Plašākas zaļās zonas, Pilsētas kanāla pieejamība, infrastruktūras pielāgošana cilvēkiem un betona apjoma samazināšana – tie ir galvenie priekšlikumi, ko izcēla starptautiskie pilsētplānotāji un arhitekti Rīgas Centrāltirgus un tam piegulošo teritoriju attīstībai. Eksperti uzsver – Rīgas Centrāltirgum ir liels potenciāls kļūt par mūsdienīgu, ērtu un dzīvu pilsētas daļu, ja teritorijas attīstībā prioritāte tiks piešķirta cilvēkam, nevis transporta plūsmām, kā tas ir šobrīd.
Oktobra sākumā Rīgā notikušajā Baltijas jūras reģiona pašvaldību pilsētplānošanas komisijas seminārā ap 40 pilsētplānotāju un arhitektu no dažādām Eiropas valstīm izstrādāja idejas un attīstības priekšlikumus Centrāltirgus teritorijai un tās sasaistei ar apkārtni – Lastādijas apkaimi, Centrālo dzelzceļa staciju, Vecrīgu, Spīķeriem un Daugavas krastmalu, lai pārvērstu šo teritoriju par mūsdienīgu, pieejamu un dzīvīgu pilsētas vietu. Semināra dalībnieki strādāja piecās tematiskās darba grupās, analizēja teritorijas specifiku, aplūkoja objektus dabā, kā arī iepazinās ar teritorijas attīstības plānošanas sistēmu Rīgā, un UNESCO mantojumu, kas nosaka šīs teritorijas būvniecību un attīstību.
Uzsverot šīs teritorijas attīstības nozīmi, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda: “Rīgas Centrāltirgus un tā apkārtne ir vieta ar milzīgu potenciālu, un mūsu pienākums ir to attīstīt cilvēku, nevis transporta interesēs. Rīgai priekšā liels darbs, lai šo teritoriju padarītu par zaļu un pievilcīgu un tirgus kļūtu par iecienītu galamērķi gan rīdziniekiem, gan tūristiem. Teritorijas attīstībai jābūt ļoti rūpīgi pārdomātai, jo tās attīstība veicinās pilsētas ekonomisko izaugsmi, radot jaunas darba vietas un uzņēmējdarbības iespējas.”
Lastādija jāattīsta kā savienojošs centrs starp tirgu, izglītību un vēsturi
Analizējot Lastādijas apkaimes sasaisti ar Centrāltirgu, eksperti secināja, ka dzelzceļš šobrīd kalpo kā būtiska barjera, kas apgrūtina piekļuvi teritorijai, tāpēc ir nepieciešami ērtāki, drošāki un cilvēkiem draudzīgāki savienojumi. Eksperti iesaka Lastādiju strukturēt divās zonās: izglītības zonā jeb "studentu pilsētiņā", kas sasaistītu Latvijas Zinātņu akadēmiju, Rīgas Būvniecības koledžu un Rīgas Šmēlinga vidusskolu, veidojot loģisku un ērtu cilvēku plūsmu no pilsētas centra, kā arī tirgus zonā Spīķeru ielā, kur ierīkot gājēju ielu, kafejnīcas un citas aktivitātes, kas vakarā pārtaptu par nakts tirgu. Eksperti uzsvēra nepieciešamību teritorijā izmantot apgaismojuma nianses, lai radītu patīkamu vidi dažādos diennakts laikos. Viens no priekšlikumiem paredz visā tirgus teritorijā paplašināt gājējiem izmantojamas teritorijas, samazināt satiksmes intensitāti un ieviest dzīvojamo zonu Lastādijas apkaimē, tā radot ērtu piekļuvi arhitektūras pērlei koka celtnei - Rīgas Jēzus baznīcai, kas ir viena no lielākajām koka baznīcām Eiropā. Eksperti ierosina izveidot gājēju savienojumu starp Gaļas paviljonu un šo vēsturisko baznīcu, attīstot šo maršrutu kā gājēju ielu ar unikālu vēsturisko apbūvi.
Centrāltirgus laukums kā jaunā satikšanās vieta pilsētā
Pilsētplānotāji un eksperti, analizējot teritoriju starp Rīgas Centrāltirgu un Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju, uzsvēra, ka šai vietai ir milzīgs potenciāls kļūt par nozīmīgu cilvēku pulcēšanās un socializēšanās vietu Rīgā. Eksperti norādīja, ka laukumam starp tirgu un dzelzceļa staciju būtu jākļūst par pievilcīgu, reprezentablu satikšanās vietu, jo pašreizējā vide ir pārāk orientēta uz transportu, nevis cilvēku vajadzībām, jo teritorijā dominē asfaltēti laukumi, tuneļi un intensīva autotransporta kustība, savukārt trūkst gājējiem draudzīga infrastruktūra. Viens no priekšlikumiem paredz šajā vietā izveidot ūdens baseinu, kas ziemas sezonā varētu kalpot kā publiskā slidotava. Īpaši tika uzsvērta nepieciešamība apzaļumot teritoriju, ēku sienas un jumtus, tostarp dzelzceļa infrastruktūras un tirdzniecības centra “Stockmann” ēkas fasādi, kā arī ierīkot zaļās terases un labiekārtot kanālmalas piegādes transporta līmeni, par prioritāri izvirzot gājēju vajadzības. Tāpat ierosināts izveidot patīkamu un ērtu savienojumu starp autoostu un Vecrīgu. Lai esošie tuneļi, kļūtu par cilvēkiem draudzīgām telpām, eksperti iesaka publiskās ārtelpas un tuneļu izbūvei izvēlēties gaišu un vizuāli pievilcīgu arhitektūru un apdares materiālus, uzlabot apgaismojumu, kā arī būtiski stiprināt drošību.
Vecrīgas sasaistei ar Rīgas Centrāltirgu jābūt ērtai un drošai
Eksperti, kas analizēja Vecrīgas un Rīgas Centrāltirgus savienojumu, norādīja, ka šobrīd šīs divas teritorijas ir fiziski un funkcionāli nodalītas, un pastāvošie risinājumi nav ērti gājējiem un neveicina teritoriju sinerģiju. Savienojuma zona starp Vecpilsētu un tirgu ir izteikti autocentriska, tādēļ gājēji nav motivēti tajā uzturēties vai pārvietoties. Eksperti ierosina samazināt transporta intensitāti, veidot drošas un ērtas ielas gājējiem, izveidojot patīkamu un ērtu virszemes savienojumu starp autoostu un Vecrīgu.
Šobrīd gājēji tiek novirzīti uz tuneļiem, zaļās zonas ir nepietiekamas, infrastruktūra ir sadrumstalota un savstarpēji nesavienota. Ņemot vērā, ka blakus atrodas Daugava un Pilsētas kanāls, piekļuve ūdenstilpnēm ir nepietiekama vai neesoša, bet ūdensmalas vide – nepievilcīga. Eksperti norāda, ka Pilsētas kanālam jākļūst par pievilcīgu, dzīvīgu publisko ārtelpu, vienu no teritorijas centrālajiem punktiem, ko cilvēki vēlētos apmeklēt. Pie kanālmalas ir potenciāls izveidot terases un jaunu zaļo promenādi; ierīkot gājēju tiltus, kas savienotu tirgus ieejas tramvaja sliežu un tuneļa līmenī; izvietot sēdvietas gar kanāla malām, veidojot atpūtai piemērotu vidi.
Par būtisku barjeru tiek uzskatīta arī Rīgas starptautiskā autoosta, kas ne tikai traucē sasaisti ar Rīgas Centrāltirgu, bet negatīvi ietekmē arī Pilsētas kanālmalas vidi. Viens no ekspertu priekšlikumiem – pārcelt autoostu tuvāk dzelzceļa infrastruktūrai - uz stacijas dienvidu daļu, tādējādi uzlabojot teritorijas sasaisti un vienlaikus veicinot multimodālās satiksmes attīstību, bet autoostas teritorijā izveidot apzaļumotu publisko zonu, kas veicinātu cilvēku plūsmu uz Rīgas Centrāltirgu.
Savukārt, lai pievilinātu cilvēkus uz Centrāltirgu, eksperti iesaka attīstīt tajā kultūras pasākumus, izvietot īslaicīgas mākslas instalācijas un gaismas objektus, testēt inovatīvus pilsētvides risinājumus, ierīkot sezonālas kafejnīcas un restorānus, vienlaikus uzsverot tirgus vēsturisko nozīmi un stāstu. Tāpat ieteikts izmantot brīvās tirgus ēkas jauniem mērķiem – piemēram, mājokļiem, birojiem vai sabiedriskām telpām, bet atvērto tirgus daļu pārcelt uz lielo laukumu pretī Satiksmes ministrijai.
Gaļas paviljonu ieteikts pielāgot sporta un atpūtas funkcijām vai pārveidot to par multifunkcionālo centru, kas pielāgojams dažādu pasākumu vajadzībām.
Daugavas krastmala jāattīsta kā dzīvīga un cilvēkiem pievilcīga pilsētas telpa
Lai pilnvērtīgi izmantotu Rīgas lielāko vērtību - Daugavas krastmalu –, eksperti rosina Daugavas krastmalā attīstīt cilvēkiem pievilcīgus pakalpojumus, ūdens transportu, piemēram, ūdens taksometrus, bet tukšajos skvēros ap tirgu – dzīvojamās un uzņēmējdarbības funkcijas. Starp priekšlikumiem ir skatu platformas vai ūdens restorāna izveide Daugavā, ūdens strūklaku ierīkošana.
Rīgas organizētajā seminārā piedalījās pilsētplānotāji un arhitekti no Austrijas, Dānijas, Zviedrijas, Vācijas, Igaunijas, Somijas, Polijas, un Latvijas. Šobrīd tiek gatavots detalizēts darba grupu ideju un priekšlikumu apkopojums, kas tiks izmantots pašvaldības turpmākajā darbā – gan Rīgas vēsturiskā centra attīstības plānošanā, gan citos projektos.
Seminārs Baltijas jūras reģiona pašvaldību pilsētplānotājiem notiek katru gadu un šogad tas no 1. līdz 3. oktobrim norisinājās Rīgā, lai RVC un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros saņemtu ārvalstu pilsētplānotāju priekšlikumus šīs teritorijas attīstībai. Semināru organizēja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Baltijas pilsētu savienības Pilsētplānošanas komisiju un SIA “Rīgas nami”.Fotogalerija: https://www.flickr.com/photos/103426396@N05/albums/72177720329394663/
