Trešdien, 15. aprīlī, Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja apstiprināja saistošo noteikumu projektu*, kas nosaka vienotu un pārskatāmu pabalstu sistēmu audžuģimenēm, specializētajām audžuģimenēm un aizbildņiem. Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā.
Pašvaldība šīm izmaiņām paredzējusi papildu finansējumu – 2026. gadā pirmajam pusgadam nepieciešami 1,62 miljoni eiro. Lielākā daļa pieauguma saistīta ar audžuģimeņu pienākumu pildīšanas pabalsta palielināšanu un jaunā uztura pabalsta ieviešanu aizbildnībā esošiem bērniem.
Tādējādi Rīga ievieš vienotu un būtiski paplašinātu atbalsta sistēmu audžuģimenēm un aizbildņiem. Līdz šim pašvaldība atsevišķos noteikumos nodrošināja pabalstus audžuģimenēm un atsevišķu pabalstu aizbildņiem, taču jaunā kārtība apvieno visu atbalstu vienos noteikumos un ievieš arī jaunus pabalstu veidus. Tas darīts, lai nodrošinātu stabilu, bērna vajadzībās balstītu ārpusģimenes aprūpes sistēmu un stiprinātu uzņemošo ģimeņu kapacitāti.
Galvenās izmaiņas:
- ·bērna uzturam audžuģimenē pabalsts būs 75 % no minimālās algas – 2026. gadā tie ir 585 eiro mēnesī (līdz šim apmērs bija zemāks un noteikts citā kārtībā);
- ·tiek ieviests jauns pabalsts bērna uzturam aizbildnībā – kopējais valsts un pašvaldības atbalsts sasniegs 75 % no minimālās algas. 2026. gadā pašvaldības daļa būs 195 eiro mēnesī bērniem līdz 6 gadu vecumam un 117 eiro bērniem no 7 līdz 17 gadiem;
- ·apģērba un mīkstā inventāra pabalsts saglabāts līdzšinējā apmērā – 200 eiro bērniem līdz 6 gadu vecumam un 250 eiro bērniem no 7 līdz 18 gadiem reizi gadā;
- ·būtiski palielināts pabalsts par audžuģimenes pienākumu pildīšanu – turpmāk to saņems visas audžuģimenes, kurās ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu ievietots bērns, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Pašvaldības daļa 2026. gadā būs 872 eiro mēnesī (kopā ar valsts atlīdzību sasniedzot minimālo algu ar koeficientu 1,5);
- ·precizēts pabalsts par aizbildņa pienākumu pildīšanu – 50 eiro mēnesī par vienu bērnu, kura vecāki miruši, un 60 eiro par katru nākamo bērnu vai bērnu, kura vecākiem atņemtas aizgādības tiesības.
Būtiski!
Pabalsti tiek piešķirti bez materiālās situācijas izvērtēšanas. Audžuģimenēm tie pienākas no bērna ievietošanas dienas, aizbildņiem – no iesnieguma iesniegšanas dienas. Iesniegumu var iesniegt klātienē vai elektroniski, parakstītu ar drošu e-parakstu.
Paredzētais atbalsts stiprinās audžuģimeņu un aizbildņu institūtu Rīgā, nodrošinot bērniem iespēju augt ģimeniskā vidē, mazinot aprūpes iestāžu noslodzi un sociālās atstumtības riskus. Saistošo noteikumu izpilde neprasa papildu administratīvos resursus – iesniegumi tiks pieņemti un izskatīti līdzšinējā kārtībā Rīgas Sociālajā dienestā.
Līdz ar jauno regulējumu spēku zaudēs iepriekšējie noteikumi par pabalstiem audžuģimenēm un aizbildņiem, nodrošinot vienotu un pārskatāmu sistēmu. Saistošie noteikumi stāsies spēkā pēc apstiprināšanas Rīgas domē.
Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas sēdē Rīgas pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs informēja par iestādes darbības rezultātiem 2025. gadā, veltot īpašu uzmanību ārpusģimenes aprūpes jautājumiem.
Aizbildnība, kas vēsturiski bijusi primārais ģimeniskas aprūpes veids pie radiniekiem, strauji zaudē savu dominējošo lomu, bērnu skaitam šajā modelī piecu gadu laikā sarūkot par vairāk nekā 30 %.
Audžuvecāku vidējais vecums ir sasniedzis 52,8 gadus un liela daļa tuvākajā piecgadē dabiski darbību pārtrauks. A. Krasnogolovs akcentēja nesakritību ar bērnu faktiskajām vajadzībām - kamēr audžuģimenes prioritāri uzņem zīdaiņus, pusaudži un lielas brāļu un māsu grupas bieži paliek bez ģimeniskas aprūpes iespējām.
Bāriņtiesas priekšsēdētājs norādīja uz kritisko punktu – institucionālās aprūpes pakalpojuma pieaugumu, jo esošais aizbildņu un audžuģimeņu tīkls nespēj uzņemt visus bērnus krīzes brīžos. Tāpat viņš vērsa uzmanību uz to, ka adopcija Latvijā kopumā vairs nav efektīvs risinājums bērnu izkļūšanai no sistēmas, jo gadījumu skaits kopš 2021. gada ir sarucis uz pusi un ārvalstu adopcija ir faktiski izzudusi.
Audžuģimenes loma ir izšķiroša - tā nav tikai palīdzība sistēmai, bet iespēja mainīt bērna dzīves gaitu. Tāpēc īpaši svarīgi ir stiprināt audžuģimeņu kustību un aicināt sabiedrību iesaistīties, sniedzot bērniem stabilitāti, rūpes un piederības sajūtu. Lai to panāktu, nepieciešama proaktīva pieeja: jāmaina sabiedrības uztvere un mērķtiecīgi jāstiprina audžuģimeņu piesaiste un noturēšana, īpaši bērniem ar sarežģītākām vajadzībām, vienlaikus nodrošinot mūsdienīgu un pieejamu atbalstu ģimenēm.
A. Krasnogolovs piedāvāja izskatīt iespējas attīstīt specializētus risinājumus un uzlabotu atbalsta modeli, kas ietvertu mentorprogrammas, "atelpas pakalpojumus" un diennakts psiholoģisko palīdzību. Tika uzsvērta nepieciešamība mazināt praktiskos šķēršļus, piemēram, nodrošinot mājokļa risinājumus, diferencētu finansiālo atbalstu un vienkāršotu, digitalizētu iesaistes procesu, lai nodrošinātu ilgtermiņa paaudžu maiņu aprūpes sistēmā.
*“Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības pabalstiem aizbildnim un audžuģimenei”
Informāciju sagatavoja: Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: antra.gabre@riga.lv