“Sadarbojoties valsts un pašvaldības institūcijām, galvaspilsētā aktīvi norit darbs pie azartspēļu zāļu darbības ierobežošanas,” tā trešdien, 13. oktobrī, uzklausot ziņojumu par azartspēļu atkarības sociālajām sekām galvaspilsētā apvienotajā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas un Sociālo jautājumu komitejas sēdē, sacīja vicemēre Linda Ozola.
“Šis jautājums dienaskārtībā pašvaldību un nacionālā līmenī ir jau krietnu laiku. Rīgas pusē norit aktīvs darbs pie Rīgas teritorijas plānošanas dokumentu pilnveidotajām redakcijām, kas paredz, ka tiks ierobežotas azartspēļu zāļu atrašanās vietas. Tikko ir noslēgusies pilsētas attīstības dokumentu sabiedriskā apspriešana, un par aktuālo jautājumu ir saņemts daudz viedokļu gan no iedzīvotājiem, gan no dažādu nozaru pārstāvjiem. Nepiedodami maz uzmanības publiskajās diskusijās līdz šim ir pievērsts tam, kādas ir sociālās sekas pašvaldībai, kurā ir ģimenes ar azartspēļu atkarību, tāpēc esam aicinājuši pašvaldības iestādes iesaistīties šī jautājuma apzināšanā,” sacīja L. Ozola.
Sēdes laikā Rīgas domes Labklājības departamenta Nodarbinātības, sociālā darba un prakses nodaļas vadītājs Juris Osis skaidroja azartspēļu atkarības definīciju, azartspēļu jomas tiesisko regulējumu Latvijā, kā arī iezīmēja azartspēļu atkarības sociālās sekas Rīgā un prezentēja pētījuma rezultātus.
Pēc Oša teiktā viena no lielākajā pretrunām, kas rodas, runājot par atkarības sekām un to mazināšanu, ir pretruna starp azartspēļu pienesumu ekonomikai un kaitējumu sabiedrībai. Pēc viņa teiktā, ekonomiskais pienesums tiek uzskatīts par lielāku nekā sabiedrības zaudējumi.
Departamenta apkopotie dati liecina, ka 77% respondentu uzskata, ka Latvijā ir pārāk daudz azartspēļu spēlēšanas vietu, bet azartspēļu spēlēšanas vispārēju aizliegumu atbalsta 59% respondentu. Tāpat lielākā daļa jeb 79% aptaujas dalībnieku piekrīt, ka jāpieņem likums, kurš ļauj spēlēt azartspēles vai piedalīties loterijās tikai no 21 gada vecuma, tādējādi aizsargājot jauniešus, kas ir viena no riska grupām.
Pētījums atklāja, ka azartspēļu problemātiskā spēlētāja profils Rīgā ir latviešu tautības vīrietis no 15 līdz 24 gadu vecumam vai no 35 līdz 44 gadu vecumam, kuram ir pamatizglītība vai zemāka. Šis cilvēks bieži vien ir precējies, bet dzīvo šķirti, vai ir neprecējies un dzīvo kopā ar vecvecākiem. Nodarbinātības aspektā vērojamas divas kategorijas – atkarīgais spēlētājs ir vai nu neregulāri nodarbināts vienkāršs vai kvalificēts strādnieks vai arī uzņēmējs. Satraucošs ir fakts, ka liela daļa šo spēlmaņu uzsāk spēlēt azartspēles pirms 18 gadu vecuma.
Tostarp Rīgas Sociālā dienesta dati liecina, ka 3 gadu laikā, no 2018. gada līdz 2020. gadam, Rīgas Sociālā dienesta klientu vidū azartspēļu atkarība pieaug. Ja 2018. gadā tas bija 31 klients ar oficiālu azartspēļu atkarības diagnozi, tad 2020. gadā tie bija jau 47 klienti, to vidū arī bērni.
Pēc Oša teiktā, sociālo darbinieku praksē līdz šim nav bijuši azartspēļu atkarīgie, kuri atzītu problēmu un labprātīgi piekristu palīdzības saņemšanai. Vairākos gadījumos klients uzskata, ka spēlēšana ir darbs un naudas pelnīšana ģimenei. Cīņai ar šo atkarību kā nozīmīgs resurss tiek vērtēti atkarību profilakses speciālisti (APS). Visbiežāk APS redzeslokā nonāk personas pēc 30 gadu vecuma, vai arī jaunieši ap 20 gadu vecumu, tai skaitā vidusskolu pēdējo klašu skolēni.
Osis iezīmēja to, ka pašvaldībai katra atkarīgā ārstēšanas izmaksas veido būtisku summu, kuru precīzi nav iespējams aprēķināt. Izmaksas veidojas no dažādiem faktoriem, piemēram, noziedzības izmaksām (policijas, aizturēšanas, notiesāšanas, ieslodzījuma izdevumi), nodarbinātības izmaksām (zemāks ražīgums, darba kavējumi), maksātnespējas (individuāla vai uzņēmuma maksātnespēja, tiesu izdevumi) un citiem. Piemēram, ASV aprēķini liecina, ka viens atkarīgs azartspēlmanis gadā valstij rada aptuveni nepilnu 10 tūkstošu eiro zaudējumus.
Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs uzsvēra, ka ļoti būtiski ir tālāk pētīt pretrunu starp azartspēļu organizēšanas ekonomiskajiem ieguvumiem un sekām sabiedrības veselībā.
“Ja mēs skatāmies uz zaudētajām dzīvēm un izjukušām ģimenēm, kurās daudzās ir bērni, tad ir skaidrs, ka šis nav zaudējums vienai personai, bet veselai sistēmai kopumā un ilgtermiņā. Mums ir aktīvi jāstrādā gan valsts, gan pašvaldības līmenī, lai pēc iespējas mazinātu šīs azartspēļu atkarības sekas. Viens no maniem ierosinājumiem ir informēt par šo pētījumu arī atbildīgās ministrijas, tieši vēršot uzmanību uz šīm pretrunām, lai nākotnē azartspēles nodarītu vismazāko iespējamo kaitējumu,” uzsvēra V. Kleinbergs.
Sēdes izskaņā komiteju deputāti vienojās informēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu par pētījumā iekļauto informāciju, lai tā tiktu ņemta vērā, izstrādājot Rīgas teritorijas plānošanas dokumentus, kā arī informēt atbildīgās nozaru ministrijas par pretrunām normatīvā regulējuma pamatojumā, ka azartspēles rada finansiālu pienesumu valsts budžetam, savukārt atkarības sekas un to novēršanas izdevumi veido būtisku slogu uz pašvaldības budžetu.