Atjaunināts: 13.09.2025.
Jā, Rīgas teritorijas plānojums līdz 2030. gadam, Mājokļu attīstības tematiskais plānojums, Rīgas pašvaldības Mājokļu politikas pamatnostādnes 2024.-2030. gadam, Rīgas domes lēmums “Valsts pārvaldes funkcijas veikšanai – dzīvojamā fonda veidošanai, uzturēšanai un modernizēšanai – nepieciešamie nekustamie īpašumi”. Minētie politikas un attīstības plānošanas dokumenti paredz konkrētas darbības mājokļu jomā, tai skaitā, pašvaldībai piederošo mājokļu jomā. Interesentiem ir iespēja iepazīties ar https://georiga.eu/ pieejamo kartogrāfisko informāciju sadaļā Būvniecība, kur ir norādītas esošās sociālās dzīvojamās mājas, īres dzīvojamās mājas, dažādu grupu kopdzīvojamās mājas, kā arī apbūvei paredzētie zemesgabali.
Sociālās dzīvojamās mājas (Rīgā tādas ir 16), īres dzīvojamās mājas (Rīgā tādas ir 40), dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas (Rīgā tādas ir 6).
Rīgā kopumā ir 16 sociālās dzīvojamās mājas - Aiviekstes ielā 14; Aglonas iela 35 k-3; Mežrozīšu iela 43; Ziepju iela 13; Imantas 8. līnija 1 k-1; Imantas 8. līnija 1 k-2; Imantas 8. līnija 1 k-3; Zandartu iela 2A; Gobas iela 20 k-1; Lubānas iela 129 k-3; Dolomīta iela 1; Emmas iela 3; Aglonas iela 35 k-1; Lubānas iela 48; Biešu iela 6; Mazā Lubānas iela 8.
Sociālās mājas ir šādās apkaimēs - Imanta, Bolderāja, Vecmīlgrāvis, Pļavnieki, Ziepniekkalns, Ķengarags un Latgales apkaime. No minētajām apkaimēm visvairāk sociālo māju ir Imantā.
Vidzemes priekšpilsētā (Purvciemā, Juglā, Teikā, Dreiliņos, Mežciemā) nav nevienas sociālās mājas.
Šajās mājās dzīvokļi izīrēti pamatā denacionalizēto māju īrniekiem, politiski represētām personām, bērniem bāreņiem, daudzbērnu ģimenēm.
Īrnieku profils īres mājās un sociālās dzīvojamās mājās atšķiras. Dzīvokļi sociālās dzīvojamās mājās tiek izīrēti: maznodrošinātām atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām personām; maznodrošinātām personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti; personām, kurām nepieciešami servisa dzīvokļi (dzīvokļi, kas pielāgoti personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras pārvietojas riteņkrēslā). Šo māju īrniekiem pašvaldība sniedz atvieglojumus, sedzot daļu no maksājumiem par dzīvojamās telpas lietošanu, jaunākajās mājās dzīvokļos ir drošības pogas, kā arī šajās mājās ir dežurants un gandrīz visās pieejami sociālā dienesta dienas centri.
Savukārt par dzīvokļiem īres mājās īrniekiem jāveic maksājumi pilnā apmērā.
Jaunas sociālās mājas būvniecībai izvēlēts zemes gabals, kuru jau iepriekš pašvaldība ir paredzējusi dzīvojamā fonda būvniecībai - zemes gabals bez adreses (Dzelzavas ielas un Lielvārdes ielas stūris), kadastra apzīmējums 01000712640, platība 7751 m2.
Dzīvokļi sociālās dzīvojamās mājās tiek izīrēti: maznodrošinātām atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām personām; maznodrošinātām personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti; personām, kurām nepieciešami servisa dzīvokļi (dzīvokļi, kas pielāgoti personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras pārvietojas riteņkrēslā).
Ņemot vērā, ka palīdzības saņemšanai sociālā dzīvokļa izīrēšanai reģistrētajām personām ir dažādas veselības problēmas, t.sk. dažādas onkoloģiskas saslimšanas, akūti nepieciešama ir sociālā māja netālu no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS).
Jā, uz 1. septembri palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanai reģistrētas 1589 personas. Vidējais gaidīšanas laiks, kamēr tiek saņemts pašvaldības atbalstīts mājoklis, ir aptuveni trīs līdz pieci gadi.
Savukārt sociālā dzīvokļa izīrēšanai reģistrēta 771 persona (ģimene), no tām servisa dzīvokļa izīrēšanai - 33 personas (ģimenes). Gaidīšanas laiks sociālā dzīvokļa izīrēšanai šobrīd sasniedz sešus gadus, savukārt servisa dzīvokļa sociālajā mājā izīrēšanai - trīs gadus.
Pašvaldība atbilstoši politikas un attīstības plānošanas dokumentiem plāno tikai vienmērīgu sociālo māju izkliedi apkaimēs.
Pašvaldība var veikt būvniecību tikai tur, kur dzīvojamā fonda veidošanai ir pieejams piemērots zemes gabals, kurš pieder vai nu pašvaldībai, vai arī pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA "Rīgas nami", kas veic mājokļa funkcijas realizāciju pašvaldībā. Ierobežoto pašvaldības budžeta līdzekļu dēļ pašvaldība neplāno iegādāties jaunus zemes gabalus.
Kā būtisks aspekts jāņem vērā, ka pamata pieprasījums no potenciālajiem īrniekiem ir apstāklis, ka palīdzības saņemšanai sociālā dzīvokļa izīrēšanai reģistrētajām personām ir dažādas veselības problēmas, t.sk. dažādas onkoloģiskas saslimšanas, tādēļ akūti nepieciešama ir sociālā māja netālu no RAKUS. Izbūvējot sociālo māju kādā citā priekšpilsētā, netiks sasniegts plānotais mērķis, jo īrniekiem (senioriem) fiziski nebūs iespējams pēc nepieciešamības apmeklēt ārstniecības iestādes.
Pašvaldības ilggadējā praktiskā pieredze liecina, ka sociālās mājas īrniekiem, kuri ir maznodrošinātas personas, vien retos gadījumos pieder automašīnas, tāpēc šāda tipa projekti parasti nepalielina satiksmes slodzi. Projektā ir plānots, ka jaunbūvētajā ēkā tika izbūvēts arī pazemes stāvs (stāvvieta). Tādējādi nav paredzams, ka seniori varētu radīt satiksmes problēmas vai satiksmes infrastruktūras noslodzes riskus apkaimē.
Projekta īstenošanas gaitā paredzēts sakārtot arī piekļuves ceļus un labiekārtot teritoriju, nodrošinot, ka jaunā apbūve ir integrēta apkaimes infrastruktūrā.
Tā kā sociālie dzīvokļi tiks izīrēti maznodrošinātām atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām personām; maznodrošinātām personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti; personām, kurām nepieciešami servisa dzīvokļi, nav paredzams, ka šie iedzīvotāji varētu radīt zaļās infrastruktūras noslodzes riskus apkaimē.
Tieši pretēji — projekta gaitā paredzēts veikt teritorijas labiekārtojuma darbus, ierīkojot apstādījumus, atpūtas un pastaigu zonas ar soliņiem un gājēju celiņiem, kā arī labiekārtotu pagalmu. Tādējādi projekta īstenošana dos ieguldījumu apkaimes publiskās ārtelpas kvalitātes uzlabošanā un radīs jaunas iespējas mierīgai atpūtai.
Tā kā sociālie dzīvokļi tiks izīrēti maznodrošinātām atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām personām; maznodrošinātām personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti; personām, kurām nepieciešami servisa dzīvokļi, nav paredzams, ka seniori varētu radīt izglītības infrastruktūras noslodzes riskus apkaimē.
Drošības un vides kvalitātes jautājumi nav atkarīgi no ēkas tipa, bet no tās pārvaldības, uzturēšanas un pašvaldības institūciju darba. Sociālie dzīvokļi paredzēti senioriem, personām ar invaliditāti un cilvēkiem, kuriem nepieciešami servisa dzīvokļi — šīs iedzīvotāju grupas pašas par sevi neveido drošības riskus.
Praktiskā pieredze Rīgā apliecina pretējo — piemēram, sociālās mājas Imantas 8. līnijā jau gadiem darbojas, un tās nav radījušas apkaimes degradāciju vai “riskantu vidi”. Tieši apsaimniekošanas kvalitāte un pašvaldības policijas un sociālo dienestu iesaiste nosaka drošības līmeni.
Tādēļ jaunā projekta īstenošana ne tikai nerada draudus, bet, gluži pretēji, var uzlabot apkārtnes kopējo drošības un vides kvalitāti, jo teritorija tiks labiekārtota un pārvaldīta pēc mūsdienīgiem standartiem.
Ir plānots, ka atbilstoši atļautajam apbūves augstumam virszemes stāvu skaits nepārsniegs sešus stāvus. Tiks plānoti vienistabas dzīvokļi, kas pēc platības un plānojuma būtu līdzīgi sociālās dzīvojamās mājas Imantas 8.līnijā 1 k-1 izbūvētajiem dzīvokļiem - šāda dzīvoja vidējā platība ir aptuveni 30 m2, ar priekšnamu, individuālu virtuvi un sanitārtehnisko telpu, kā arī dzīvojamo istabu.
Tā kā pēc teritoriālā pārklājuma un potenciālo īrnieku pieprasījuma ir nepieciešams sociālo māju būvēt Vidzemes priekšpilsētā, pašvaldība ir vērtējusi arī citus potenciālos zemes gabalus, kas ietverti Rīgas domes lēmumā “Valsts pārvaldes funkcijas veikšanai – dzīvojamā fonda veidošanai, uzturēšanai un modernizēšanai – nepieciešamie nekustamie īpašumi”. Kā alternatīva tika skatīts zemesgabals Lielvārdes ielā 128 (kadastra apzīmējums 01000712453), taču zemesgabala neregulārās formas dēļ uz tā nebūtu iespējams izvietot ekonomiski pamatotu daudzdzīvokļu ēkas risinājumu.
Nē, pašvaldība, neskaitot projektu "Sociālo mājokļu ēku būvniecība", neplāno papildu jaunu sociālo māju būvniecības projektus. Tiek plānots, ka ar šīs sociālās mājas izbūvi tiks mazināts gaidīšanas laiks un gaidīšanas rinda sociālā dzīvokļa saņemšanai, it īpaši tām personām, kurām ir būtiski izmantot RAKUS pakalpojumus veselības apstākļu dēļ.
Nē, pašvaldība neplāno šādu māju būvniecības projektus. Tiks veikti esošo šādu māju atjaunošanas projekti.
Jā, atbilstoši Rīgas pašvaldības Mājokļu politikas pamatnostādnēm 2024.-2030.gadam, nākotnē ir plānots veidot dažādu sociālo grupu integrēšanas praksi, pašvaldībai īrējot vai nopērkot dzīvokļus privātu attīstītāju būvētajās daudzdzīvokļu mājās.
Nē, lietot apzīmējumu “getto” attiecībā uz sociālajiem mājokļiem nozīmē netieši iedalīt cilvēkus, Rīgas iedzīvotājus, “vērtīgajos” un “nevērtīgajos”, kas ir stigmatizācija un segregācijas retorika. Sociālais mājoklis ir instruments, lai cilvēkiem – senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti u.c. nodrošinātu cilvēka cienīgus dzīves apstākļus, nevis, lai kādu nošķirtu vai degradētu.
Rīgā nav nevienas teritorijas, ko varētu atbilstoši definēt kā “getto”. Šis apzīmējums “getto” nozīmē sociālu atstumtību un pamestību, apgalvojums par “getto” izveidi Purvciemā, pirmsšķietami satur naida runas elementus, kas veicina sabiedrības bailes un stereotipus.
Nē, atbilstoši datiem, kas pieejami Georiga.eu, Dreiliņu apkaimes iedzīvotāju blīvums ir salīdzinoši zemāks nekā ar citām apkaimēm, proti, iedzīvotāju blīvums ir 17,5 iedzīvotāji uz hektāru.
Avots: georiga.eu