Sociālajā jomā bijis vēsturiski lielākais budžeta pieaugums, kas pamatā novirzīts sociālo darbinieku atalgojuma palielināšanai, un jauniem pakalpojumiem neaizsargātākajiem pilsētas iedzīvotājiem.
Rīga izveidojusi Latvijas galveno atbalsta centru Ukrainas cilviliedzīvotājiem. Tas veidots kā vienas pieturas aģentūra, un tas ir pirmais atbalsta punkts vairumam Ukrainas kara bēgļu, kuri ierodas Latvijā. Kopumā Rīgā mitinās vairāk nekā 17 tūkstoši ukraiņu, kuri šeit patveras no kara. Rīga ir īstenojusi virkni aktivitāšu Ukrainas atbalstam – ziedoti “Rīgas satiksmes” autobusi un veikti finansiāli ziedojumi, organizēti Ukrainas atbalsta pasākumi.
Jaunās vadības laikā sākti nozīmīgi satiksmes infrastruktūras projekti, piemēram, Austrumu maģistrāles un Brasas tilta būvniecība. Tāpat sākti satiksmes mierināšanas pasākumi, ieviešot ātruma ierobežojuma - 30 km/h zonas Klusajā centrā, Grīziņkalnā un Čiekurkalnā. Īstenoti dažādi remonti 197 ielu un ietvju posmos, kā arī ieviestas velojoslas un veloceļi kopumā 32 km garumā. Izveidota Veloinfrastruktūras nodaļa, kas izstrādā šīs jomas ilgtermiņa vīziju. Nākotnes izaicinājums ir Rīgas tiltu savešana kārtībā, kam iegūts valdības aizdevums 139 miljonu eiro apmērā.
Rīgā īstenoti virkne projektu, kas veicinājuši to, ka pilsēta kļūst zaļāka, patīkamāka un dzīvošanai draudzīgāka. Atjaunošanas un labiekārtošanas darbi veikti vairākos pilsētas parkos. Tāpat dzīvošanai draudzīgākas padarītas vairākas vietas pilsētvidē, kur uzstādīti labiekārtojumi, parkleti, soliņi un izveidotas tā dēvētās “zaļās oāzes”.
Viens no veidiem kā sabiedrība var iesaistīties ir līdzdalības budžets. Rīga īsteno projektus, kas balsošanā saņem lielāko rīdzinieku atbalstu. Pašvaldība arī veido līdzdalības budžeta popularizēšanas kampaņas – šādi panākts, ka par līdzdalības budžeta projektiem balso aizvien vairāk pilsētnieku.
Mūsdienīgas pilsētvides neatņemama sastāvdaļa ir kvalitatīva un laikmetīga kultūras dzīve. Svētki pilsētvidē biežāk notiek ne tikai centrā, bet arī apkaimēs – arī Ziemassvētkos lielāks uzsvars uz apkaimju izdekorēšanu. Veidojot pilsētas noformējumu, attīstīta sadarbība ar Latvijas māksliniekiem. Rīgā pirmo reizi noticis lielākais mūsu valsts festivāls “Positivus”, kas piesaistīja arī ārvalstu viesus.
Rīgā sākta pašvaldības īres un sociālo dzīvokļu remontu programma, kas ļāvis samazināt dzīvokļu rindas. Ieviestas aktīvas konsultācijas par ēku siltināšanu un tās veicināšanas programmas. Restartēta Rīgas Enerģētikas aģentūra, kas izstrādājusi stratēģiju klimata mērķu sasniegšanai.
Rīga investē ievērojamus līdzekļus izglītības iestāžu remontos, kā arī plānots turpināt jaunu bērnudārzu būvniecību – līdz šim izveidoti divi jauni bērnudārzi. Rindas uz pakalpojumu pašvaldība Rīga samazina, arī palielinot līdzfinansējumu privātajās pirmsskolas izglītības iestādēm un aukļu pakalpojumiem. Panākta Izglītības un zinātas ministrijas apņemšanās novērst pedagogu atalgojuma nevienlīdzību, kuras rezultātā Rīgas skolotāju algām tiek piešķirts mazāks valsts līdzfinansējums nekā citās Latvijas pašvaldībās.
Rīgas uzņēmumu pārvaldībā izstrādāti vienoti principi, uzņēmumiem noteikti stratēģiskie mērķi, un pilsētas kapitālsabiedrību vadība tiek iecelta tikai godīgos un atklātos konkursos. Rīga veiksmīgi aizstāvējusi savas intereses, novēršot pagātnē pieļautās neizdarības, kas savulaik pilsētas iedzīvotājiem maksājušas vairākus miljonus eiro.
Pašvaldībā veiktas vairākas reformas, kas darbu padarījušas efektīvāku, mazinājušas birokrātiju, kā arī veicinājuši pilsētā pieejamo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.