Rīgā aktualizē sociālā darba nozīmi

Marts starptautiskajā sociālā darba kopienā ir sociālā darba mēnesis, savukārt marta trešā otrdiena jau tradicionāli ir Pasaules sociālā darba diena. Šo notikumu ieskaņā pirmdien, 16. martā, sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” tika prezentēts pētījums un iniciatīvas, kas raksturo gan klientu un viņu tuvinieku apmierinātību, gan aktuālās problēmas un iespējas darbinieku piesaistē un noturēšanā.

Pasākumā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, Rīgas izpilddirektors Jānis Lange un Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Inese Andersone. Jānis Lange uzsvēra, ka šogad sociālajai jomai pašvaldība piešķīrusi līdz šim lielāko finansējumu – 14,2 procentus no kopējā budžeta, kas ļauj stiprināt pakalpojumu kvalitāti un attīstīt jaunas atbalsta formas. Savukārt Vilnis Ķirsis norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā sociālās jomas budžets ir dubultojies, apliecinot Rīgas konsekvento apņemšanos rūpēties par iedzīvotāju labklājību. Inese Andersone akcentēja, ka sociālā darba nozīme turpinās pieaugt, tāpēc būtiski piesaistīt jaunus speciālistus un veidot vidi, kurā viņi redz profesionālas izaugsmes iespējas. Viņa uzsvēra arī nepieciešamību izmantot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, lai vairāk laika varētu veltīt tiešajam darbam ar cilvēkiem.

“Sociālā joma ir viena no tām, kur darba apjoms nākotnē tikai pieaugs. Mums jāspēj ieinteresēt jaunus cilvēkus izvēlēties šo profesiju un jāveido vide, kurā viņi jūtas novērtēti un redz jēgu savam darbam. Vienlaikus ir svarīgi iet līdzi laikam un saprast, kā tehnoloģijas un mākslīgais intelekts var atvieglot ikdienas procesus. Jo vairāk rutīnas darbu spēsim automatizēt, jo vairāk laika mūsu speciālistiem būs sarunām, atbalstam un cilvēciskam kontaktam – tam, kas sociālajā darbā ir pats būtiskākais,” uzsvēra Inese Andersone.

Labklājības departamenta Nodarbinātības, sociālā darba un prakses pētījumu nodaļa pasākumā prezentēja pansionāta “Gaiļezers” klientu un viņu tuvinieku aptaujas rezultātus, kas izgaismo gan ikdienas pakalpojumu kvalitāti, gan iemītnieku vajadzības un gaidas. Aptauja rāda, ka vairāk nekā puse iemītnieku ir apmierināti ar sociālās aprūpes centra sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt tuvinieki atzīst – viņi jūtas labi informēti par to, kur meklēt atbalstu un nepieciešamo informāciju. Par ērtāko apmeklējuma laiku tuvinieki minējuši sestdienas un svētdienas no plkst. 13.00 līdz 15.00.

Ikdienā viens iemītnieks vidēji izmanto piecu speciālistu pakalpojumus: friziera, medicīnas māsas, sociālā darbinieka, ārsta un sociālā aprūpētāja. Tāpat iemītnieki aktīvi iesaistās centra piedāvātajās nodarbībās: vidēji četrās dažādās aktivitātēs, tostarp pastaigās centra teritorijā, koncertos un izrādēs, ekskursijās un bibliotēkas apmeklējumos.

Kā galvenos uzlabojamos aspektus gan klienti, gan tuvinieki minējuši ēdināšanas kvalitāti, telpu un aprīkojuma modernizāciju, kā arī rūpīgāku personāla un medicīniskās aprūpes nodrošinājumu. Vienlaikus, atbildot uz jautājumu, vai viņi ieteiktu pansionātu citiem, lielākā daļa sniegusi pārliecinoši pozitīvu atbildi, apliecinot uzticēšanos centra darbam un tā sniegtajam atbalstam.

Ar šo pasākumu tiek dots starts Atvērto durvju dienām, kas ilgs līdz marta beigām. Ar Atvērto durvju dienu programmu var iepazīties Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv, sadaļā “Jaunumi”.

Informāciju sagatavoja: Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, tālrunis, e-pasts: antra.gabre@riga.lv

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Informācija medijiem Pašvaldībā Sociālais atbalsts