Lai stiprinātu vienotas izglītības telpas attīstību un veicinātu latviešu valodas kā izglītības ieguves valodas kvalitatīvu īstenošanu, Rīgas pašvaldība 5. jūnijā organizēja Latvijas Universitātes Dabas mājā forumu “Vienota skola: izglītības kvalitāte, sadarbība un veiktspēja”.
Foruma mērķis bija veicināt diskusiju un pieredzes apmaiņu par vienotas skolas pieejas īstenošanu pašvaldības izglītības iestādēs, analizēt izaicinājumus un attīstības perspektīvas, kā arī stiprināt vienotu izglītības, valodas un vērtību telpu.
Latviešu valoda kā vienota izglītības ieguves valoda kalpo ne tikai kā mācību procesa pamats, bet arī kā būtisks instruments skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanai, pilsoniskās līdzdalības un piederības sajūtas stiprināšanai. Vienotas skolas ieviešana 2025./2026. mācību gadā ir bijis nozīmīgs pārmaiņu process, kas veicinājis pedagogu profesionālo izaugsmi, kā arī ciešāku sadarbību starp skolām, vecākiem, pašvaldībām un citām izglītības procesā iesaistītajām pusēm.
Forumā piedalījās vadošie nozares eksperti un izglītības politikas veidotāji, tostarp Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina, Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Ivars Balamovskis.
Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Inga Upatniece norādīja, ka izglītības kvalitātes paaugstināšana pašvaldības līmenī paredz sistemātisku pieeju, kas ietver metodiskā atbalsta nodrošināšanu, pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi, mērķtiecīgu resursu sadali, kā arī datu izmantošanu kā stratēģisku resursu pārmaiņu virzībai un lēmumu pieņemšanai.
Uzrunājot foruma dalībniekus, Valsts valodas centra direktore Inese Muhka akcentēja Vienotas skolas nozīmi saliedētas sabiedrības veidošanā - pāreja uz Vienotu skolu nav tikai tehnisks process, tā ir investīcija mūsu valsts nākotnē un drošībā. Skola ir galvenā vide, kurā jaunā paaudze apgūst Satversmē nostiprinātās demokrātiskās vērtības, pilsonisko apziņu un valstisko identitāti.
Latviešu valodas aģentūras direktore Inita Vītola informēja iniciatīvām latviešu valodas stiprināšanai izglītībā. I. Vītola norādīja uz mūsdienu izglītības un Vienotās skolas attīstības tendencēm, tostarp stiprināt mācību vides nozīmi kā būtisku kvalitatīva mācību procesa priekšnoteikumu, veidojot drošu, iekļaujošu un mācīšanos rosinošu vidi. Īpaša uzmanība skolām jāpievērš mācību procesa personalizācijai un diferenciācijai, nodrošinot katra skolēna vajadzībām, spējām un mācīšanās tempam atbilstošu pieeju.
Britu padomes pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Matesoviča dalījās pieredzē par Britu padomes pilotprojekta īstenošanu, akcentējot skolu partnerību un kopienas lomu pārejā uz mācībām latviešu valodā. Z. Matesoviča uzsvēra, ka kopienai ir būtiska nozīme Vienotas skolas ieviešanā, jo tā paplašina mācīšanās vidi ārpus klases un stiprina latviešu valodas lietojumu ikdienā. Ārpusskolas aktivitātes, pasākumi, kultūras un mākslas norises veido vidi, kur latviešu valoda kļūst par dzīvu pieredzi – dabisku saziņas un līdzdalības līdzekli. Iesaistot ģimenes, vietējo sabiedrību un institūcijas, tiek veicināta piederības sajūta un atbalsts vienotām vērtībām izglītībā.
Analizējot Rīgas skolu pieredzi Vienotas skolas ieviešanā 2025./2026. mācību gadā, Rīgas pašvaldības Izglītības pārvaldes Vispārējās skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa norādīja, ka, no 2023.gada līdz 2026.gada 31.maijam nodrošināta pāreja uz mācībām valsts valodā 41 Rīgas valstspilsētas pašvaldības skolā, nodrošināts atbalsts vairāk kā 23000 skolēniem, nodrošināti 143 profesionālās pilnveides pasākumi 2276 pedagogiem (Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs) un 41 pieredzes apmaiņas pasākums skolu vadības komandām un pedagogiem (Vienotas skolas atbalsta centri). Izglītības pārvalde sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Latviešu valodas aģentūru, Valsts valodas centru un Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centru ir organizējusi 113 skolu apmeklējumus, tostarp vērotas 3351 mācību stundas, sniegta atgriezeniskā saite pedagogiem un skolas vadībai. Savukārt sadarbībā ar EDURIO Izglītības pārvalde organizējusi septiņas aptaujas Vienotas skolas ieviešanā pedagogiem, skolēniem un vecākiem.
Foruma dalībniekiem bija iespēja piedalīties tematiskajās domnīcās, iegūstot atziņas un pieredzi Vienotas skolas ieviešanas aktuālajiem jautājumiem.
Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā Ineta Īvāne un izglītības metodiķe Aisma Baltiņa domnīcā “Pašvadīta mācīšanās vienotā skolas kultūrvidē” iepazīstināja ar ģimnāzijas pieredzi pašvadītas mācīšanās pieejas īstenošanā vienotā skolas kultūrvidē, uzsverot vienotu prasību un skolotāju sadarbības nozīmi, stiprinot ikdienā latviešu valodas lietojumu, skolēnu atbildību un patstāvīgas mācīšanās prasmes. Domnīcas dalībieki ieguva praktiskus piemērus par mērķu izvirzīšanu, mācīšanās stratēģijām un laika plānošanu, akcentējot arī atbalstošas kultūrvides un sadarbības nozīmi skolēnu izaugsmē.
Domnīcā “Kā uzlabot skolēnu rakstītprasmi (mazo soļu programma jeb 15 nedēļu intervence). ”Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva un direktores vietniece Darja Pallo iepazīstināja ar kvalitatīviem un kvantitatīviem secinājumiem par monitoringa darbiem 2., 4., 5., 7. un 8. klasē, īpašu uzmanību pievēršot skolēnu rakstītprasmei, analizēja tipiskākās kļūdas, to cēloņus un apsprieda konkrētus uzlabojumu soļus. Dalībniekiem tika piedāvāta īsa intervences programma un praktiski uzdevumi, vienlaikus veidojot izpratni par turpmākajām rīcībām skolēnu rakstītprasmes pilnveidē.
Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas domnīcā “Metodiskā atbalsta ietekme uz Vienotas skolas ieviešanas kvalitāti” direktora vietniece izglītības jomā Ingūna Hitrova un izglītības metodiķe Marija Škutāne dalījās pieredzē par metodiskā darba organizēšanu skolā – kā tiek plānota pedagogu sadarbība, analizēti pārbaudes darbi, veidoti kopīgi kvalitātes kritēriji un īstenota savstarpēja profesionālā mācīšanās, lai pilnveidotu vērtēšanas praksi mācību priekšmetos. Domnīcas dalībnieki diskutēja par metodiskā atbalsta ietekmi uz Vienotas skolas ieviešanas kvalitāti, tai skaitā, par mērķgrupu sadarbību skolā un starp skolām, mācību stundu vērošanas fokusu daudzveidību, pedagogu profesionālo sarunu kvalitātes aspektiem.
Domnīcā ”Ko skolēnu atbildes atklāj par valsts valodas lietojumu STEM priekšmetos?” Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs sadarbībā ar Rīgas 40. vidusskolas skolotājiem Mihailu Basmanovu un Ludmilu Belogrudovu aktualizēja profesionālos novērojumus par STEM jomas pedagogu iesaisti profesionālās pilnveides aktivitātēs, kā arī ieskicēja biežāk novērotās skolēnu grūtības valsts valodas lietojumā STEM mācību procesā. Domnīcā dalībnieki mācījās atpazīt pazīmes, kas liecina par skolēnu vajadzībām valsts valodas lietojumā STEM mācību procesā, un diskutēs par to, kā šīs vajadzības atšķirt no mācību satura izpratnes grūtībām.
Domnīcā “Rīgas Lietuviešu vidusskolas pieredze Vienotas skolas pieejas īstenošanā” Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktore Jolanta Nagle un direktora vietnieks izglītības jomā Reinis Vējiņš dalībniekus iepazīstināja ar Rīgas Lietuviešu vidusskolas pieredzi Vienotas skolas pieejas īstenošanā, kad skolai 2022. gadā tikai pievienota likvidētās skolas mazākumtautību programmas, pakāpeniski pārejot uz mācībām valsts valodā un veidojot vienotu, iekļaujošu skolas vidi. Dalībnieki diskutēja par pedagogu savstarpējās sadarbības nozīmi, mācību procesa pielāgošanu skolēnu vajadzībām, vides ietekmi valodas apguvē, kā arī par metodēm, kas veicina skolēnu motivāciju, līdzdalību un veiksmīgu integrāciju skolas ikdienā.
Rīgas 45. vidusskolas domnīcā “Pedagogu atbalsts pārmaiņu laikā: divu skolu pieredzes satikšanās “ direktore Baiba Neimane un direktores vietniece izglītības jomā Ineta Zīmele-Šteina iepazīstināja ar skolas pieredzi, 2025./2026. mācību gadā pārņemot bijušās mazākumtautību skolas izglītības procesa organizēšanu. Dalībnieki diskutēja par tādiem jautājumiem kā pedagogu profesionālie un emocionālie izaicinājumi pārmaiņu laikā, pievēršot uzmanību divām pedagogu grupām – skolotājiem, kuri nonākuši jaunā profesionālajā vidē ar jaunām valodas un darba organizācijas prasībām, un pedagogiem, kuri uzsākuši darbu ar skolēniem, kuru mācīšanās pieredze un valodas prasmes būtiski atšķiras.
Prioritātes:
Ejot progresa ceļu Vienotas skolas ieviešanā, ir jāizvērtē skolu stiprās puses un attīstības vajadzības, tāpēc regulāra rezultātu analīze, monitoringa datu un mācību procesa izvērtēšana un tālākā lēmumu pieņemšana rīcībai ir Izglītības pārvaldes un skolu prioritātes;
Sadarbība starp institūcijām, mentorings, profesionālā pilnveide pedagogiem ir turpināma un jēgpilna atgriezeniskā saite pedagogiem un skolu vadības komandām būs stimuls tālākai izaugsmei;
Atbalsts skolu vadības komandām un profesionālā pilnveide, mentoru atbalsta nodrošinājums;
Skolu partnerības tīkla izveide ESF projekta Skola- kopienā ietvaros, latviskas vides īstenošana skolās;
Skolu apmeklējumi, akcentējot atbalstu latviešu valodas skolām, kurās mācās liels īpatsvars mazākumtautību bērnu;
Monitoringa darbu izvērtējums un skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pilnveide, darbs ar izglītojamo vecākiem;
Efektīvas mācību stundas vienotas izpratnes nostiprināšana un zināšanu pielietošana praksē, vairāk skolēncentrētu mācību stundu.
Pasākums sniedza būtisku ieguldījumu Vienotas skolas pieejas pilnveidē Rīgas pašvaldībā, veicinot kvalitatīvu, iekļaujošu un uz attīstību vērstu izglītības sistēmu.
Forumu organizē Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvalde.
