Rīgas dome trešdien, 25. martā, nolēma apvienot pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” un “Rīgas meži”, kas ļaus īstenot Rīgas zooloģiskā dārza attīstības plānus līdz pat 2035.gadam. Jau tuvākajā laikā plānots sākt būvniecības darbus attīstības programmas pirmajam posmam “Himalaji”, kurā tiks izveidota šim reģionam atbilstoša dzīvnieku un augu vide, papildinot dzīvnieku bāzi ar Tibetas melno lāci un sniega leopardu.
“Šobrīd speram būtisku soli kapitālsabiedrību pārvaldībā, vienlaikus sniedzot iespēju uzņēmumam “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” īstenot ambiciozus attīstības plānus, lai tas spētu konkurēt globālo dzīvnieku labturības prasību ziņā, kā arī iepriecināt rīdziniekus un pilsētas viesus ar jaunām un mūsdienīgām ekspozīcijām. Diemžēl 2/3 no kopējās zooloģiskā dārza infrastruktūras ir morāli novecojusi, neatbilst mūsdienu standartiem, ir neefektīva un sarežģīti apsaimniekojama. Arī pasaulē dzīvnieku turēšanas prasības kļūst stingrākas dzīvnieku turēšanai zooloģiskajos dārzos. Tas ir jāattīsta par mūsdienu prasībām atbilstošu un modernu zooloģisko dārzu ar jaunām dzīvnieku zonām un objektiem, vadoties no labākajām Eiropas un pasaules pilsētu praksēm. Mūsu zooloģiskajam dārzam ir jāaug un jāattīstās, kas nepietiekamo investīciju dēļ nav darīts gadu desmitiem, bet, lai to veiktu, ir nepieciešama kapitālsabiedrību apvienošana, lai varētu zooloģiskais dārzs piesaistīt finansējumu,” uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.
Pēc zooloģiskā dārza vīzijas līdz ar Himalaju projekta īstenošanu apmeklētāju skaits pieaugtu vismaz uz pusi 2029. gadā, bet visa masterplāna īstenošana trīskāršotu apmeklētāju skaitu desmit gadu laikā.
E. Ratnieks norāda, ka līdzīgs piemērs ir Lodzas pašvaldība Polijā, kura 2016. gadā pieņēma daudzgadu investīciju lēmumu Orientarium attīstībai, ieguldot 109 miljonu eiro investīcijas, kas veicinājis apmeklētāju skaita pieaugumu no 220 tūkstošiem gadā pirms projekta sākuma līdz miljonam gadā šobrīd.
“Rīgas zoodārzam ir jābūt vietai, kur ģimenes vēlas atgriezties regulāri. Esam izvērtējuši vairākus scenārijus un secinājuši, ka, lai īstenotu Rīgas zooloģiskā dārza pārdzimšanu jaunā kvalitātē, nepieciešami ne tikai finanšu resursi jaunām ekspozīcijām, bet arī plašāka cilvēkresursu komanda. Vienlaikus apvienošana neietekmēs Rīgas zooloģiskā dārza zīmolu – tas turpinās darboties kā līdz šim,” akcentē Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāja Elīna Treija.
Kapitālsabiedrību apvienošanas procesu vadīs Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.
Pirmā attīstības posma - Tibetas zonas - atklāšana plānota 2028. gadā ar 11 dzīvnieku ekspozīcijām, reģionam raksturīgiem apstādījumiem un reljefu, kā arī atpūtas zonu ar Tibetas ciemu.
Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs ir ne tikai pilsētas, bet arī valsts mēroga lepnums ar vairāk nekā 100 gadu pastāvēšanas pieredzi un tas ir vecākais zooloģiskais dārzs Ziemeļeiropā. Rīgas zooloģiskais dārzs jau šobrīd ir spēcīga un nacionāli nozīmīga institūcija. 2025. gadā to apmeklēja 315 tūkstoši cilvēki, kolekcijā ir 353 sugu un 1750 dzīvnieki, un tas piedalās 67 Eiropas apdraudēto sugu programmās. Pērn zooloģiskajā dārzā piedzimuši 732 mazuļi.
Papildu informācijai: Inese Ozoliņa, Rīgas vicemēra E.Ratnieka padomniece, e-pasts: inese.ozolina@riga.lv
Informāciju sagatavoja: Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.