Rīgā turpinās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība, un piektdien, 26. jūnijā, jaunizbūvētajā pārvada posmā virs Vienības gatves tiks veiktas konstrukciju slogošanas pārbaudes. Tās ļaus novērtēt pārvada nestspēju un konstrukciju darbību reālas slodzes apstākļos, vienlaikus apliecinot būves atbilstību projektā noteiktajām prasībām.
Dienvidu tilta ceturtā kārta ir viens no nozīmīgākajiem transporta infrastruktūras projektiem Rīgā, kas uzlabos satiksmes plūsmu starp Ķengaragu, Katlakalnu un Ziepniekkalnu, vienlaikus mazinot transporta slodzi pilsētas centrā un dzīvojamajās apkaimēs.
Pārvada pārbaudes ar slodzi ir viens no atbildīgākajiem būvniecības procesa posmiem. To laikā uz konstrukcijas tiek izvietota speciāla slodze, lai pārbaudītu pārvada nestspēju un konstrukciju darbību dažādu slodžu ietekmē. Vienlaikus inženieri veic precīzus mērījumus un analizē konstrukcijas deformācijas, salīdzinot iegūtos rezultātus ar projektā paredzētajiem rādītājiem. Pārbaudes rezultāti ļaus pārliecināties, ka pārvads pilnībā atbilst drošības un kvalitātes prasībām, kā arī ir gatavs nākamajiem būvniecības posmiem.
Patlaban Dienvidu tilta ceturtās kārtas projekta otrajā posmā – no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai – būvdarbu progress sasniedzis aptuveni 65%. Objektā turpinās aktīvi būvkonstrukciju darbi, tostarp betonēšana, stiegrošana un pārvada laidumu spriegošana.
Līdz šim pārvadam izbūvēti visi 40 starpbalsti, kopumā izmantojot 3765 kubikmetrus betona, kā arī pabeigta vairāk nekā 90 % gala balstu konstrukciju izbūve. Betonēšanas darbi pilnībā pabeigti 40 no 42 pārvada laidumiem.
Projekta ietvaros tiek izbūvēta 3,5 kilometrus gara pamatbrauktuve ar divām brauktuvēm un divām braukšanas joslām. Katras joslas platums paredzēts 3,5 metri, savukārt kopējais pamatbrauktuves platums sasniegs astoņus metrus. Papildus tiek izbūvēti 6,79 kilometri pievedceļu un rampu, kā arī gājēju infrastruktūra ar ietvēm divu līdz trīs metru platumā. Kopējā ielu un ietvju apbūves platība sasniegs 133 000 kvadrātmetru, bet vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru teritorijas tiks saglabātas un labiekārtotas kā zaļās zonas.
Projekta ietvaros tiek izbūvēti jauni pārvadi, rotācijas apļi, tuneļi un drošāki krustojumi, nodrošinot efektīvāku satiksmes plūsmu starp nozīmīgiem transporta mezgliem. Jaunā infrastruktūra būs daļa no Eiropas transporta tīkla (TEN-T), veicinot mobilitāti un uzlabojot piekļuvi rūpnieciskajām teritorijām un ostai.
No projekta ieguvēji būs arī apkārtējo apkaimju iedzīvotāji. Samazināsies satiksmes intensitāte dzīvojamajos rajonos, tostarp Ziepniekkalnā un Vienības gatves apkārtnē, tiks izbūvēta jauna gājēju un velobraucēju infrastruktūra, uzlabots apgaismojums un sakārtoti inženiertīkli. Vienlaikus projekta ietvaros paredzēta arī plaša teritorijas apzaļumošana, iestādot tūkstošiem koku, krūmu un citu augu.
Ņemot vērā būvdarbu intensitāti un projekta pāreju nākamajos izbūves posmos, tuvākajā laikā atsevišķās būvdarbu zonās būs nepieciešamas satiksmes organizācijas izmaiņas. Par plānotajiem satiksmes ierobežojumiem, to ietekmi uz transporta kustību Rīgas pašvaldība informēs atsevišķi.
Projekta pilnais nosaukums ir “Jāņa Čakstes gatves izbūve” un tas ir sadalīts divās kārtās - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (1. kārta), kurā darbus veic pilnsabiedrība “DTTB”, kuru veido ceļu būves firma SIA “Binders” un SIA “Tilts”, un Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (2. kārta), kurā darbus veic SIA “ACBR”.
Abus projekta posmus plānots atvērt satiksmei 2027. gada pirmajā ceturksnī.
Projekta kopējās izmaksas ir 122 732 478,67 eiro (ieskaitot PVN), no kuriem 60 185 896 eiro veido Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 62 546 582,67 eiro – Rīgas pašvaldības finansējums.
Informāciju sagatavoja: Kristīne Krista Vītola, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, e-pasts: kristine.vitola@riga.lv
