Rīgas Porcelāna muzejā no 2025. gada 17. oktobra līdz 7. decembrim būs skatāma mākslinieka, Rīgas Porcelāna muzeja pirmā direktora un “Piebalgas Porcelāna Fabrikas” dibinātāja Jāņa Roņa personālizstāde un ražotnes darbu skate. Abas izstādes iezīmē Rīgas Porcelāna muzeja divdesmit piecu gadu jubilejas gada sākumu.
Rīgas Porcelāna muzejs juridiski tika nodibināts 2000. gadā, savukārt savas durvis apmeklētājiem vēra 2001. gada oktobrī. Tāpēc laikā no 2025. gada līdz 2026. gada oktobrim Rīgas Porcelāna muzejs svinēs savu ceturtdaļgadsimta jubileju un kā pirmo zīmīgo aktivitāti saviem skatītājiem piedāvās mākslinieka, Rīgas Porcelāna muzeja pirmā direktora Jāņa Roņa personālizstādi un viņa izveidotās “Piebalgas Porcelāna Fabrikas” produkcijas ekspozīciju.
Rīgas Porcelāna muzeja pirmā stāva skatlogos skatāma Jāņa Roņa personālizstāde – dažādu periodu porcelāna mākslas darbu un ražošanai izstrādāto formu izlase. Tā iezīmē Jāņa Roņa kā mākslinieka evolūciju un atklāj viņa unikālo stilu. Te var novērtēt, cik filigrāns un īpašs ir autora roku darbs, kas radīts vienā eksemplārā, vienlaikus meklējot paralēles ar “Piebalgas Porcelāna Fabrikas” produkciju, kuras daudzveidīgo izstrādājumu formas lielākoties radījis Jānis Ronis.
Savukārt muzeja izstāžu zālē pazemes stāvā būs skatāma plašāka “Piebalgas Porcelāna Fabrikas” darbu izlase, akcentējot gan formu dizainu, gan pievēršoties atsevišķiem autoriem, ar kuriem fabrika sadarbojas gan pavairojamu, gan unikālu dekoru izstrādē. Jāņa Roņa rokai pieder pirmie formu dizaini, ar kuriem ražotne sevi pieteica, piemēram, kolekcijas “Burzītā” (2002) un “Adītā” (2006), kā arī šobrīd aktuālā “Dimanta” kolekcija (2018) u.c. Radošā vīzija tiek realizēta arī piesaistot citus māksliniekus vai meklējot jaunus ceļus mūsdienu digitālajā realitātē.
Jānis Ronis ir keramiķis, kura radošais mūžs ir iekritis pārmaiņu laikos – izglītība un pirmās profesionālās iemaņas keramikas mākslas un rūpniecības jomā ir iegūtas padomju laikos, savukārt profesionālā attīstība un briedums jau saistāms ar laiku pēc Padomju Savienības sabrukšanas un Latvijas neatkarības gadiem 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā. Viņa zinātkārais raksturs un nemitīgi urdošais gars ir rosinājis meklēt ceļus, kā nepazaudēt, saglabāt un attīstīt porcelāna mākslas jomu un industriju Latvijā. Sākotnēji bijis viens no tiem, kurš lūkojis kādā veidā noturēt Rīgas Porcelāna rūpnīcu, kuras abos iecirkņos studiju laikā darbojies kā mākslinieks. 1993. un 1994. gadā Piebalgā (Cēsu novada Inešu pagasta “Kalnziedu” mājās) Jānis Ronis organizējis un vadījis starptautisko keramikas simpoziju “Dzirnas”, vēlāk izveidojis un vairākus gadus vadījis Latvijas Mākslinieku savienības keramikas bāzi Zvārtavas pilī (tag. LMS muzeja starptautiskais mākslas un izglītības centrs). Sekojoši jau kā Rīgas Porcelāna muzeja direktors piedalījies privatizētās ražotnes muzeja krājuma pārņemšanā pašvaldības valdījumā un pieejamības nodrošināšanā plašai sabiedrībai; paralēli muzejā attīstīta radošās darbnīcas platforma – tās mērķis bija pulcēt porcelānā strādājošos māksliniekus un kļūt par sava veida atbalsta punktu radošām personām pārmaiņu laiku nestabilitātē. Drīz vien tika dibināts uzņēmums SIA “Porcelāna Galerija”, kas sākotnēji darbojās Melngalvju namā, vēlāk – Kalnciema ielā, bet 2007. gadā pārcēlās uz tagadējo atrašanās vietu Inešu pagastā, iegūstot nosaukumu “Piebalgas Porcelāna Fabrika”, kas dots, lai godinātu Piebalgas vēsturisko kultūrtelpu un izceltu tās attīstību jaunā virzienā. “Piebalgas Porcelāna Fabrika” ir pirmais un šobrīd lielākais pēc neatkarības atgūšanas dibinātais uzņēmums, kas nodarbojas ar porcelāna priekšmetu izgatavošanu un dekorēšanu.
Mainīgums un daudzveidīgums ir “Piebalgas Porcelāna Fabrikas” vizītkarte. Un arī nepieciešamība mūsdienu vienmēr mainīgajos apstākļos meklēt un atrast, ar ko piesaistīt pircēju uzmanību. Vienlaicīgi Jāņa Roņa Piebalgas porcelāns ir pavediens, kas savieno mūsdienas ar milzīgo porcelāna mākslas un rūpniecības tradīciju, kuras daļa bija arī Latvija, sākot no 19. gadsimta vidus.
Divdesmit trīs darba gados “Piebalgas Porcelāna Fabrika” savas produkcijas izstrādē ir sadarbojusies ar gandrīz piecdesmit dažādiem māksliniekiem. To starpā gan profesionāliem keramiķiem, grafiķiem, gleznotājiem, tekstilmāksliniekiem u.c., gan arī topošajiem speciālistiem un mākslas studentiem, kas ir vēl tikai sava ceļa meklējumos. Pie formām minami Inta Celmiņa, Normunds Laņģis, Andrejs Legzdiņš, Aigars Lenkevičs, Inese Līne, Pēteris Ronis u.c.; dekoru dizaina izstrādē vai autorgleznojumiem ir bijuši piesaistīti Diāna Dimza-Dimme, Edvards Grūbe, Tatjana Krivenkova, Māris Subačs, Pēteris Martinsons, Agnese Bule (kolekcija “Latviešu sapnis”), Edgars Folks (kolekcija “Bērnu grāmatu grafika”), Aivars Vilipsōns un Roberts Koļcovs (kolekcija “Latviešu grafiķi”), Natālija Laminska (kolekcija “Dzīvnieki”), Irēna Lūse (kolekcija “Pasaku mežs”), Ieva Ratnika (kolekcija “Pļava”), Biruta Stafecka (kolekcija “Gleznotājs”) un daudzi citi.
Atsevišķs virziens ir Latvijas mākslinieku darbu replikas porcelānā, piemēram, Beatrises Kārkliņas slavenais suvenīrs “Stārķītis”, Latvītes Mednieces svečturis gliemeža formā, vai tēlnieces Ēvī Upenieces bronzas skulptūru izlases pārcēlums porcelānā. Kā arī kolekcija “Latvijas kultūras mantojums”, kurā plaši tiek izmantotas Latvijas mākslas klasiķu, piemēram, Jūlija Madernieka, Jūlija Straumes, Vilhema Purvīša, Jaņa Rozentāla darbu reprodukcijas, kas ir pārnestas uz porcelāna dekolu tehnikā. Jauns virziens ir digitālo tehnoloģiju izmantošanas iespējas gan formu jaunradē, gan īpaši dekoru izstrādē.