Rīga ir starp drošākajām pašvaldībām ceļu satiksmē
Satiksmes ministrija rīko konkursu “Ceļu satiksmes drošība Latvijas novados - drošākais novads un drošākā valstspilsēta 2025. gadā”. Ar šo konkursu ministrija grib saprast, kurās vietās ceļi ir drošāki. 1. vietu ieguva Liepāja. 2. vietu ar vienādu vērtējumu dala Rīga un Jūrmala.
Šis konkurss turpina iepriekšējo konkursu “Ceļu satiksmes drošības indekss”. To rīko 4 gadus. Tur vērtē ne tikai negadījumu skaitu, bet arī iedzīvotāju domas. Skatās arī, vai ir droši ceļi velosipēdiem, skrejriteņiem un citiem mazajiem transportlīdzekļiem. Vērtē arī, cik viegli cilvēki var piekļūt ceļiem un sabiedriskajam transportam.
Drošākās pašvaldības satiksmē nosaka, skatoties, cik daudz ir bojāgājušo un smagi cietušo. Skatās arī, cik daudz cietušo ir gājēji, velobraucēji un citi mazaizsargāti cilvēki. Šos skaitļus salīdzina ar iedzīvotāju skaitu katrā pilsētā vai novadā.
Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello saka, ka šogad Rīga dara daudz, lai uzlabotu satiksmes drošību. Viņa saka, ka drošas ielas ir arī godīgas ielas autovadītājiem. Ceļiem ir jāsakrīt ar atļauto braukšanas ātrumu. Tāpēc Rīga pārbūvē ielas. Piemēram:
- uzlabo gājēju pārejas;
- veido velojoslas;
- veido paaugstinātas gājēju pārejas un krustojumus;
- ievieš zonas ar mazāku braukšanas ātrumu;
- ievieš citus risinājumus, kas padara satiksmi mierīgāku.
Īpašu uzmanību Rīga pievērš vietām pie skolām un ielu apgaismojumam. Tas ir svarīgi, lai bērni un pieaugušie var droši un ērti pārvietoties katru dienu. Piemēram, bērns var droši aiziet uz skolu, un vecākiem ir mazāk uztraukumu.
Valstspilsētu grupā 1. vietā ir Liepāja. Iepriekš konkursā “Ceļu satiksmes drošības indekss” Liepāja 4 gadus bija 3. vietā. Šogad 2. vietā ir Rīga un Jūrmala. Šīs pilsētas līdz šim nav bijušas labāko trijniekā. 3. vietā ir Rēzekne. Iepriekšējos 4 gadus Rēzekne bija 2. vietā.
Novadu grupā 1. vietu ieguva Jēkabpils novads. 2023. gadā tas bija 3. vietā. Līvānu novads ir 2. vietā. Arī 2022. gadā tas bija 2. vietā. 3. vietā ir Alūksnes novads. Tas arī 2022. un 2023. gadā bija 3. vietā.
2025. gadā Latvijā reģistrēti 20 085 ceļu satiksmes negadījumi. No tiem 3 227 ir ar cietušajiem, bet 16 784 bez cietušajiem. Saskaņoto paziņojumu skaits ir 24 818. Bojāgājušo skaits pieauga līdz 118. Visbiežāk cilvēki gāja bojā sadursmēs (37 cilvēki) un uzbraukumos gājējiem (41 cilvēks). Tas nozīmē, ka daudzi negadījumi notiek, kad auto saskrienas vai uzbrauc cilvēkam, kas iet pa ielu vai šķērso ceļu.
Samazinās reibumā esošu un aizturētu transportlīdzekļu vadītāju skaits. 2025. gadā ir 653 šādi gadījumi. Tas ir mazākais skaits pēdējos 3 gados. Tas nozīmē, ka vairāk cilvēku saprot, ka nedrīkst sēsties pie stūres pēc alkohola. Piemēram, cilvēks izvēlas taksometru vai sabiedrisko transportu, nevis brauc dzērumā.
Administratīvo pārkāpumu skaits ir 178 037. Visbiežāk cilvēki pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu – 76 115 gadījumi. Ir arī agresīva braukšana – 1 237 gadījumi. Vēl ir luksofora signāla neievērošana – 2 074 gadījumi. Tas nozīmē, ka daudzi cilvēki brauc par ātru, strauji maina joslas vai brauc pie sarkanās gaismas. Piemēram, vadītājs steidzas uz darbu un domā, ka paspēs, bet tas rada bīstamas situācijas.
Ar tehniskajiem līdzekļiem 2025. gadā fiksēti 334 339 ātruma pārkāpumi. Tie ir, piemēram, radari uz ceļiem, kas mēra ātrumu. Pašvaldību policijas reģistrē vairāk nekā 144 443 pārkāpumus. Tas parāda, ka policija un pašvaldības vairāk kontrolē satiksmi un nopietni strādā, lai ceļi kļūtu drošāki.
Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, Satiksmes ministrija izstrādā mācību materiālu sākumskolas vecuma bērniem “Laid kā lielais!”. Šajā materiālā vienkārši un interesanti skaidro ceļu satiksmes drošības pamatprincipus. Bērni var mācīties, kā droši pārvietoties ikdienā. Piemēram, kā pareizi šķērsot ielu, kā braukt ar velosipēdu vai skrejriteni, kā pareizi lietot atstarotājus tumsā.
Mācību materiāls ir pieejams internetā vietnē www.asvaltera-tests.lv. To saņem arī Latvijas pašvaldības un skolas. Tas nozīmē, ka skolotāji var izmantot šo materiālu stundās. Piemēram, skolotājs var rādīt bērniem attēlus un uzdot jautājumus par drošu uzvedību uz ceļa.
Informāciju sagatavo Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa un Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļa.