Svētdien, 14. jūnijā, kad Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus, plkst. 13.00 Rīgas Matīsa kapos notiks piemiņas brīži. Tie notiks pie piemiņas krusta 1941. gada jūnijā bez tiesas nogalinātajiem Rīgas Centrālcietumā, 1940.–1941. gadā apcietinājumā mirušajiem politiski represētajiem, kā arī piemiņas vietā 1944.–1953. gadā nogalinātajiem un mirušajiem nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.
“14. jūnijs ir komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kurā mēs ar cieņu un atbildību pieminam tūkstošiem Latvijas cilvēku, kuri cieta un gāja bojā totalitārā režīma represijās. Mūsu pienākums ir saglabāt šo cilvēku piemiņu, aizsargāt viņu atdusas vietas un nodrošināt, lai šīs traģiskās vēstures liecības tiktu nodotas nākamajām paaudzēm kā brīdinājums un atgādinājums par brīvības vērtību,” saka Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.
1941. gada 27.–29. jūnijā komunistiskais okupācijas režīms bez tiesas Rīgas Centrālcietumā noslepkavoja 99 nevainīgus Latvijas iedzīvotājus. Latvijas Republikas tiesībsargājošo institūciju veiktajās juridiskajās izziņās secināts, ka 1944.–1953. gadā Rīgas Centrālcietumā nomira 170 arestētie nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Daļai no viņiem apbedīšanas vieta – Matīsa kapi – fiksēta ieslodzīto lietu materiālos. Matīsa kapos apbedīti arī minētajā periodā ar nāvessodu notiesātie nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Precīzs apbedīto skaits vēl tiek noskaidrots.
Šā gada 20. maijā Rīgas dome pieņēma lēmumu par īpaša statusa noteikšanu Rīgas Matīsa kapu sektoriem, kuros atdusas nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Noteiktais statuss paredz aizliegumu šajos sektoros piešķirt jaunas kapavietas, tādējādi nodrošinot attiecīgo apbedījumu vietu aizsardzību un saglabāšanu.
Piemiņas pasākumā piedalīsies Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, Rīgas domes deputāti, kā arī politiski represēto apvienību pārstāvji.