Pamatojoties uz Rīgas domes Labklājības departamenta padziļinātu pētījumu, Rīgas pašvaldība kopā ar Labklājības ministrijas speciālistiem spriedīs par jaunu pasākumu un pakalpojumu ieviešanu vardarbības mazināšanai un prevencijai ģimenēs.
Pētījuma mērķi bija izstrādāt sieviešu, kuras cietušas no vardarbības, tipoloģiju, noskaidrot procesu, kurš tiek sākts pēc signāla par vardarbības saņemšana, kā arī noskaidrot nepieciešamos pakalpojumus sievietēm, kuras cietušas no vardarbības. Ar pētījuma rezultātiem trešdien, 31. martā, iepazinās Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti.
“Mums bija jāsaprot, kā strādā esošie pakalpojumi un vai tiek sniegts pilnvērtīgs atbalsts. Īpaši svarīgi tas ir tagad - Covid-19 krīzes un izolācijas laikā, kad stresa dēļ pieaug vardarbības gadījumu skaits ģimenēs. Ir veikts apjomīgs darbs un izpētīta virkne lietu. Tagad varam droši virzīties uz priekšu un plānot labākos un efektīvākos risinājumus vardarbības mazināšanai. Par šo aprīļa beigās diskutēsim ar Labklājības ministrijas speciālistiem,” norāda Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.
Pētījumā piedāvāti tādi esošo instrumentu uzlabojumi kā pakalpojuma “anonimizācija”, noslepenota dzīvesvieta vardarbības upuriem, psiholoģiskās palīdzības apjoma palielināšana valsts programmā, padziļinātās psihoterapijas nodrošināšana esošo pakalpojumu ietvaros, juridisko konsultāciju pieejamības palielināšana un pakalpojuma ilguma palielināšana.
Kā jauni risinājumi tiek piedāvāti lielāks individuālo sociālās rehabilitācijas programmu skaits mērķa grupai, sociālā darba pakalpojuma ar vardarbības upuriem deleģējums, atbalsta grupu izveide un psihoterapijas pakalpojuma nodrošināšana.
Patlaban, ja tiek konstatēts vardarbības gadījums, Rīgas Sociālais dienests sazinās un informē par tiesībām un iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību; nosūta cietušajam un varmākam rakstisku informāciju par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību; informē par valsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cietušajam un varmākam.
Ja neizdodas telefoniski sazināties vai arī saruna bijusi ļoti nepārliecinoša (persona ļoti nerunīga, rodas iespaids, ka nesaprot sacīto), Sociālā dienesta pārstāvji veic apsekošanu mājās, sniedz nepieciešamo informāciju par pieejamo atbalstu, sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Ja persona netiek sastapta mājoklī, veic atkārtotu apsekošanu. Ja gada laikā tiek saņemta atkārtota informācija no policijas par konfliktsituāciju ģimenē (adresē), apseko dzīvesvietā, izvērtē sociālo situāciju, nepieciešamības gadījumā uzsāk sociālo darbu ar gadījumu. Savukārt, ja speciālistu redzeslokā nonāk sarežģīti gadījumi, organizē starpinstitūciju sanāksmi, lai vienotos par kopīgu, saskaņotu rīcību.
Patlaban cietušajām sievietēm ar psiholoģisku un cita veida atbalstu palīdz biedrība “Centrs Marta”, krīzes centri “Skalbes” un “Mīlgrāvis”, kā arī citi, kas piedāvā izmitināšanu, rehabilitāciju un psihologa pakalpojumus. Daudzviet ir pieejami Labklājības departamenta bukleti ar informāciju, kā rīkoties un kur vērsties vardarbības gadījumos.
Informāciju sagatavoja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons, tālr: 67026231, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.