Rīgā ir sākts aktīvs darbs, lai pilsētas attīstība notiktu jaunā ātrumā un kvalitātē, nodrošinot pamatu aktīvai ekonomiskajai darbībai un iedzīvotājiem patīkamas pilsētvides veidošanā, to trešdien, 13. janvārī, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas rīkotajā vebinārā atzina komitejas deputāti.
“Attīstības komitejas darba lauks ir ļoti plašs, sākot no pilsētas plānošanas līdz uzņēmējdarbības atbalstam. Šobrīd aktualitāte ir Rīgas teritoriālā plāna pilnveidošana, iesaistot apkaimju biedrības. Stiprinām kapacitāti Pilsētas attīstības departamentā, lai reaģētu uz prasībām, ko pilsētai izvirza tik būtisks projekts kā “Rail Baltica”. Būvvalde ir radījusi zaļo koridoru raitākam projektu izskatīšanas procesam. Esam pievērsuši uzmanību Publiskās ārtelpas, apkaimju un kultūrvēsturiskā mantojuma jautājumiem, izveidojot trīs komisijas, kas ir sākušas darbu. Šā gada nozīmīgs process būs Pilsētas attīstības departamenta, Būvvaldes un Rīgas pilsētas arhitekta biroja apvienošana, ar mērķi panākt kvalitatīvu pilsētvidi un efektīvu organizāciju,” informēja komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.
“Pilsētas mugurkauls ir mobilitāte – ja klibo kāds no posmiem, to jūt visa pilsēta. Rīga līdz šim ir bijis daudz problēmu, kas ir kavējušas kopēju pilsētas attīstību. Tāpēc ir nepieciešamas pārmaiņas, kas ne tikai seko plānošanas dokumentiem, bet ir pēc būtības drosmīgi, jo mums ir jāmaina cilvēku paradumi. Pilsētas centrs nav plānots caurbraukšanai, gaisa kvalitāte ietekmē arī dzīves kvalitāti un no daudzveidīgākas mobilitātes iespējām ilgtermiņā iegūst visi satiksmes dalībnieki – šādas ir bijušas galvenās atziņas pirmajos trīs mēnešos darbā Rīgas domē. A. Čaka ielas veloinfrastruktūras eksperiments ir jautājums ne tikai par satiksmes plūsmas regulēšanu vienā ielā, bet par pilsētas centra pilsētvides kvalitātes uzlabošanu. Tas ir sanācis kā stresa tests ātrām pārmaiņām pilsētā, bet viennozīmīgi vajadzīgām pārmaiņām,” norādīja deputāte Justīne Panteļējeva.
Deputāte arī uzsvēra, ka pilsētas uzdevums ir nodrošināt, ka gājēji, velosipēdisti un citi mazāk aizsargāti satiksmes dalībnieki jūtas droši pilsētas ielās. “Redzam, ka ir trūkusi sistemātiska un visaptveroša pieeja satiksmes drošības uzlabošanā Rīgā. Tāpēc tika izveidota Mikromobilitātes drošības komisija, kas risinās tādus jautājumus kā gājēju drošība, veloinfrastruktūras uzlabošana, vides pieejamības nodrošināšana u.c. Darbs komisijā papildinās nesen pabeigto Rīgas moblilitātes vīziju 2050.gadam, kas tapa, Pilsētas attīstības departamentam sadarbojoties ar dāņu uzņēmumu “Ghel Architects”. Vīzijā ir definēti pieci pīlāri, kuru apaudzēšana ar projektiem tuvākajos mēnešos būs galvenais uzdevums mobilitātes plānošanas sektorā,” skaidroja J. Panteļejeva.
Deputāte Selīna Vancāne informēja, ka izveidota koordinēta finansējuma piesaistes un projektu plānošanas vadības pieeja, kas ļaus efektīvāk sagatavoties dažādām investīciju programmām un prioritarizēt idejas atbilstoši attīstības programmas mērķiem. Ir sagatavoti vairāk nekā desmit dažādi ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistīti projekti, kas Rīgā risinās gan ar klimata pārmaiņu mazināšanu un adaptāciju saistītus jautājumus, gan arī veicinās iedzīvotāju izpratni par šiem jautājumiem un sekmēs klimatam draudzīgas rīcības veidošanos.
“Pārdomāta pilsētvide ļauj Rīgai demonstrēt, ka tā ir pilsēta, kas gaida savus iedzīvotājus un ciemiņus. Pašvaldības uzdevums ir rūpēties, lai publiskā ārtelpa ir droša, aicinoša, pieejama un veicina uzņēmējdarbību. Pilsētai ir jāpiedāvā pilsētvide, kas veicinātu veselīgāku ikdienas pavadīšanu ārā. Pašvaldība ir apņēmusies pievērsties ielām uzlabojot gājēju pieredzi kā arī pakāpeniski ieviest praksē izstrādātās pilsētvides dizaina vadlīnijas, kuras būs jāievēro jebkuram, kas plāno un veido pilsētas publisko ārtelpu,” sacīja deputāte , Publiskās ārtelpas un pilsētvides komisijas vadītāja Alija Turlaja.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns norādīja, ka 100 dienu laikā iezīmēti stratēģiski sadarbības un attīstības virzieni, sākts darbs pie konkrētiem sadarbības projektiem, lai piesaistītu Eiropas RRF fonda līdzekļus, kā arī veicināta reģiona potenciāla izmantošana – atjaunotas attiecības ar Pierīgas pašvaldībām. Izveidota patstāvīga sadarbības platforma – apvienība Rīgas Metropole. Apvienībā darbosies 15 pašvaldības, kurās dzīvo 866 182 iedzīvotāju un ir koncentrēta lielākā daļa Latvijas ekonomikas.
“Daudzu problēmu risinājums atrodams ārpus Rīgas robežām. Ja gribam mēroties ar citām Baltijas un Ziemeļvalstu metropolēm, mums jāspēj domāt plašāk par vienas pašvaldības robežām, domāt un rīkoties reģionāli,” atzīmēja E. Smiltēns.
Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Eva Našeniece norādīja, ka vēsturiskā materiālā mantojuma saimniekam ir jābūt šī materiālā mantojuma advokātam. Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisija ir pirmā šāda veida deputātu iniciatīva, kuras mērķis ir gan adresēt cilvēku augošo interesi par vēsturiskiem objektiem un vietām, gan viņu bažas par to stāvokli. Komisija oficiāli strādā tikai pusotru mēnesi, taču komisijas deputātu – entuziastu grupa jau pirms savas oficiālās darba bija veikusi vairāku būtisku objektu - Brāļu kapu, Varoņu ielas pieminekļu glabātuves un Rīgas Lielo kapu objektu izbraukuma tikšanos, vēlāk tam pievienojās arī Sv. Pētera baznīcas stāvokļa klātienes apskate.
Komisijas sēdēs tika veikta apjomīga Sv Pētera baznīcas tehnisko dokumentu izpēte, ieskaitot situāciju ar satraucošo ugunsdrošības stāvokli. Pēc komisijas aicinājuma Rīgas Pieminekļu aģentūra ir sagatavojusi Lielo kapu konceptuālos priekšlikumus, kas palīdzēs sagatavot šī nozīmīgā vēstures objekta koncepciju. Komisijas darbu atbalsta eksperti: Rundāles muzeja veidotājs Imants Lancmanis, arhitekts Pēteris Blūms, LZA prezidents Ojārs Spārītis, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes direktors Juris Dambis.
“Tuvākie komisijas plāni, ārpus iesāktajiem jautājumiem, ietver Pārdaugavas vēsturisko tiltu situāciju “Rail Baltic” kontekstā, industriālo objektu aizsardzības iespēju apzināšanu un to integrāciju attīstības projektos. Komisija ļoti nopietni raugās uz risinājumu meklējumu, lai likvidētu Rīgas domes fragmentēto funkcionālo vājumu kultūras mantojuma aizsardzībā, kas līdz šim ir bijusi neatbilstīga Rīgas kā Baltijas tūrisma centra un senas vēsturiskas pilsētas misijai,” informēja R. Našeniece.
Apkaimju attīstības komisijas vadītājs Kaspars Spunde uzsvēra, ka šīs komi-sijas izveide ir viņa priekšvēlēšanu solījuma pildījums, kurā apņēmies rūpēties par Rīgas apkaimju balss pārstāvniecību Rīgas lēmējvarā. “Vēlos, lai komisija kļūst par iepriekš ilgi gaidīto apkaimju pārstāvju un pilsētas lēmējvaras pri-māro saskarsmes vietu, kur, sadarbībā ar Rīgas Apkaimju aliansi, apkaimju biedrībām un citām pilsētas iedzīvotāju intereses pārstāvošām sabiedriskām organizācijām tiktu apzināti apkaimju attīstības problēmjautājumi,” teica deputāts.
“Līdz ar Rīgas Apkaimju attīstības komisijas izveidi jaunā Rīgas dome ar dar-biem apliecinājusi patiesu vēlmi sarunāties ar pilsētas apkaimēm. Apkaimju attīstības komisijas mērķis būs veicināt Rīgas domes iespēju proaktīvi darbo-ties Rīgas apkaimju vienmērīgā attīstībā un dzīvojamas pilsētas pilnveidē, vienlaikus veicinot sabiedrības līdzdalību pilsētplānošanā,” skaidroja K. Spunde.
Deputāts informēja, ka, saskaņā ar Apkaimju attīstības komisijas nolikumu, tā sanāks ne retāk kā reizi mēnesī, taču, ņemot vērā paredzamo jautājumu ap-jomu, sanāksmēm būs jānotiek arī biežāk, lai iespējami ātri uzklausītu ikvienu Rīgas apkaimi. Sēdēs piedalīsies apstiprinātie komisijas deputāti, pieaicinātās apkaimju biedrības, un, pēc vajadzības, izpildvaras, pašvaldības kapitālsa-biedrību u.c. pašvaldības pārstāvji. Redzu apkaimju biedrības vienojošo organizāciju – Rīgas Apkaimju aliansi – kā pastāvīgu komisijas sadarbības par-tneri.
“No savas pieredzes varu teikt, ka piecu gadu laikā, kopš vadīju Čiekurkalna attīstības biedrību, mums ne reizi (!) neizdevās panākt tikšanos ar Rīgas mēru, un audience pie ikvienas augstākas amatpersonas drīzāk bija patīkams izņē-mums. Apkaimju attīstības komisija ir izveidota, lai to mainītu un apkaimēm būtu iespēja uzdot un saņemt jēgpilnas atbildes uz saviem jautājumiem Rīgas domē,” norādīja K. Spunde.
Informāciju sagatavoja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons, tālr: 67026231, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.