Kaļķu iela mūsdienās ir visdzīvīgākā no Vecrīgas ielām. Nosaukumu tai devis kaļķu ceplis, kas tur atradās viduslaikos.
Kur meklēt kaļķu cepli?
Dokumentos Kaļķu iela pirmoreiz minēta 1407. gadā, taču ceplis tur parādījies jau simt gadu agrāk. Neilgi pirms tam pilsētu bija piemeklējis spēcīgs ugunsgrēks, kas iznīcināja teju visas koka būves: gan dzīvojamās ēkas, gan dievnamus, gan nocietinājuma sienu. Pēc šīs nelaimes pilsētas rāte aizliedza koka ēku būvniecību. Tad arī tika uzstādīta īpaša krāsns, lai apgādātu pilsētu ar vajadzīgajiem būvmateriāliem. Tolaik galvenā būvniecībā izmantojamā saistviela bija kaļķis, kuru apdedzināja īpašās krāsnīs jeb cepļos.
Kaļķu ceplis atradās tagadējās Kaļķu un Kalēju ielas stūrī. Viduslaikos pa Kalēju ielu tecēja Rīdzenes upe, un cepli izvietoja tās tuvumā, lai nodrošinātos pret ugunsgrēku.
Pirmais kinoseanss
Kaļķu ielā pirmoreiz parādījušies arī daudzi citi jaunievedumi. Piemēram, 1896. gada 28. maijā tieši šeit notika pilsētā pirmais kinoseanss. Ēka, kurā rīdzinieki varēja savām acīm skatīt brāļu Limjēru izgudrojumu, atradās Kaļķu ielā 11. Diemžēl vēsturisko ēku iznīcināja Otrā pasaules kara laikā, un vēlāk tās vietā tika izveidots Līvu laukums. Pirms dažiem gadiem Rīgas dome šajā vietā uzstādīja piemiņas zīmi, kas atgādina par vēsturisko kinoseansu.
Balkina bazārs
Šajā pašā ielas pusē – Kaļķu ielā 7 – kādreiz atradās viena no Rīgas pirmajām viesnīcām, kas lepojās ar skanīgu nosaukumu „Londona”. Bet ielas pretējā pusē 20. gadsimta sākumā tika atvērts Jakova Balkina modes veikals, kurā varēja iegādāties vīriešu apģērbus. Drīz vien apsviedīgais Rīgas tirgotājs nopirka arī kaimiņos esošo nekustamo īpašumu un atvēra tur daudzus veikaliņus, tostarp lauksaimniecības tehnikas tirgotavu. Pilsētnieki šo vietu iesauca par „Balkina bazāru”.
No „A.T.” līdz „Allegro”
Ar Balkina dēlu Arturu saistās slavenā restorāna „A.T.” un tāda paša nosaukuma kinoteātra vēsture – tie atradās tagadējās Kaļķu ielas 24a namā. Pirms Pirmā pasaules kara Balkins lika šeit uzbūvēt daudzstāvu dzīvojamo namu pēc tolaik populārā jūgendstila modes. Otrais stāvs namā tika atvēlēts kinoteātrim, bet pirmais – kafejnīcai. Pirms kara „A.T.” bieži apmeklēja komponists Oskars Stroks, kā arī viens no labākajiem viņa dziesmu izpildītājiem – solists Pēteris jeb Pjotrs Ļeščenko. Šī vieta ir iegājusi arī pēckara Rīgas restorānu vēsturē, jo 60. gados šeit tika atvērta PSRS pirmā džeza kafejnīca ar nosaukumu „Allegro”.
Canders un Fitinghofs
Kaļķu iela ir saistīta arī ar izcilu zinātnieku un valsts darbinieku vārdiem. Kaļķu ielā 8 ir dzimis raķešbūves celmlauzis Fridrihs Canders. Savukārt Kaļķu ielā 16, kas atrodas Vāgnera ielas stūrī, kādreiz dzīvoja pazīstamais Katrīnas laikmeta augstmanis, Lomonosova studiju biedrs Mārburgas universitātē – barons Oto fon Fitinghofs. Par viņa līdzekļiem tagadējā Vāgnera ielā 4 tika uzcelts Rīgas pirmais teātris. Kaļķu ielu barons izraudzīja arī pats par sava nama mājvietu. Lieliskais savrupnams tika uzcelts pēc cita pazīstama rīdzinieka – arhitekta Kristiāna Hāberlanda – projekta.
„Strops” pie fasādes
Ielas otrā pusē ir vēl kāda nozīmīga ēka – Krievu teātris. Tas tika uzbūvēts 1882. gadā par krievu tirgotāju naudu. Tolaik ēkā mitinājās krievu biedrība „Uļej” („Strops”) un tajā mājvietu rada gan teātris, gan sabiedriskās organizācijas un pat banka. Ejot garām ēkai, ir vērts pavērst skatienu uz augšu, lai apskatītu bišu stropu imitāciju fasādes augšdaļā.
RTU vietā
Kaļķu ielas pašā galā kādreiz slējās vēl kāda grezna ēka – tirdzniecības nams „Jakša un Ko”. Tas atradās aiz Rātsnama, tuvāk krastmalai. Tirdzniecības namu atklāja 1901. gadā, un pirmsrevolūcijas laika Rīgā tas bija pirmais šāda veida universālveikals, kur tirgoja traukus, pulksteņus, lampas un arī nesen modē nākušo fajansa santehniku. Ēkai bija neaizmirstama apdare – pirmā stāva fasādi greznoja Sāremas kaļķakmens, bet pārējos stāvos varēja apbrīnot mozaīkas.
Tirdzniecības nams „Jakša un Ko” bija viens no veiksmīgākajiem Rīgā. 1879. gadā veikala saimnieki sāka būvēt sev greznu savrupnamu Antonijas ielā 2. Mūsdienās tur atrodas Krievijas vēstniecība.
Pati tirdzniecības nama ēka gan 1941. gada jūnijā nodega – šādu nelāgu „sveicienu” austriešu uzņēmēji saņēma no Vērmahta artilēristiem. Pēc kara šajā vietā tika uzbūvēta Rīgas politehniskā institūta jeb tagadējās RTU ēka.
Iļja Dimenšteins