Atzīmējot 4. jūliju – Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu –, Rīgas pieminekļu aģentūra veikusi apjomīgus sakopšanas darbus Rumbulas un Biķernieku memoriālos. Šajā dienā tiek pieminēta traģēdija - 1941. gada 4. jūlijā Rīgā nodedzināta Lielā Horālā sinagoga Emīlijas Benjamiņas ielā, kas simboliski iezīmēja holokausta sākumu Latvijā.
Gatavojoties piemiņas dienai, Rumbulas memoriālā sakopta teritorija starp memoriāla akmeņiem, papildināts šķembu segums, nopļauta zāle, kā arī savākti zari un nokritušie koki. Savukārt Biķernieku memoriālā izravēti celiņi un memoriāla akmeņu zonas, kā arī nopļauta zāle.
"Memoriāli nav tikai fiziskas piemiņas un atceres vietas – tie glabā kolektīvo atmiņu un atgādina par traģiskiem notikumiem, ko nedrīkstam aizmirst. Rūpes par Rumbulas un Biķernieku memoriāliem ir mūsu pienākums pret vēsturi un pret upuru piemiņu. Sakopta un cienīga vide ir viens no veidiem, kā izrādām cieņu tiem, kuru dzīvības tika nežēlīgi izdzēstas holokausta laikā," uzsver Rīgas pieminekļu aģentūras direktore Agnese Strautiņa.
Rumbulas memoriāls atklāts 2002. gadā vietā, kur 1941. gada rudenī tika nogalināti un masu kapos apbedīti aptuveni 25 000 ebreju. Memoriāla centrālo māksliniecisko risinājumu veido savītu metāla stieņu un akmeņu kompozīcija, kas simbolizē nacisma brutalitāti un tā upurus. Memoriāls tapis ar Latvijas, Izraēlas, ASV un Vācijas atbalstu, kā arī privātpersonu ziedojumiem. 2017. gadā teritorijā veikti nozīmīgi labiekārtošanas darbi, atjaunojot koka konstrukcijas, kāpnes un sakopjot piemiņas vietas elementus.
Biķernieku memoriāls tika atklāts 2001. gada 30. novembrī. Vācu okupācijas laikā no 1941. līdz 1944. gadam Biķernieku mežā tika nogalināti un masu kapos apbedīti aptuveni 46 500 cilvēku, tostarp ap 20 000 ebreju. Upuru vidū bija no Vācijas, Austrijas un Čehijas deportētie ebreji, Rīgas civiliedzīvotāji, pretošanās kustības dalībnieki un padomju karagūstekņi. Precīzu bojāgājušo skaitu noteikt nav iespējams. Biķernieku memoriāla izveides iecere radās 20. gadsimta 90. gadu sākumā pēc austrieša Erika Hercla iniciatīvas. Memoriālu projektēja arhitektu birojs “Malas”, bet tā būvniecību finansēja Vācijas Kara kapu aprūpes tautas apvienība, kā arī Vācijas, Austrijas un Čehijas valdības.
Informāciju sagatavoja: Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: antra.gabre@riga.lv