Pirmdien, 28. septembrī, Bertas Pīpiņas dzimšanas dienā, pie nama Ģertrūdes ielā 69 atklāta piemiņas plāksne divām ievērojamām Rīgas un Latvijas personībām – politiķei, sabiedriskajai darbiniecei un literātei Bertai Pīpiņai un viņas dzīvesbiedram, pedagogam, literatūrkritiķim, žurnālistam un uzņēmējam Ērmanim Pīpiņam-Vizulim.
Atklāšanas datums izvēlēts simboliski, godinot Bertu Pīpiņu, kura bija pirmā sieviete Rīgas domes deputātes amatā un vienīgā sieviete, kas starpkaru periodā tika ievēlēta Latvijas Saeimā. Viņa bija viena no 20. gadsimta pirmās puses ievērojamākajām sabiedriski politiskajām darbiniecēm, aktīvi iestājās par sieviešu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un ilgus gadus vadīja Latvju sieviešu nacionālo līgu.
“Mums “Rīgas pieminekļu aģentūrā” ir svarīgi ne tikai uzstādīt piemiņas zīmes, bet ar to palīdzību atgriezt pilsētā Latvijas vēsturē nozīmīgu cilvēku stāstus - likt domāt par viņu dzīvēm, paveikto, arī iedvesmot. Bertas Pīpiņas un Ērmaņa Pīpiņa-Vizuļa gadījumā tas ir stāsts par divām spilgtām personībām, kuras katra savā veidā atstājušas nozīmīgas pēdas Latvijas vēsturē - Berta Pīpiņa sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, iestājoties par sieviešu tiesībām, izglītību un sociālajiem jautājumiem, savukārt Ērmanis Pīpiņš-Vizulis - kultūrā, žurnālistikā un sabiedriskajā domā. Tikpat svarīgi ir, lai pati piemiņas plāksne būtu mākslinieciski nozīmīga. Arī tās dizaina un materiālu risinājumam ir jāspēj kaut ko pateikt par cilvēkiem, kuriem tā veltīta,” saka Rīgas pieminekļu aģentūras direktore Agnese Strautiņa.
Piemiņas plāksne novietota pie nama, kas ir cieši saistīts ar Pīpiņu ģimeni. Ērmanis Pīpiņš-Vizulis 1913. gadā pēc arhitekta Jāņa Alkšņa projekta uzcēla sešstāvu mūra īres namu Ģertrūdes ielā 69, kas mūsdienās ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis.
Plāksnes atklāšanas pasākumā piedalījās arī Bertas Pīpiņas mazmeita, arhitekte Māra Ņūsome-Sātiņa. Viņa atzina, ka vecmāmiņu neatceras, jo Berta Pīpiņa tika represēta laikā, kad mazmeitai Mārai bija tikai divi gadi. 1941. gada 14. jūnijā Bertu Pīpiņu deportēja uz Sibīriju. Tomēr, pēc Māras Nūsomes-Sātiņas teiktā, no vecmāmiņas viņa mantojusi drosmi, uzņēmību un enerģiju rīkoties.
Piemiņas plāksnes autors ir mākslinieks un dizainers Armands Zelčs, bet to izgatavojis metālmākslinieks, dizainers un tēlnieks Uģis Traumanis. Plāksnes veidols aicina garāmgājēju iesaistīties tās vērošanā - tajā iemūžinātie tēli un vēstījums neatklājas uzreiz, bet pakāpeniski, mainoties skatpunktam un ejot garām vai vērojot to no attāluma.
Piemiņas plāksnes izveidi iniciēja vēsturniece Liene Dreimane. Ideju īstenoja Rīgas pieminekļu aģentūra, savukārt finansējumu nodrošināja Rīgas pašvaldība.
Bertas Pīpiņas piemiņa pēdējos gados Rīgā godināta arī citādi. 2025. gadā viņas vārds piešķirts ielas posmam no Eksporta ielas līdz Citadeles ielai, tādējādi vēlreiz apliecinot viņas nozīmīgo vietu Latvijas demokrātijas un sieviešu politiskās līdzdalības vēsturē.
Informāciju sagatavoja: Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: antra.gabre@riga.lv
