Rīgai 2024. gads iezīmējies ar attīstību vairākās būtiskās jomās – pilsētā pabeigti 107 dažāda mēroga investīciju projekti, uzlabojot infrastruktūru, mobilitāti un publisko ārtelpu, kā arī stiprinot dzīves kvalitāti rīdziniekiem. Vienlaikus vērojamas pozitīvas sociālekonomiskās tendences – pieaug darba samaksa, Rīgā pakāpeniski veidojas centrālais biroju rajons un vairāki sekundārie biznesa centri, samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaits, kā arī pēc vairāku gadu pārtraukuma Rīgā atkal iezīmējas pozitīvs iekšējās migrācijas saldo.
Tie ir secinājumi, izvērtējot ikgadējo pašvaldības pārskatu par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Rīgas attīstības programmas 2022. - 2027. gadam ieviešanu. Pārskata dati parāda, ka Rīga pakāpeniski nostiprina savu lomu kā pievilcīga dzīves, darba un investīciju vide, taču, lai sasniegtu noteiktos mērķus, pašvaldībai joprojām visās jomās jāturpina aktīvi strādāt.
Pieaug pašvaldības realizēto investīciju projektu skaits
2024.gadā Rīgā kopumā pabeigti 107 dažāda veida un mēroga investīciju projekti. Lielākais projektu skaits saistīti ar pilsētas prioritāti “Dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide” – 32 projekti, kuru ietvaros realizēti pilsētas labiekārtošanas pasākumi, tostarp jaunu un esošu skvēru un parku atjaunošana, bērnu rotaļu laukumu izbūve un citi publiskās ārtelpas uzlabojumi. Savukārt prioritātē “Ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā” pabeigti 29 projekti, galvenokārt īstenojot ielu un ielu posmu pārbūvi un izbūvi, uzlabojot pārvietošanās iespējas pilsētā. Nozīmīgs progress sasniegts arī vides jomā un 2024. gadā Rīgā kopumā dažādos projektos iestādīti 1 123 koki.
Pēc daudzu gadu pārtraukuma, uz Rīgu pārceļas dzīvot vairāk cilvēku nekā izbrauc
Pilsētā, diemžēl, kopumā turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās (–1,13 % 2024. gadā), ko daļēji ietekmējušas arī izmaiņas Centrālās statistikas pārvaldes uzskaites metodikā. Lai arī rīdzinieku pārcelšanās no Rīgas uz Pierīgu turpinājās, vienlaikus vērojama pozitīva tendence – 2024. gadā pēc daudzu gadu pārtraukuma iekšējās migrācijas saldo kļuva pozitīvs - uz Rīgu no citām Latvijas teritorijām pārcēlās 15 671 iedzīvotājs, savukārt prom devās 14 775, iezīmējot pakāpeniskas pārmaiņas dzīvesvietas izvēles tendencēs. Šī tendence liecina, ka Rīga kļūst arvien pievilcīgāka gan ekonomisko, gan sociālo faktoru dēļ – Rīgā ir plašāks darba iespēju klāsts, infrastruktūras uzlabojumi, dzīvojamā fonda attīstība un pakalpojumu pieejamība.
Darba samaksa Rīgā pieaug par 8,3%
Vidējā bruto mēneša darba samaksa Rīgā 2024. gadā bija 1 738 eiro, gada laikā palielinoties par 8,3% jeb 133 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, algu kāpuma temps ir nedaudz samazinājies – ja iepriekš tas pārsniedza 10% gadā, tad 2024. gadā pieaugums bija mērenāks. Būtiskas darba samaksas atšķirības iezīmējas Rīgas apkaimēs. Joprojām lielāka alga ir Skanstes apkaimē, strauji pietuvojoties 3 000 eiro un iezīmējot būtiskas atšķirības ar pārējām apkaimēm. Ievērojams algu pieaugums ir arī Buļļos (+25,5%), Bukultos (+22,6%) un Kundziņsalā (+18,8%).Savukārt zemākā vidējā alga saglabājas Voleros – 1 192 eiro.
Analizējot nodarbināto skaitu Rīgas apkaimēs, redzams, ka vislielākā koncentrācija ir Centra apkaimē, kur 2023. gadā bija 16,2% no kopējā nodarbināto (415 077) skaita Rīgā, ko būtiski ietekmē Rīgas galvaspilsētas statuss – lielākā daļa valsts un pašvaldības iestāžu atrodas tieši centrā. Jāatzīmē, ka nodarbināto skaitam Centra apkaimē ir pieaugoša tendence, laika periodā no 2021. gada līdz 2023. gadam nodarbināto skaits pieaudzis par 10,5% (no 60 803 līdz 67 169).
2024. gadā Rīgā ekspluatācijā nodota 641 ēka
Pēc Būvniecības valsts kontroles biroja sniegtās informācijas, Rīgā 2024. gadā ekspluatācijā nodota 641 ēka (tostarp arī nojauktas), ar kopējām būvniecības izmaksām 659,79 milj. eiro. No visiem projektiem: 50,3% – jauna būvniecība; 35% – pārbūve; 10% – nojaukšana. 60 % no būvniecības projektu ierosinātājiem bija fiziskas personas, bet pārējie 40 % – juridiskas personas. Teritoriāli pilsētas centrālajā daļā dominē restaurācijas un atjaunošanas projekti, savukārt tālāk no centra vairāk ir jaunas būvniecības projekti, īpaši savrupmāju teritorijās, kas arī izskaidro fizisko personu lielāko īpatsvaru starp būvniecības ierosinātājiem.
Rīgā pakāpeniski veidojas biroju centri
Lai gan biroju ēku attīstība šobrīd norit lēnāk, gaidot tirgus līdzsvarošanos un stabilāku pieprasījuma atjaunošanos, Rīgā pakāpeniski veidojas centrālais biroju rajons, kā arī vairāki sekundārie biznesa centri. Galvenā biroju attīstības koncentrācija vērojama Skanstē un Rīgas centrālajā daļā, kur turpinās aktīva būvniecība un jaunu projektu attīstība. Vienlaikus iezīmējas arī nozīmīgi sekundārie centri – Mūkusalas Biznesa Centrs, jaunā VEF/Teika ar projektiem “Gustavs” un “Jaunā Teika”, “Barona kvartāls” un “Skanstes City” kopā ar Duntes birojiem. Šie projekti stiprina Rīgas biroju tirgus struktūru un rada priekšnoteikumus līdzsvarotākai telpu piedāvājuma attīstībai pilsētā. Ārpus centrālās zonas īpaši izceļami ir “Business Garden” un “Krasta City” projekti, kas veido alternatīvus attīstības punktus ārpus tradicionālajām biznesa teritorijām un sekmē Rīgas biroju tirgus ģeogrāfisko paplašināšanos.
Mājokļu pieejamība
Mājokļu tirgū joprojām vērojams cenu kāpums, kas rada pozitīvu signālu attīstītājiem un veicina turpmāku būvniecību. Salīdzinot ar Tallinu un Viļņu, mājokļi Rīgā ir pieejamāki, kas sekmē augstākus pārdošanas apjomus, savukārt kaimiņvalstu galvaspilsētās dominē īres segmenta dzīvokļi. Dzīvojamo projektu tirgū šobrīd pieejams salīdzinoši liels pabeigto dzīvokļu piedāvājums iegādei, tāpēc attīstītāji pirms jaunu projektu būvniecības izvērtē to reālo pieprasījumu.
Tirdzniecības centri kļūst par multifunkcionāliem centriem
Pakāpeniski mainās arī tirdzniecības centru funkcijas, un tie pakāpeniski pārvēršas par multifunkcionāliem centriem. Šo attīstības virzienu raksturo ilgāks darba laiks (atsevišķos gadījumos līdz pat 24 stundām), biroju telpu īpatsvara pieaugums, kā arī plašāks izklaides un medicīnas pakalpojumu piedāvājums. Funkcionālās pārmaiņas veicina arī nomas telpu pieprasījuma tendences – mazumtirdzniecības uzņēmumi arvien retāk izvēlas telpas virs otrā stāva, jo šādas zonas piesaista mazāku apmeklētāju plūsmu. Šī tendence ir raksturīga ne tikai Rīgai, bet arī starptautiskajam tirgum, un, lai nodrošinātu efektīvu telpu izmantošanu, tirdzniecības centros ienāk jauni nomnieku segmenti, piemēram, pakalpojumu sniedzēji, biroji vai izklaides uzņēmumi.
Samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaits
Būtisks pilsētvides aspekts ir drošība. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem, 2024. gadā Rīgā reģistrēti 12 775 ceļu satiksmes negadījumi, kas ir par 2,8% mazāk nekā 2023. gadā. To, galvenokārt, ietekmē investīcijas satiksmes infrastruktūras uzlabošana un satiksmes mierināšanai.
Pārskati, kuros pieejama detalizētāka informācija par uzraudzības rādītāju attīstības dinamiku katrai prioritātei, rīcības plāna un investīciju plāna izpildi, pieejami Rīgas pašvaldības tīmekļa vietnes www.sus.lv sadaļā “Uzraudzība” https://sus.lv/uzraudziba.
Papildu informācija: Tatjana Smirnova, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: tsmirnova11@riga.lv