Pēc mēneša, 8. maijā, Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē tiks atklāts Latvijas paviljons “Nepieradinātā asambleja: utopijas aizkulises”. Ekspozīcijā būs skatāms starpdisciplinārā mākslinieku dueta MAREUNROL’S jaundarbs, kas tapis dialogā ar alternatīvās modes dizaineri Bruno Birmani un viņa veidotajām Nepieradinātās modes asamblejām – eksperimentālās modes, mākslas un performances notikumu ciklu, kas norisinājās Rīgā deviņdesmitajos gados.
Latvijas paviljona pasūtītājs ir Latvijas Republikas Kultūras ministrija, to organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Rīgas pašvaldību.
11. martā preses konferencē, atklājot Latvijas paviljona ekspozīcijas ieceri, komentē Kultūras ministre Agnese Lāce: “Šogad Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennālē ļoti spilgti savieno mākslu ar politiku – māksliniekiem gandrīz intuitīvi izdevies trāpīt pašā šodienas aktualitāšu centrā. Deviņdesmitajos gados Nepieradinātās modes asambleja bija cieši saistīta ar brīvības sajūtu, kas valdīja tikai dažus mēnešus pēc atbrīvošanās no Krievijas okupācijas. Vairāk nekā trīsdesmit gadus vēlāk redzam, ka šīs tēmas joprojām ir aktuālas, īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Šajā laikā esam daudz mācījušies un auguši, lai savu balsi paustu skaļi un pārliecinoši. Māksla to spēj.”
Rīgas domes atbalsta nozīmību Venēcijas paviljona izveidē izceļ vicemērs Vilnis Ķirsis: “Rīga ir lepna atbalstīt Latvijas dalību Venēcijas biennālē – mēs Rīgā lepojamies ar mūsu māksliniekiem un viņu talantu gan tagad, gan agrāk, kad faktiski Latvijas mākslinieki uzlika Latviju uz Eiropas kultūras kartes vēl pirms mēs kā valsts atgriezāmies Eiropā. Bruno Birmaņa Nepieradinātās modes asambleja, kas pirmo reizi tika sarīkota vēl pirms Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas, ir spilgts piemērs eiropeiskam domas vērienam un domas brīvībai. Par to ir vērts runāt. Latvijas prezentācija Venēcijas biennālē pēc šī notikuma būs apskatāma Rīgā un to varēs piedzīvot ikviens rīdzinieks un Rīgas viesis, kas ir papildus ieguvums mums kā pilsētai.”
Nepieradinātās modes asamblejas norisinājās nozīmīgu politisko un sociālo pārmaiņu pilnā desmitgadē (1990–1999). Tās bija improvizētas, sadarbībā balstītas un bieži haotiskas vides, kur skatuvi dalīja studenti un starptautiska mēroga slavenības. Notikumam parādoties tādos medijos kā “Vogue”, “The Guardian”, BBC, MTV, Rīga tika iezīmēta kā pārsteidzošs avangarda centrs – eksperimentāla, karnevāliska, bezbailīga. Latvijas paviljons atgriežas pie Nepieradinātās modes asamblejas, lai vaicātu, kā mēs šodien iztēlojamies brīvību, risku un nākotnes iespējas, un ko no šo festivālu utopiskajām vīzijām iespējams atgūt šobrīd.
MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) veidotā instalācija aplūko Nepieradinātās modes asamblejas mantojumu no mūsdienu skatpunkta, domājot par to kā aizkulisēm – starptelpu, kur valda gatavošanās, notiek neredzams darbs, prieks, improvizācija un cilvēciskas sastapšanās. Iedvesmojoties no asambleju vēstures un performanču vizuālajiem elementiem, viens no ikdienišķākajiem aizkulišu elementiem – drēbju pakaramais – ekspozīcijā kļūst par paviljona stāstu nesēju un arhitektūras daļu. Citi motīvi, piemēram, putni, ienes telpā atsauces uz lidojumu, risku un trauslumu.
Ekspozīciju papildinās drukāts izdevums – katalogs modes žurnāla iedvesmotā formātā, apvienojot nesen digitalizētos Nepieradinātās modes asamblejas arhīva materiālus, intervijas ar izstādes māksliniekiem, asamblejas dalībnieku atmiņu stāstus, esejas, kā arī MAREUNROL’S un projekta radošās komandas darba piezīmes un skices no arhīva izpētes un organizēšanas procesa.
Vienlaikus ar Latvijas paviljona koncepcijas izziņošanu Venēcijas biennāles organizatori negaidīti paziņojuši, ka šogad maijā pēc vairāku gadu pārtraukuma tiks atklāts arī Krievijas nacionālais paviljons. Šāds pavērsiens izpelnījies neizpratni un nosodījumu gan starptautiski, gan no Latvijas paviljona organizatoriem un komandas.
“Paziņojums par Krievijas atgriešanos Venēcijas biennālē bija šokējošs, Rīgas dome savu attieksmi pret to pauda nekavējoties, prasot atcelt lēmumu par Krievijas dalību. Rīga ar savu finansējumu atbalsta māksliniekus, nevis funkcionārus, kuri pieņem amorālus lēmumus. Ja Latvija nepiedalītos, vienīgais ieguvējs būtu Krievija. Dalība biennālē ir mūsu iespēja skaidri un gaiši demonstrēt savu attieksmi. Visiem ir jāstrādā uz to, lai Venēcijas biennāles rīkotāji saprastu savu kļūdu, bet, ja nesapratīs, tad jābrauc turp un Krievija šajā mākslas notikumā jāizsvilpj,” uzsver Vilnis Ķirsis.
“Latvijas paviljona atspēriena punkts ir Bruno Birmaņa arhīvs – apjomīga Nepieradinātās modes asambleju dokumentācija, kas atklāj eksplozīvu radošās drosmes potenciālu, ar kuru Rīga 90. gadu sākumā pieteica sevi Eiropas kultūras kartē. Tas bija radikālu pārmaiņu laiks, kad Latvija atbrīvojās no Padomju impērijas un tās mantojuma. Šis brīdis sasaucas ar šodienu, kad atkal pieredzam Krievijas imperiālās domāšanas, liekulības un cinisma demonstrāciju, piesakot atgriešanos Venēcijas biennālē. Mūsu uzdevums ir izmantot mākslas līdzekļus, lai skaidri un spēcīgi reaģētu uz notiekošo,” izceļ Latvijas paviljona komisāre Solvita Krese.
Par Latvijas dalību Venēcijas mākslas biennālē
Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli norisinās reizi divos gados un ir uzskatāma par vienu no senākajiem un ievērojamākajiem notikumiem starptautiskajā profesionālās mākslas dzīvē, kurā regulāri piedalās aptuveni 90 valstis no visas pasaules. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada. Latvijas mākslinieku dalība Venēcijas biennālē veicina Latvijas laikmetīgās mākslas izcelšanu Eiropas un pasaules kultūras kontekstā, vizuālās mākslas nozares attīstību, kā arī valsts tēla atpazīstamības veidošanu pasaulē.
Rīgas pašvaldības atbalsts Latvijas paviljonam 61. Venēcijas mākslas biennālē ilgtermiņā stiprina pilsētas kā radošas un mūsdienīgas Eiropas galvaspilsētas tēlu, sekmējot interesi par Rīgu kā starptautiski pievilcīgu galamērķi.
Latvijas dalību 61. Venēcijas mākslas biennālē finansē Kultūras ministrija. Ekspozīcijai paredzētais finansējums – 162 140 eiro (ieskaitot PVN). Paviljona īstenošana ietvers gan mākslas darba radīšanu un ekspozīcijas uzstādīšanu, gan komunikācijas aktivitātes.