Lāčplēša dienu 11. novembrī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs jau ierasti atzīmēs ar plašai sabiedrībai domātām svētku programmu. Ieeja šajā dienā muzejā – bez maksas.
11. novembrī no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00 muzejā Rīgas pilī jau tradicionāli būs izstādīts retums - Latvijā vienīgais zināmais pilnais Lāčplēša Kara ordeņa komplekts, kas tika piešķirts Latvijas armijas ģenerālim Jānim Balodim (1881-1965). Tradīcija to eksponēt Lāčplēša dienā pastāv kopš 1988. gada. Šogad būs apskatāma arī Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāzepa Sikoras ģimenei savulaik piederējusī tējas (kafijas) servīze ar ordeņa simboliku, kas tagad glabājas muzeja krājumā.
Dienas gaitā izstādē “Lāčplēša Kara ordenis” notiks vairākas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja numismātu vadītas ekskursijas, kurās stāstīs par Lāčplēša ordeņa tapšanu, par tā saņēmējiem un šīs dienas svinēšanas tradīcijām starpkaru Latvijā un trimdā. Ekskursijas sāksies plkst. 11.00, 15.00, 17.00,18.30, 19.30, uz tām iepriekš nav jāpiesakās.
Tāpat apmeklētāji varēs skatīt Neatkarības kara fotogrāfijas, kurās fiksētas gan kauju ainas, gan Latvijas armijas karavīru ikdiena.
Plkst. 18.00 muzejā sāksies Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas jauktā kora, Stīgu instrumentu nodaļas audzēkņu un Sitaminstrumentu ansambļa “Echo” koncerts. Turpinājumā plkst. 19.00 – Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas jauktā kora “Cilts” koncerts.
Muzejs brīdina, ka ekspozīcija “Livonijas pilis” Velvju pagrabos 11. novembrī būs aplūkojama tikai līdz plkst. 18.00!
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju.
Kopš 1920. gada muzejs atradies Rīgas pilī, izņemot laikposmu no 2013. līdz 2024. gadam, kad tika renovētas pils telpas. Muzejs atgriezies Rīgas pilī, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderi un Tautas frontes muzejs.