2. jūnijā Rīgā valdīja neierasta spriedze – šurpu turpu šaudījās gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvie transportlīdzekļi, gan NBS piederīgās automašīnas, bet vairākās pilsētas vietās nolaidās bruņoto spēku helikopteri. Šādas rosības iemesls bija civilmilitārās medicīnas mācības “PANACEJA 2023”, kuru laikā savstarpējo koordināciju un sadarbību pilnveidoja 1. Rīgas brigādes zemessargi ar saviem partneriem no NMPD, VUGD un policijas, kā arī vairākām Rīgas slimnīcām.
Mācībās tika trenētas un pārbaudītas iesaistīto dalībnieku spējas reaģēt tieši militāra uzbrukuma gadījumā, informē “Sargs.lv”.
Mācību laikā tika izspēlētas situācijas dažādos Rīgas rajonos, kas galvenokārt izrietēja no tieša militāra uzbrukuma – raķešu triecieni, diversijas un līdzīga veida traģēdijas, kuru piemēri dzīvē diemžēl tālu nav jāmeklē – tikai nepilnu tūkstoš kilometru attālumā šādus noziedzīgus uzbrukumus Ukrainas iedzīvotājiem turpina īstenot Krievijas militāristi. Attiecīgi arī cietušo skaits un traumu veidi bija pietuvināti šāda rakstura situācijām.
Viena no slimnīcām, kas mācību “PANACEJA” laikā uzņēma cietušos, bija Rīgas 2. slimnīca. Tā ir Rīgas pašvaldības slimnīca, kas specializējas tieši traumatoloģijā un ortopēdijā, sniedzot traumēto ekstremitāšu ārstēšanu, un, kā liecina Ukrainas pieredze, mūsdienu karadarbībā šāda veida traumas ir īpaši bieži sastopamas.
“Šajās mācībās vēlamies sevi notestēt, saprast, kā spējam sadarboties ar Zemessardzi un NMPD – tie ir sakari, informācijas nodošana un saņemšana. Protams, pārbaudīsim arī iekšējo sadarbību – informācijas apriti slimnīcas vidē, mūsu operatīvās vadības grupas izveides procesu,” par Rīgas 2. slimnīcas ieguvumiem no dalības mācības “PANACEJA 2023” sarunā ar “Sargs.lv” stāsta slimnīcas valdes priekšsēdētājs, traumatologs, ortopēds dr. Sandris Petronis.
Slimnīcas vadītājs atklāj, ka slimnīca praktiski vēlas pilnveidot spējas pacientu šķirošanā un sākotnējā palīdzības sniegšanā, mācību ietvaros realizējot visas standarta procedūras līdz pat pacientu nogādāšanai operāciju zālē. “Vēlamies saprast, kādi ir mūsu pašu resursi, piemēram, ja ieved lielu skaitu pacientu ar lūzumiem – kāda ir mūsu kapacitāte, vai pietiek nepieciešamo implantu un personāla. Plašākā līmenī vēlamies pārbaudīt mūsu slimnīcas katastrofu medicīnas plānu,” pauž dr. Sandris Petronis.
Mācību “PANACEJA” laikā Rīgas 2. slimnīcā tika ievesti pacientu tieši ar ekstremitāšu traumām – jau pēc sākotnējās medicīniskās aprūpes un šķirošanas, ko bija veikuši zemessargi un karavīri-glābēji iepriekš pieminētajās “Role 1” un “Role 2” stacijās. Kopā tie bija nepilni 20 pacienti, kuriem slimnīcas personāls veica tālāku šķirošanu un nepieciešamās ārstēšanas noteikšanu.
Lai arī mācībās “PANACEJA” šāds scenārijs netika izspēlēts, “Sargs.lv” vaicāja slimnīcas vadītājam, vai pastāv arī rīcības plāns, ja uzbrukumam tiktu pakļauta pati slimnīcas ēka un tajā nebūtu iespējams turpināt darbu. “Šādos gadījumos tiek veidotas pārvietojamās brigādes, kurās ietilpst ķirurgs un medmāsa, un meklējam iespējas pielāgot citas telpas palīdzības sniegšanai – mums ir pārvietojamās operāciju lampas šādiem scenārijiem,” norāda dr. Sandris Petronis.
Viņš uzskata, ka šādas prasmes ir jātrenē nepārtraukti, jo daudz kas piemirstas, notiek personāla maiņa, tiek pilnveidoti dažādi ārstniecības principi un algoritmi. “Ja gribam sevi uzturēt formā, šādas mācības ir jāatkārto. Vismaz reizi gadā vai divos gados tas būtu lietderīgi,” uzskata Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
