Audžuģimenes

Publicēts: 14.05.2026.

No 1. jūlija Rīga palielinās pabalstus audžuģimenēm

Par audžuģimenes pienākumu pildīšanu	līdz 1.jūlijam 215 eiro no 1.jūlija 870 eiro
Bērna uzturam	75% no minimālās mēnešalgas jeb 585 eiro mēnesī
Apģērbam un ikdienas lietām	200 - 250 eiro gadā

Rīga ievieš vienotu un būtiski paplašinātu atbalsta sistēmu audžuģimenēm un aizbildņiem. Līdz šim pašvaldība atsevišķos noteikumos nodrošināja pabalstus audžuģimenēm un atsevišķu pabalstu aizbildņiem, taču jaunā kārtība apvieno visu atbalstu vienos noteikumos un ievieš arī jaunus pabalstu veidus.

Galvenās izmaiņas:
- būtiski palielināts pabalsts par audžuģimenes pienākumu pildīšanu - turpmāk to saņems visas audžuģimenes, kurās ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu ievietots bērns, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Pašvaldības daļa 2026. gadā būs 872 eiro mēnesī (kopā ar valsts atlīdzību sasniedzot minimālo algu ar koeficientu 1,5);
- bērna uzturam audžuģimenē pabalsts būs 75 % no minimālās algas - 2026. gadā tie ir 585 eiro mēnesī (līdz šim apmērs bija zemāks un noteikts citā kārtībā);
- apģērba un mīkstā inventāra pabalsts saglabāts līdzšinējā apmērā - 200 eiro bērniem līdz 6 gadu vecumam un 250 eiro bērniem no 7 līdz 18 gadiem reizi gadā;
- tiek ieviests jauns pabalsts bērna uzturam aizbildnībā - kopējais valsts un pašvaldības atbalsts sasniegs 75 % no minimālās algas. 2026. gadā pašvaldības daļa būs 195 eiro mēnesī bērniem līdz 6 gadu vecumam un 117 eiro bērniem no 7 līdz 17 gadiem;
- precizēts pabalsts par aizbildņa pienākumu pildīšanu - 50 eiro mēnesī par vienu bērnu, kura vecāki miruši, un 60 eiro par katru nākamo bērnu vai bērnu, kura vecākiem atņemtas aizgādības tiesības.

Būtiski!

Pabalsti tiek piešķirti bez materiālās situācijas izvērtēšanas. Audžuģimenēm tie pienākas no bērna ievietošanas dienas, aizbildņiem no iesnieguma iesniegšanas dienas. Iesniegumu var iesniegt klātienē vai elektroniski, parakstītu ar drošu e-parakstu Rīgas Sociālajā dienestā.

Paredzētais atbalsts stiprinās audžuģimeņu un aizbildņu kopienu Rīgā, nodrošinot bērniem iespēju augt ģimeniskā vidē, mazinot aprūpes iestāžu noslodzi un sociālās atstumtības riskus. Īpaša pateicība jau esošajām audžuģimenēm un aizbildņiem, kuri ar lielu atbildības sajūtu, sirdsdegsmi un pašaizliedzību ikdienā rūpējas par bērniem, sniedzot viņiem drošību, stabilitāti un piederības sajūtu.

Rīgas pašvaldības bāriņtiesa lēš, ka aizbildnība, kas vēsturiski bijusi primārais ģimeniskas aprūpes veids pie radiniekiem, strauji zaudē savu dominējošo lomu, bērnu skaitam šajā modelī piecu gadu laikā sarūkot par vairāk nekā 30 %.

Audžuvecāku vidējais vecums ir sasniedzis 52,8 gadus un liela daļa tuvākajā piecgadē dabiski darbību pārtrauks. Rīgas pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs akcentē nesakritību ar bērnu faktiskajām vajadzībām - kamēr audžuģimenes prioritāri uzņem zīdaiņus, pusaudži un lielas brāļu un māsu grupas bieži paliek bez ģimeniskas aprūpes iespējām.

Bāriņtiesas priekšsēdētājs norādījis uz kritisko punktu - institucionālās aprūpes pakalpojuma pieaugumu, jo esošais aizbildņu un audžuģimeņu tīkls nespēj uzņemt visus bērnus krīzes brīžos. Tāpat viņš vērsis uzmanību tam, ka adopcija Latvijā kopumā vairs nav efektīvs risinājums bērnu izkļūšanai no sistēmas, jo gadījumu skaits kopš 2021. gada ir sarucis uz pusi un ārvalstu adopcija ir faktiski izzudusi.

Audžuģimenes loma ir izšķiroša - tā nav tikai palīdzība sistēmai, bet iespēja mainīt bērna dzīves gaitu. Tāpēc īpaši svarīgi ir stiprināt audžuģimeņu kustību un aicināt sabiedrību iesaistīties, sniedzot bērniem stabilitāti, rūpes un piederības sajūtu.

Lai to panāktu, nepieciešama proaktīva pieeja: jāmaina sabiedrības uztvere un mērķtiecīgi jāstiprina audžuģimeņu piesaiste un noturēšana, īpaši bērniem ar sarežģītākām vajadzībām, vienlaikus nodrošinot mūsdienīgu un pieejamu atbalstu ģimenēm.

Plašāku informāciju par ārpusģimenes aprūpes formām un iespējām kļūt par audžuģimeni vai aizbildni iespējams saņemt pie Rīgas bāriņtiesas speciālistiem vai mūsu mājaslapā - aicinām iepazīties ar iespējām un kļūt par daļu no atbalstošas kopienas, kas bērniem sniedz drošību, rūpes un piederības sajūtu.

Ārpusģimenes atbalsta centri Rīgā

“Dūja”: centrsduja@atbalstafonds.lv
“TILTS”: info@atbalstacentrs.lv
“Dzeguzēns”: ac.dzeguzens@gmail.com
“AIRI vecākiem”: airivecakiem@sosbca.lv
“Plecs”: info@plecs.lv

Šie centri nodrošina psihosociālu atbalstu un profesionālus pakalpojumus audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem, viesģimenēm un bērniem ārpusģimenes aprūpē. To darbība vērsta uz bērnu labklājības un drošības veicināšanu, palīdzot pārvarēt piedzīvotās traumas, stiprinot drošas un stabilas attiecības, kā arī sagatavojot bērnus patstāvīgai dzīvei. Centri piedāvā konsultācijas, apmācības un praktisku palīdzību, attīstot pieejamu un vienotu atbalsta sistēmu, kā arī veicinot to, lai ikvienam bērnam būtu iespēja augt drošā, gādīgā ģimenes vidē.

Šis ziņojums sniedz detalizētu pārskatu par audžuģimenes statusa iegūšanas kārtību, procesa posmiem un tiesisko regulējumu Latvijas Republikā. Dokumenta mērķis ir skaidrot procesuālo kārtību iestādes vadībai un nodrošināt vienotu izpratni par bāriņtiesas un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru kompetencēm.

1. Tiesiskais ietvars un dokumenta mērķis

Audžuģimenes izveides un darbības tiesisko pamatu nosaka šādi normatīvie akti:

Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi";
Bāriņtiesu likums.

Dokumenta mērķis ir sniegt strukturētu pārskatu par soļiem, kas personai vai laulātajiem jāveic, lai iegūtu audžuģimenes statusu, vienlaikus definējot valsts pārvaldes iestāžu lomu bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanā.

2. Audžuģimenes statusa iegūšanas posmi (7 soļu process)

Audžuģimenes statusa iegūšana ir stingri reglamentēts process, kas sastāv no septiņiem secīgiem posmiem:

Atbilstības kritēriju izvērtēšana Pretendēt uz audžuģimenes statusu var laulātie vai persona. Saskaņā ar tiesisko regulējumu vismaz vienam no laulātajiem (vai personai) jābūt vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Izņēmuma kārtā, ja tas ir bērna interesēs, statusu var piešķirt arī personām, kas neatbilst šim vecuma ierobežojumam. Tiesiskais pamatojums: MK noteikumu Nr. 354 13. punkts.
Pieteikuma iesniegšana Persona vai laulātie vēršas savas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā ar iesniegumu. Iesniegumam obligāti jāpievieno specializēti medicīniskie atzinumi par personas veselības stāvokli, ko izsniedz psihiatrs un narkologs.
Sākotnējā izvērtēšana Viena mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas bāriņtiesa veic pretendentu izvērtēšanu. Tiek analizēta motivācija, savstarpējās attiecības ģimenē, prasmes un zināšanas bērnu aprūpē, kā arī noskaidrots materiālais stāvoklis un sadzīves apstākļi, piemērojot kritērijus, kas noteikti MK noteikumu Nr. 354 3. punktā.
Lēmums par piemērotību Bāriņtiesa, balstoties uz veiktās izvērtēšanas rezultātiem, pieņem oficiālu lēmumu par ģimenes vai personas piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai. Tiesiskais pamatojums: Bāriņtiesu likuma 25. panta pirmās daļas 1. punkts.
Vienošanās ar atbalsta centru Pēc pozitīva piemērotības lēmuma saņemšanas audžuģimenei ir pienākums noslēgt vienošanos ar sevis izvēlētu ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru par turpmākā atbalsta saņemšanu. Tiesiskais pamatojums: MK noteikumu Nr. 354 5. punkts.
Mācību kurss Pretendentiem jāapgūst vienreizējs mācību kurss, kas ietver vismaz 50 stundu teorētiskās nodarbības un vismaz 16 stundu praksi. Statusa iegūšanai nepieciešama sekmīga šī kursa apguve.
Statusa piešķiršana Gala lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa pieņem mēneša laikā pēc tam, kad pretendenti ir sekmīgi apguvuši obligāto mācību kursu. Tiesiskais pamatojums: Bāriņtiesu likuma 25. panta pirmās daļas 2. punkts.

3. Bāriņtiesas kompetence un uzraudzības mehānismi

Pēc statusa piešķiršanas bāriņtiesa veic pastāvīgu un sistēmisku audžuģimenes darbības uzraudzību:

Ikgadēja darbības izvērtēšana: Ne retāk kā reizi gadā deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar atbalsta centru izvērtē audžuģimenes locekļu savstarpējās attiecības, zināšanas un prasmes bērna aprūpē, kā arī pārbauda dzīves apstākļus (MK noteikumu Nr. 354 3. un 4. punkts).
Bērna interešu aizstāvība: Bāriņtiesa tiešā veidā pārstāv audžuģimenē ievietota bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības (Bāriņtiesu likuma 17. panta 10. punkts).
Ģimeniskās vides nedalāmība: Ievietojot bērnus audžuģimenē, bāriņtiesai ir pienākums nešķirt brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas), izņemot gadījumus, kad tas objektīvi nepieciešams bērnu interesēs (MK noteikumu Nr. 354 7. punkts).

4. Specializētās audžuģimenes un to veidi

Normatīvie akti paredz specializēto audžuģimeņu izveidi specifiskām bērnu vajadzībām (MK noteikumu Nr. 354 9. punkts):

Krīzes audžuģimene: Nepieciešama vismaz triju gadu pieredze audžuģimenes darbā. Tā uzņem bērnu jebkurā diennakts laikā. Bērns krīzes audžuģimenē var atrasties līdz 30 dienām, bet atsevišķos gadījumos termiņu var pagarināt līdz 12 mēnešiem (MK noteikumu Nr. 354 11. punkts).
Audžuģimene bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem: Vismaz vienam no laulātajiem (vai personai) jābūt vismaz 12 mēnešu ilgai personīgajai vai profesionālajai pieredzei darbā ar bērniem ar invaliditāti un smagiem funkcionāliem traucējumiem.

5. Atbalsta centru loma un pieejamība

Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri nodrošina audžuģimenēm nepieciešamo metodisko un praktisko palīdzību. Rīgas valstspilsētas teritorijā pieejami šādi centri:

Atbalsta centra nosaukums	Adrese
Atbalsta centrs "Dzeguzēns"	A. Čaka iela 83A, Rīga, LV-1011
SAIF ģimeņu atbalsta centrs "Dūja"	Brīvības gatve 195-28, Rīga, LV-1039
Ģimeņu atbalsta centrs "TILTS"	Mārupes iela 16, Rīga, LV-1002
SOS Ģimeņu atbalsta centrs "AIRI vecākiem"	Stabu iela 33a, Rīga, LV-1011
Ārpusģimenes aprūpes atbalsts "Plecs"	Tērbatas iela 30, Rīga, LV-1011