Rīgā turpina pieaugt iedzīvotāju īpatsvars, kuri šķiro sadzīves atkritumus – to šogad dara 84 % rīdzinieku, kas ir par 8 % vairāk nekā pērn, liecina pēc Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma pētījumu centra “Latvijas Fakti” 2025. gada vasarā veiktais pētījums.
“Pētījuma rezultāti apliecina pozitīvu tendenci – iedzīvotāji kļūst arvien atbildīgāki pret vidi un labprāt izmanto pašvaldības piedāvātās iespējas šķirošanai. Vienlaikus nepieciešams turpināt skaidrojošo darbu, īpaši par bīstamo atkritumu nodošanas punktu atrašanās vietām un tekstila šķirošanas nozīmi,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.
Šķirošana kļuvusi par ikdienas ieradumu teju visās sociāli demogrāfiskajās grupās – trīs ceturtdaļas rīdzinieku atzīst, ka šķiro atkritumus. Tie, kuri to vēl nedara, visbiežāk kā iemeslu min speciālo konteineru vai šķirošanas iespēju trūkumu dzīvesvietas tuvumā. Rīgas pašvaldība atgādina, ka šķirošanas konteinerus var pieteikt, vēršoties pie namu apsaimniekotāja vai atkritumu apsaimniekotāja.
No tiem, kuri šķiro atkritumus, 95 % šķiro plastmasas, metāla un papīra iepakojumu, bet 84 % – stiklu. Katrs otrais rīdzinieks šķiro bioatkritumus (53%) un sadzīves bīstamos atkritumus (52%), savukārt tekstilu šķiro aptuveni trešdaļa (35%) iedzīvotāju. No bīstamajiem atkritumiem visbiežāk tiek nodotas izlietotās baterijas, neizlietotie medikamenti un luminiscējošās spuldzes.
Lielākā daļa – 58 % iedzīvotāju – izmanto iespēju bez maksas nodot bīstamos atkritumus specializētajos pieņemšanas punktos. Šīs iespējas biežāk izmanto cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību un ģimenes ar bērniem. Vienlaikus 11 % rīdzinieku atzīst, ka nezina, kur šādi punkti atrodas. Plašāka informācija par tiem pieejama portālā riga.lv https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-punkti-riga
Arī nolietotās elektrotehnikas un bateriju nodošana kļuvusi par ierastu praksi – 86 % aptaujāto norāda, ka to dara specializētajos pieņemšanas punktos.
Iedzīvotāji labprāt izmantotu šķiroto atkritumu savākšanas laukumus dažādiem mērķiem – visbiežāk, lai par maksu nodotu lielgabarīta atkritumus (24%) vai būvniecības atkritumus (17%), kā arī lai izmantotu lietu maiņas punktu laukuma teritorijā (21%). Šo interesi visbiežāk pauž iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 54 gadiem ar augstākiem ienākumiem un izglītību.
Informāciju sagatavoja: Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.