Iedzīvotāju aptauja apliecina, ka rīdzinieki Rīgas Sociālā dienesta darbu kopumā vērtē pozitīvi un lielākā daļa zina, kur vērsties pēc sociālās palīdzības. Vairāk nekā puse aptaujāto norādījusi, ka viņiem ir skaidrs, kur saņemt nepieciešamo atbalstu, savukārt 36 % iedzīvotāju savas zināšanas vērtējuši kritiski.
“Šogad ir uzsākta un nākamgad turpināsies Rīgas Sociālā dienesta modernizācija, un mūsu mērķis ir pavisam vienkāršs - lai cilvēki palīdzību saņem ātrāk, ērtāk un saprotamāk. Aptaujas rezultāti skaidri parāda, ka pārmaiņas ir bijušas pareizs solis pareizajā virzienā,” saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.
Visinformētākās par iespējām saņemt sociālo palīdzību ir sievietes, cilvēki vecumā virs 55 gadiem, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie un iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem. Labāka informētība ir Centra rajona un Zemgales priekšpilsētas iedzīvotājiem.
Savukārt biežāk neskaidrību par sociālās palīdzības saņemšanu atzīmējuši vīrieši, jaunieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem, privātajā sektorā nodarbinātie, kā arī iedzīvotāji ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, īpaši Kurzemes un Ziemeļu rajonā, un Latgales priekšpilsētā.
Aptaujā iedzīvotāji norādījuši arī to, kādi sociālā atbalsta virzieni būtu jāstiprina. Visbiežāk minēts lielāks atbalsts senioriem, to atbalsta 77 % rīdzinieku. Otrs nozīmīgākais virziens ir atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti, ko atbalsta 66 % aptaujāto. Gandrīz puse respondentu (46 %) uzskata, ka nepieciešams paplašināt atbalstu jaunajām ģimenēm, bet 42 % norāda uz lielāka atbalsta nepieciešamību vientuļajiem vecākiem. Retāk minēti atbalsta pasākumi jauniešiem (20 %) un veselību veicinoša vingrošana (10 %).
Lielāku atbalstu senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti biežāk nekā citi izvēlējušies iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem, personas bez Latvijas pilsonības, nestrādājošie, cilvēki ar zemiem ienākumiem, kā arī tie, kuri paši vai kuru ģimenes locekļi pēdējā gada laikā ir izmantojuši sociālos pakalpojumus.
Aptaujas dalībnieku profils atspoguļo plašu rīdzinieku sociāldemogrāfisko spektru.
• Dzimums:
Vīrieši - 46 %
Sievietes - 54 %
• Vecuma grupas:
18–24 gadi - 10 %
25–34 gadi - 16 %
35–44 gadi - 22 %
45–54 gadi - 18 %
55–64 gadi - 17 %
65–75 gadi - 16 %
• Tautība:
Latvieši - 43 %
Citi - 57 %
• Izglītība:
Pamatizglītība - 3 %
Vidējā vai profesionālā izglītība - 61 %
Augstākā izglītība - 35 %
• Nodarbinātības statuss:
Strādājošie - 74 %
Nestrādājošie - 26 %.
Aptaujā piedalījās arī dažādu pilsonības statusu iedzīvotāji: 79,7 % jeb 638 respondenti bija Latvijas pilsoņi, savukārt 20,3 % jeb 163 aptaujas dalībnieki bija personas bez Latvijas pilsonības. Šis sadalījums ļauj precīzāk novērtēt atšķirības sociālā atbalsta vajadzībās un informētībā starp dažādām iedzīvotāju grupām.
Aptaujas rezultāti apliecina, ka rīdzinieki ne tikai pārsvarā zina, kur meklēt sociālo palīdzību, bet arī skaidri iezīmē jomas, kurās sagaida lielāku pašvaldības iesaisti un atbalstu, īpaši senioru un cilvēku ar invaliditāti vajadzībām.
Aptauju veica Pētījumu centrs SKDS no šā gada 7. līdz 23. novembrim.
Informāciju sagatavoja: Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: antra.gabre@riga.lv