74% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņiem trūkst zināšanu par Rīgas apkaimju vēsturi un kultūras mantojumu, savukārt 67% norāda, ka galvaspilsētā būtu jāveicina kultūras norises ārpus pilsētas centra, liecina Rīgas domes un pētījumu aģentūras “Norstat Latvija” veiktās iedzīvotāju aptaujas* rezultāti.
Aptaujas dati rāda, ka 25% aptaujāto iedzīvotāju savas zināšanas par Rīgas apkaimju – Āgenskalna, Bolderājas un Maskavas forštates – vēsturi un kultūras mantojumu vērtē kā labas vai drīzāk labas, kamēr lielākais vairums atzīst, ka šajā jautājumā zināšanu trūkst vai to nav nemaz.
Līdzīgas tendences vērojamas arī aptaujāto rīdzinieku vidū: lai arī 39% savas zināšanas par dažādām galvaspilsētas apkaimēm vērtē kā labas, vairākums – 61% respondentu – tomēr atzīst, ka tās ir sliktas.
67% respondentu norādījuši, ka labprāt redzētu svētku pasākumus un īpašas aktivitātes Rīgas apkaimēs, kamēr 26% uzskata, ka kultūras norises būtu jāorganizē tajās apkaimēs, kurās patiešām ir spilgti vēstures objekti un stāsti. Analizējot datus par Rīgā dzīvojošiem, redzams, ka 75% rīdzinieku piekrīt, ka Rīgai būtu jāveicina kultūras norises pilsētas apkaimēs, savukārt spilgtākās no tām aicina izcelt 20% aptaujāto. Tikai 5% ar aptauju sasniegtie rīdzinieki uzskata, ka aktivitātes apkaimēs ir to iedzīvotāju atbildība vai norādījuši citu variantu.
Jāpiebilst, ka šī gada Rīgas vasaras kultūras programmā kopā ar Rīgas apkaimju iedzīvotāju centru koordinatoriem tika izvēlētas tās apkaimes, kur varētu būt pieprasījums pēc kultūras pasākumiem, taču kultūras pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras pieejamība ir krietni mazāka nekā tas ir citviet galvaspilsētā.
Rīgas vasaras kultūras programmu parkos un apkaimēs realizē pašvaldība sadarbībā ar dažādām nozares organizācijām un biedrībām. Plašāk ar kultūras pasākumiem var iepazīties tīmekļvietnē vasara.riga.lv. Programma pakāpeniski tiek papildināta, iekļaujot arī pašvaldības finansēšanas konkursos atbalstītos projektus. Kultūras pasākumiem Rīgā var sekot līdzi arī Facebook lapā “Rīgā notiek”.
*Aptauja veikta 2022.gada jūlijā, aptaujājot 1000 iedzīvotājus Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.