AS “Rīgas siltums” ir iesniegusi komisijai projektu par siltuma cenas izmaiņām. 

Plānots, ka no 2026. gada 1. decembra siltuma cena būs 96,33 EUR par 1 MWh bez PVN. Tā ir augstāka nekā iepriekšējā apkures sezonā un augstāka nekā pašlaik. Tas nozīmē, ka rēķini par siltumu pieaug. Tomēr pieaugums ir mazāks, nekā iepriekš domā. Rīgas dome un “Rīgas siltums” saka, ka cenšas darīt visu, lai rīdziniekiem par siltumu jāmaksā pēc iespējas mazāk. 

Viņi saprot, ka apkures rēķini ļoti ietekmē ģimenes naudas plānu. “Rīgas siltums” vadība skaidro, ka galvenais iemesls cenu kāpumam ir dārgāki energoresursi. Energoresursi ir, piemēram, dabasgāze, biomasa un elektroenerģija. Tie ir materiāli un enerģija, ko izmanto, lai ražotu siltumu. Šo resursu cenas pēdējā laikā ļoti aug. Tie veido lielu daļu no siltuma cenas. Tāpēc siltuma tarifu pilnībā noturēt nemainīgu nav iespējams. 

Lai samazinātu cenu kāpumu, “Rīgas siltums” veic dažādus pasākumus. Piemēram: - dabasgāzi pērk pakāpeniski un savlaicīgi, nevis visu uzreiz. Tas palīdz sadalīt riskus. Tas nozīmē, ka cena mazāk atkarīga no straujām izmaiņām pasaulē, piemēram, kara vai spriedzes citos reģionos; - kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju izstrādā risinājumu, lai biokurināmā siltuma cena nav tieši piesaistīta dabasgāzes cenai. 

Biokurināmais ir kurināmais no dabas materiāliem, piemēram, koka šķelda. Ir noteikta maksimālā cena, par kādu drīkst pirkt siltumu no biokurināmā; - ieviests 3 stundu siltuma iepirkums. Tas nozīmē, ka koģenerācijas stacijas var labāk plānot, kad ražot siltumu. Koģenerācijas stacija ir iekārta, kas vienlaikus ražo siltumu un elektrību. 

Ja elektrības tirgū ir labvēlīgi apstākļi, stacija var efektīvāk izmantot saražoto siltumu. Tas palīdz samazināt izmaksas; - noslēgti līgumi par dabasgāzes iepirkumiem un panākta vienošanās ar AS “Latvenergo” par siltuma iepirkumu. 

Šie pasākumi palīdz panākt, ka siltuma tarifa pieaugums ir mazāks, nekā sākumā prognozēts. “Rīgas siltums” nevar ietekmēt dabasgāzes cenu pasaulē. Taču uzņēmums var mazināt tās ietekmi uz siltuma tarifu Rīgā. Tāpēc uzņēmuma plāns ir pakāpeniski samazināt atkarību no dabasgāzes. Pašlaik dabasgāze veido lielāko daļu no izmantotajiem energoresursiem. Mērķis ir dažu gadu laikā panākt, lai dabasgāze veido mazāku daļu. 

Vienlaikus dabasgāze joprojām ir vajadzīga. Tā nepieciešama, lai nodrošinātu siltumu laikā, kad ir ļoti liels pieprasījums, piemēram, ļoti aukstā ziemā, un krīzes situācijās. Tāpēc “Rīgas siltums” turpina: - attīstīt atjaunojamos energoresursus, piemēram, biokurināmo; - paplašināt atlikumsiltuma izmantošanu. Atlikumsiltums ir siltums, kas rodas kā blakusprodukts citos procesos, piemēram, rūpnīcās, un ko var izmantot apkurei; - palielināt ražošanas elastību. Tas nozīmē, ka sistēma var vieglāk pielāgoties dažādām situācijām; - modernizēt infrastruktūru, piemēram, siltumtīklus un iekārtas. Mērķis ir izveidot drošu siltumapgādes sistēmu Rīgai, kas labāk iztur cenu svārstības energoresursu tirgū. Tas palīdz pakāpeniski mazināt ārējo faktoru ietekmi uz siltuma tarifu. 

Apkures sezonas laikā vēl būs jāpērk papildu dabasgāze. Cik daudz vajadzēs, būs atkarīgs no tā, cik auksta būs ziema. Cena būs atkarīga no situācijas energoresursu tirgū. Tāpēc šobrīd vēl nav iespējams pilnīgi droši pateikt, vai tarifu sezonas laikā vajadzēs mainīt. Ja būs nepieciešamas izmaiņas, tās balstīs uz skaidriem ekonomiskiem aprēķiniem, un sabiedrību par to informēs savlaicīgi. Ikdienas dzīvē tas nozīmē, ka cilvēkiem jārēķinās ar lielākiem rēķiniem par siltumu. Piemēram, ja ģimene par siltumu līdz šim maksā noteiktu summu, nākamajā sezonā šī summa var būt lielāka. Tāpēc ir svarīgi sekot līdzi informācijai par tarifu izmaiņām un, ja iespējams, taupīt siltumu, piemēram, naktī nedaudz pazeminot temperatūru mājās vai labāk nosiltinot mājokli.

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Informācija medijiem Pašvaldībā Mājokļi Pilsētā un sabiedrībā
Citi resursi par šo tēmu: