Otrdien, 3. februārī, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs tikās ar Latvijas Arhitektu savienības prezidentu Artūru Lapiņu un valdes locekli Andu Kursišu, lai pārrunātu stratēģiskus pilsētas attīstības jautājumus un stiprinātu profesionālo dialogu starp pašvaldību un arhitektu nozari.
Tikšanās laikā puses akcentēja, ka Rīgas attīstībai nepieciešama sistemātiska, kvalitātē balstīta pieeja, kur lēmumi tiek pieņemti ciešā sadarbībā ar nozares profesionāļiem, vienlaikus sabalansējot mantojuma saglabāšanu un mūsdienīgu attīstību. Edgars Bergholcs norādīja: “Rīgas attīstības centrā jābūt kvalitātei. Tas nozīmē ciešu sadarbību ar profesionālo vidi, skaidrus principus un prognozējamu lēmumu pieņemšanas procesu. Tikai tā mēs varam nodrošināt, ka pilsētas attīstība ir pārdomāta, ilgtspējīga un sabiedrības interesēm atbilstoša”.
Metu konkursu organizācijas pilnveide
Sarunā tika pārrunāta nepieciešamība pārskatīt metu konkursu organizēšanas kārtību Rīgā. Tika uzsvērts, ka svarīgi veidot vienotu pieeju visā pašvaldībā, nodrošinot skaidrus kvalitātes kritērijus, konsekventu procedūru piemērošanu un profesionālu ekspertīzi konkursu vērtēšanā. Vienlaikus tika akcentēta nepieciešamība veidot iesaistītajām pusēm saprotamu, prognozējamu un administratīvi ērtu procesu. Tas ļautu sekmēt plašāku profesionālās vides iesaisti un nodrošināt kvalitatīvus arhitektoniskos risinājumus nozīmīgiem publiskās infrastruktūras un pilsētvides projektiem.
Apbūves noteikumu rokasgrāmata apkaimēs
Īpaša uzmanība tika pievērsta apkaimēm, kurās saglabājusies vēsturiska un kultūrvēsturiska apbūve. Puses pārrunāja nepieciešamību šādās teritorijās izstrādāt praktiskas vadlīnijas jeb rokasgrāmatas, kas kalpotu kā skaidrs instruments īpašniekiem, projektētājiem un būvniecības ieceru virzītājiem. Šāds pieejas modelis, līdzīgi kā tas veiksmīgi īstenots Kuldīgā, palīdzētu veidot vienotu izpratni par apbūves mērogu, arhitektonisko kvalitāti, materiālu lietojumu un vēsturiskās vides saglabāšanas principiem. Kā viena no pirmajām apkaimēm, kur šāda rokasgrāmata varētu tikt izstrādāta, tika minēts Mežaparks. Šāda pieeja palīdzētu nodrošināt skaidrākus nosacījumus būvniecības iecerēm, vienlaikus saglabājot Rīgas apkaimju identitāti un kultūrvēsturisko vērtību.
Pilsētas galvenā arhitekta lomas stiprināšana
Tikšanās laikā tika pārrunāta arī pilsētas galvenā arhitekta loma un tās turpmākā stiprināšana pilsētas attīstības pārvaldībā. Tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt skaidru profesionālo līderību, stratēģisku redzējumu un koordinējošu funkciju, kas sekmētu kvalitatīvu arhitektūras un plānošanas lēmumu pieņemšanu.
Tikšanās noslēgumā puses vienojās turpināt iesāktās sarunas līdzīgā darba formātā, stiprinot savstarpējo sadarbību un regulāru dialogu starp pašvaldību un nozares pārstāvjiem.
Papildu informācija: Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļa, e-pasts: mediji@riga.lv.