodarbības, kad visi kopīgi gatavo veselīgu ēdienu, parādot, ka bērni paši var pagatavot sev ēst, ne tikai atvērt čipsu paku. Šādi jauniešu centri ir visā Hamburgā, netālu no mācību iestādēm.
- Meiteņu klubiņi. Ņemot vērā, ka meitenēm, veidojoties par pusaudzēm, ir daudz jautājumu un vajadzība pēc savas telpas, ir izveidoti meiteņu klubiņi. Tās ir vietas, kurās satiekas pusaudžu vecuma meitenes, lai pārrunātu sev aktuālo, uzdejotu, kopā pagatavotu ēst un, iespējams, arī paraudātu. Vācijā bieži pusaudžu vecuma meitenēm tiek agrīni uzlikti pienākumi rūpēties par mazākajiem bērniņiem, tīrīt māju vai gatavot ēdienu. Meiteņu klubiņi ir vietas, kur meitenes jūtas droši un bez pienākumiem.
- Ēdiens un virtuve kā centrālais elements ikvienā no organizācijām. Ēdiena pieejamība - brokastis, kopīgas kulinārijas nodarbības, kūku cepšana - ir veids, kā piesaistīt ģimenes, bērnus un jauniešus ne tikai, lai pabarotu, bet līdztekus arī pamanītu tos, kam vajadzīgi papildu sociālie pakalpojumi. Kopīgā ēdiena gatavošanas laikā cilvēki iesaistās un apgūst prasmes pagatavot maltīti, sadarbojas un komunicē, kā arī veidojas sapratne par veselīgu ēdienu. Protams, šī ir arī dažādu garšu izbaudīšanas iespēja.
- Tīklošanās starp organizācijām un jomām, lai meklētu sinerģiju un spētu palīdzēt. Vācijā redzējām daudz mazas podziņas - vietiņas - urbānajā pilsētas audumā, kurā cilvēki var atrast draugus, kādu, kam uzticēties, būt siltumā un drošībā. Katrs no organizācijas vadītājiem regulāri tiekas kopīgās sarunās, lai pārrunātu aktualitātes un uzzinātu vairāk cits par citu. Šis ir svarīgi, lai būtu iespēja ātrāk palīdzēt cilvēkam, pareizi novirzot viņu atbilstoši vajadzībai. Šīs tīklošanās ir mērķtiecīgi organizētas, un pilsētas vadība tās atzinīgi novērtē. Tās ir arī iespējas tīkloties speciālistiem no dažādām jomām, kas pārklājas - sociālo, veselības un izglītības.
Ieklausoties sociālās jomas profesionāļos Latvijā, arī dzirdu aicinājumu Rīgai kā pašvaldībai ieguldīt prevencijā. Tas jau notiek – ir gan programma “Piedzimstot bērniņam”, kas atbalsta jaunos vecākus individuālos apmeklējumos, gan Veselīga rīdzinieka programma ar plašu klāstu gan veselīga dzīves veida sekmēšanai, gan sporta nodarbībām. Mums ir arī dažādi dienas un kopienu centri. Taču redzu, ka mēs varam vēl vairāk stiprināt šos kopienu centrus, gan paplašinot ar jauniem pakalpojumiem, gan mērķtiecīgi domājot par iekārtojumu un veidu, kā piesaistām un iesaistām bērnus un jauniešus.
Redzu iespēju šādus kopienu centrus ģimenēm izveidot uz mūsu pirmsskolu mācību iestāžu infrastruktūras bāzes. Pirmsskolas mācību iestādes šobrīd diemžēl ir jāver ciet, jo demogrāfija ir skaudra. Taču šīs ir lieliskas vietas, kur veidot kopienu centrus ģimenēm. Rīga ir liela, un katra apkaime un novietojums ir jāskatās atsevišķi. Zinot, cik lieliski ir jau mūsu esošie sadarbības partneri un sociālās jomas organizācijas un darbinieki, es zinu, ka mums kopā izdosies!
INESE ANDERSONE, Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja
Publicēts: 27.02.2026.