Situācijā, kad izglītības procesa kontroles valsts dienestu secinājumos tiek norādīts uz apmēram trešdaļu skolu, kurās pāreja uz mācībām valsts valodā notiek ar sarežģījumiem, Rīgas pienākums ir ieviest pasākumu kompleksu, kas sekmēs gan latviešu valodas apguvi skolā, gan arvien plašāku latviešu valodas lietošanu arī ārpusklašu nodarbībās. Par to pārliecināts Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, kurš sadarbībā ar izglītības nozares ekspertiem, izstrādājis rīcības plānu Vienotās skolas pilnvērtīgai ieviešanai Rīgas izglītības iestādēs no pirmsskolas līdz vidusskolai ne tikai pēc burta, bet arī pēc būtības.
Nolūkā sekmēt latviešu valodas apguvi un izmantošanu ikdienā, Rīgas vicemēra plānā ir vairāki konkrēti rīcības virzieni: pilnvērtīga pirmsskolas integrācija mācību procesā, klašu dalīšana grupās, piesaistot pedagogu palīgus, ārpusklašu aktivitātes un nodarbības vasarā, iesaistot arī bērnu vecākus. Tāpat ir plānots turpināt kārtot Rīgas skolu tīklu, par nozīmīgu kritēriju skolas darbības novērtēšanā nosakot Vienotās skolas ieviešanas kvalitāti. Turpināsies izglītības procesa monitorings Rīgas skolās, iecerēts arī intensīvāk strādāt pie pedagogu piesaistes, kur Rīgas dome aktīvāk sadarbosies ar Latvijas Universitāti.
“Izglītības eksperti rīcības plānu atzīst par tādu, kas nesīs vēlamos rezultātus, bet ir būtiski to īstenot kompleksi, attiecīgi paredzot tam finansējumu pilsētas budžetā. Strādājot pie Rīgas 2026. gada budžeta projekta Vienotās skolas pilnvērtīga ieviešana ir mana absolūta prioritāte un budžeta plānošanas sarunās iestājos par teju 4 miljonu eiro novirzīšanu pasākumiem, kas sekmēs latviešu valodas apguvi un lietošanu,” norāda Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis.
Rīcības plāna ieviešanā lielākā loma būs izglītības iestāžu direktoriem, kuru uzdevums būs lemt par latviešu valodas apguves sekmēšanai novirzītā finansējuma izlietojumu skolās.
“Vienotās skolas jēgpilnas ieviešanas procesā direktoriem ir jāstrādā kā pārmaiņu līderiem. Ir atjaunota Rīgas skolu direktoru konsultatīvā padome, ar ko esam vienisprātis, ka izšķirīgi svarīga ir skolu direktoru līderība un spēja panākt, ka latviešu valoda ir vienīgā saziņas valoda visā skolas ikdienā. Tas ir būtisks priekšnoteikums latviešu valodas lietošanai simtprocentīgā apjomā izglītības vidē. Tāpat ļoti svarīga ir pieredzes apmaiņa starp skolām, lai direktori varētu pārņemt kolēģu labo praksi pārejā uz Vienoto skolu,” norāda V. Ķirsis.
Šis ir pirmais gads, kad mācības tikai latviešu valodā notiek visos izglītības posmos. Rīgai kā galvaspilsētai ir visplašākais skolu tīkls, visvairāk skolēnu un vicemērs ir pārliecināts, ka līdz ar to pilsētai ir vislielākā atbildība gādāt par to, lai pāreja uz Vienoto skolu notiek nevis pēc burta, bet pēc jēgas. “Pāreja uz mācībām valsts valodā, manā ieskatā, ir nozīmīgākā reforma pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – tā ir pamatu pamats saliedētas sabiedrības veidošanai, kas ir sevišķi svarīgi esošajos ģeopolitiskajos apstākļos,” uzsver V. Ķirsis.
“Jebkuru būtisku pārmaiņu ieviešanai, tostarp vienotās skolas īstenošanai Rīgā, ir nepieciešami spēcīgi un mērķtiecīgi līderi. Mums jādomā par to, kā padarīt izglītības vadītāja amatu un vadības komandu darbu pievilcīgu pedagogiem, kuri redz savu profesionālo izaugsmi un ir gatavi uzņemties atbildību par skolu attīstību. No pašvaldības puses svarīgi ir stiprināt atbalsta sistēmu un mehānismus, kas palīdzēs piesaistīt un noturēt šādus līderus Rīgas izglītības iestādēs. Tieši tāpēc izglītības vadības stiprināšana un spējīgu līderu piesaiste ir viena no manām nākamā gada prioritātēm,” norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.
“Vienotas skolas veidošana ir praksē balstīts plāns – caur pedagogu un skolēnu savstarpēju pieredzes apmaiņu, atbalstu un iedrošinājumu mēs panākam, ka latviešu valoda skolas vidē kļūst par dabisku ikdienas saziņas valodu, nevis aizliegumu rezultātu,” skaidro Rīgas Dārzciema vidusskolas direktore Gunita Kļaviņa.
“Divu gadu laikā, strādājot ar daudzveidīgu bērnu auditoriju, esam pierādījuši, ka spējam sagatavot bērnus mācībām latviešu valodas skolā, tas ir liels darbs ar komandu, ka valodas nesējs var paveikt ļoti daudz, palīdzot bērniem ne tikai runāt, bet arī domāt latviski,” saka Rīgas Skanstes pirmsskolas vadītāja Vineta Jonīte.
“Šodien izvirzītais mērķis ir daudz ambiciozāks nekā iepriekš – tas nav tikai par valodu, bet par bērnu kā Latvijas pilsoni, ar kuru mēs dzīvojam kopā vienā sabiedrībā, nevis paralēlās pasaulēs,” norāda Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs.
Rīgā pašlaik ir 95 skolas, to skaitā ģimnāzijas, vidusskolas, pamatskolas un sākumskolas, kurās šajā mācību gadā mācās 66 341 skolēns, kā arī 148 pirmsskolas izglītības iestādes, kurās reģistrēti kopā 20 178 bērni.
