Ārkartas gadījumos zvani 112

IEDZIVOTAJU BRĪDINĀSANA UN INFORMĒŠANA

Kā rīkoties izdzirdot trauksmes sirēnas
  • Seko līdzi atbildīgo dienestu mājaslapās un sociālos tīklos:

    • Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests www.vugd.gov.lv, Facebook - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, X- @ugunsdzeji, Instagram- ugunsdzēsēji
    • Iekšlietu ministrija www.iem.gov.lv, Facebook – Iekslietas, X- IeM_gov_lv,
    • Aizsardzības ministrija www.mod.gov.lv, www.sargs.lv ,  Facebook – Aizsardzibasministrija, X- aizsardzibasmin, Instagram- latvijas_armija
    • Nacionālie bruņotie spēki www.mil.lv, Facebook – esmukaravirs, X- ESMUKARAVIRS, Instagram- esmukaravirs
    • Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests https://www.nmpd.gov.lv, FacebookNMPdienests, X- NMPdienests, Instagram- nmpdienests
    • Veselības ministrija https://www.vm.gov.lv,  Facebook – VeselibasMinistrija, X- veselibasmin, Instagram- veselibas_ministrija
    • VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs https://videscentrs.lvgmc.lv/, Facebook – Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, X- @VSIA_LVGMC
    • Valsts vides dienests https://www.vvd.gov.lv, Facebook – videsdienests, X- videsdienests

KUR ZVANĪT?

Tu vari zvanīt:

  • BEZMAKSAS
  • no jebkura telefona
  • ari bez SIM kartes

Zvani, ja:

  • izcēlies ugunsgrēks
  • apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība
  • nepieciešama medicīniskā palīdzība
  • nepieciešama policija
  • jūtama gāzes smaka
  • noticis ceļu satiksmes negadījums
  • noticis negadījums uz ūdens
  • noticis negadījums uz dzelzceļa
  • radies vides piesārņojums
  • atrasts aizdomīgs priekšmets
  • dzīvnieks nonācis bezpalīdzīgā stāvokli

Vairāk informācijas šeit: www.112.lv

Glābšanas dienests 112
Ugunsdzēsēji 112
Policija 110 vai 112
Ātrā medicīniskā palīdzība  113 vai 112
Gāzes avārijas dienests 114
Elektrotīklu bojājumi 8404
Siltumtīkla avārijas 80000090
80000610
Kanalizācijas tīkla avārijas dienests 80002122
Ūdensvada avārijas dienests 80002122
Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs 115
67323103
29476101
Rīgas pašvaldības policija

67037811

67037822

Rīgas pašvaldības policijas Tūrisma policija 67181818
Pilsētas satiksmes vadības centrs 80003600
Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis
(darba dienās no 17.00-8.00, brīvdienās un svētku dienās visu diennakti)
66016001
Diennakts veterinārā palīdzība

67288539


RĪCĪBA ĀRKĀRTAS GADĪJUMOS

Avārijas, antropogēnās katastrofas

 

  • Iedzīvotāju brīdināšanai
    • DUS/GUS stacijās avārijas gadījumā tiek izmantota automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, kā arī darbinieki veic apmeklētāju informēšanu. Nopietnas avārijas gadījumā, kad tiek apdraudēta satiksmes drošība uz autoceļiem un tuvējām ielām, sabiedrības informēšanu organizē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
  • Inventārs avārijas gadījumiem
    • nepieciešamības gadījumā DUS/GUS stacijās ir izvietots ugunsdzēsības inventārs, pirmās palīdzības aptieciņa un naftas produktu absorbents.
Inventārs DUS avārijas gadījumiem
Attēliem ir ilustratīva nozīme
  • Evakuācijas pasākumi
    • pēc trauksmes vai avārijas draudiem darbinieki ar klientiem dodas pēc iespējas tālāk no bīstamajiem objektiem. Nelabvēlīga vēja virziena vai augstas avārijas bīstamības gadījumā, jādodas uz vietu, kas ir droša (tālāk no avārijas vietas) un jāpakļaujas VUGD amatpersonu norādījumiem.
  • Pirmā palīdzības un neatliekamā medicīniskās palīdzības pasākumi cietušajiem 
    • Nogādāt cietušo svaigā gaisā un veikt pirmās palīdzības pasākumus. Sīku traumu gadījumos izmantojami pirmās palīdzības līdzekļi, kas atrodami DUS/GUS un automašīnās esošās aptieciņās. Nopietnu traumu gadījumā uz DUS/GUS jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, zvanot uz 113 vai 112.

PAMANOT AVĀRIJU DUS/GUS ZVANĪT VALSTS UGUNSDZĒSĪBAS UN GLĀBŠANAS DIENESTAM -112

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem:

  • Seko informācijai plašsaziņas līdzekļos;
  • Ievēro institūciju norādījumus par turpmāko rīcību apdraudējuma gadījumā;
  • Laikus parūpējies par mājsaimniecības rezervēm;
  • Sagatavo ārkārtas gadījumu somu, kas noderēs evakuācijas gadījumā;
  • Saglabā mieru un esi gatavs rīkoties atbilstoši situācijai!

Iepazīsties ar informāciju par rīcību dažādos ārkārtas gadījumos. Informācija pieejama šeit.

Apdraudējuma gadījumā visā valstī vai konkrētā teritorijā tiek iedarbinātas trauksmes sirēnas. Apziņošanu var veikt arī atbildīgo dienestu darbinieki, izmantojot operatīvo dienestu transportlīdzekļus un skaļruņus. Lai saņemtu informāciju par turpmāko rīcību, seko informācijai plašsaziņas līdzekļos.

  1. Ieslēdz radio vai TV, lai saņemtu informāciju par notikušo un turpmāko rīcību.
  2. Papildus vari sekot informācijai dienestu sociālo tīklu kontos vai tīmekļa vietnēs.
  3. Ievēro un izpildi operatīvo dienestu norādījumus.
  4. Neizslēdz radio vai TV un seko turpmākajiem paziņojumiem un norādījumiem.
  5. Nezvani bez vajadzības operatīvajiem dienestiem, lai saņemtu vēl kādu ”īpašu” informāciju par notikušo.

Ja saņemtas ziņas par apdraudējumu, izvērtē iespējas to paziņot arī kaimiņiem un tuviniekiem, jo varbūt kāds ziņas nebūs ievērojis.

Parūpējies par gados vecākiem cilvēkiem, jo viņiem informācijas kanāli nav vienmēr pieejami.

Šobrīd Latvijas iedzīvotājiem nav tāda apdraudējuma, kura dēļ būtu nepieciešams evakuēties. Līdz ar to nekur nav jādodas un iedzīvotāji var turpināt ikdienas gaitas un uzturēties mājokļos.

Apdraudējuma gadījumā, ja būs nepieciešama evakuācija, iedzīvotāji tiks brīdināti un informēti par pulcēšanās vietām, par evakuēšanās ceļiem un iespējām. Informācija par turpmāko rīcību ir atkarīga no tā, kāds apdraudējumus pastāv. Patlaban militāra apdraudējuma nav, līdz ar to turpmāka iedzīvotāju rīcība un evakuēšanās nav nepieciešama.

Informācija par turpmāko rīcību ir atkarīga no tā, kāds apdraudējumus pastāv. Civilās aizsardzības plānos ietver informāciju par iespējām rīkoties dažādu apdraudējumu situācijās, bet konkrētas instrukcijas var dot, kad ir zināmi apdraudējuma apstākļi.

Šobrīd  ikvienam iedzīvotājam ir būtiski apzināties, kāda ir viņa sagatavotība rīcībai ārkārtas gadījumā un sagatavotība ir svarīga ne tikai iespējama militāra apdraudējuma gadījumā, bet arī ikdienā, jo plūdi, vētras un elektroenerģijas padeves traucējumi ir iespējamāki apdraudējumi.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar pašvaldībām izvērtēs jautājumu par civilās aizsardzības aizsargbūvju sistēmas attīstīšanu.

Informējam, ka civilās aizsardzības plānos ir paredzēts vēl cits aizsardzības pasākums – evakuācija, kuru organizētu pašvaldība sadarbībā ar dienestiem.

  1. Uzmanīgi ieklausies paziņojumā par evakuācijas norisi, iegaumē un ievēro evakuācijas virzienu, galamērķi vai pulcēšanās vietu.
  2. Ja iespējams, izmanto savu transportlīdzekli un brauc norādītajā evakuācijas virzienā uz galamērķi vai uz iepriekš izvēlēto vietu, kur esi plānojis patverties un kas sakrīt ar evakuācijas virzienu.
  3. Ja nav iespējams izmantot savu transportlīdzekli, dodies uz tuvāko norādīto evakuācijas pulcēšanās vietu.

Evakuācijas gadījumā paziņo par to tuviniekiem.

Ja tas ir iespējams, pirms evakuācijas atslēdz savam mājoklim gāzes un elektrības padevi.

Ja nepieciešama operatīva un īslaicīga evakuācija, ņem līdzi personu apliecinošus dokumentus (pase, ID karte), naudu, bankas kartes, mobilo telefonu, tā lādētāju, portatīvo radioaparātu ar baterijām un medikamentus, ja tos nepieciešams lietot regulāri.

Ilgstošas evakuācijas gadījumā ņem līdzi ārkārtas gadījumu somu.

Ārkārtas gadījumu soma satur lietas, kas cilvēkam vai ģimenei būs nepieciešamas evakuācijas, kā arī komunālo pakalpojumu (gāze, elektrība, ūdens) padeves pārtraukuma gadījumā. Izmanto šo sarakstu un sagatavo somu savlaicīgi.

Ja mājsaimniecībā ir mājdzīvnieki, jāparūpējas arī to nodrošinājumu.

Saraksts - kādas lietas likt ārkārtas gadījumu somā:

  • svarīgu dokumentu (pase vai ID karte, autovadītāja apliecība, transportlīdzekļa tehniskā pase, u.c.) kopijas polietilēna iesaiņojumā. Personu apliecinošo dokumentu orģinālus turi pie sevis.
  • nelielu naudas summu. Pārējo naudu un bankas kartes turi pie sevis
  • portatīvo radioaparātu, sērkociņus vai šķiltavas, lukturīti, baterijas
  • daudzfunkcionālu saliekamo nazi, karoti, neplīstošu bļodiņu un krūzīti
  • līmlenti, auklu, diegu, adatu, šķēres, papīru un rakstāmpiederumus
  • pirmās palīdzības aptieciņu
  • apģērbu, rezerves apakšveļu un ērtus apavus
  • guļammaisu vai segu, tūristu paklājiņu, vēlams telti
  • higiēnas piederumus, dvieli, tualetes papīru, vienreizlietojamas salvetes
  • pārtiku, ko var lietot bez termiskas apstrādes un ar ilgu derīguma termiņu – sausās zupas, konservus, sausiņus, saldumus ar augstu kaloriju saturu
  • dzeramo ūdeni vairākām dienām (ieteicams plastmasas pudelēs).

Domas par kara darbību Ukrainā var būt traucējošas, jo var izraisīt bailes un trauksmi. Jo ilgāk domājam un uztraucamies, fokusējamies uz negatīvo informācijas ilgstoši, varam nodarīt pāri savai garīgajai veselībai. Svarīgi atrast veidu, lai būtu informēts par notikumiem, tomēr rast iespēju pārmērīgi nebūt intensīvā uztraukumā, ilgstoši piedzīvot bailes vai trauksmi. Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra Psiholoģiskā atbalsta nodaļas psihologi iesaka:

  • Atgādiniet sev, ka izjūtat atbilstošas emocijas tik neveselīgā situācijā. Izjust bezpalīdzību, izmisumu, trauksmi un bailes, pastiprinātas rūpes par saviem tuviniekiem, naidu un agresiju pret uztraukumu cēloni ir adekvātas un pilnīgi normālas emocijas.
  • Mēģiniet atrast konstruktīvus veidus kā atbrīvoties no emociju intensitāte. Bīstamās, nenormālās situācijās ir vēlme kliegt, bļaut, aizstāvēties, raudāt, reizēm histēriski smieties vai pat sastingt un izjust šoku no dzirdētā, jo nepatīkamas un intensīvas emocijas ir grūti izturēt un just ilgstoši. Parasti ir vajadzība pēc iespējas ātrāk no viņām atbrīvoties. Lai mazinātu emociju stiprumu izmantojiet dziļas ieelpas un izelpas, kliegšanu spilvenā, izrunāšanos ar tuviniekiem vai draugiem, raudāšanu u.c.
  • Ierobežot, sargāt sevi no pārlieku liela informācijas daudzuma. Pārlieku liels informācijas daudzums, pastāvīgs negatīvu ziņu apjoms var paralizēt mūsu funkcionēšanu, lēmumu pieņemšanu, emociju vadīšanu un nākt par ļaunu veselībai. Ja nepieciešams, piespied sevi izvairīties no pastāvīgas  informācijas meklēšanas, lai mazinātu jau tā esošo spriedzi. Vari noteikt informācijas limitu katrai dienai. 
  • Vairāk nekā iepriekš nepieciešamas rūpes par sevi. Ja ikdienā mēs varam aizmirst un neaiziet uz ierasto sporta treniņu vai atcelt tikšanos ar draugiem, tad brīžos, kad mūsu ikdiena ir satracināta, rūpes par sevi ir prioritāte, lai spētu veikt pareizās darbības un pieņemt pareizos lēmumus, kā arī sniegt nepieciešamo palīdzību savai ģimenei vai citiem. Meditācija, apzinātības vingrinājumi, lūgšanas, pastaigas, sporta aktivitātes ir tikai dažas no metodēm, kas var palīdzēt atgūt psiholoģisko līdzsvaru.
  • Ikdienas rutīnas saglabāšana palīdz saglabāt mieru nemierīgos un mainīgos apstākļos. Ierastas darbības, ko darījām ikdienā var palīdzēt kaut vai uz mirkli stabilizēt pašsajūtu, atgriezt zināmu miera, drošības un stabilitātes sajūtas, piemēram, doties ik rīta skrējienā, vakara pastaigā, patīkamas grāmatas lasīšana ik vakaru, kā ierasts u.c.
  • Pamēģiniet sniegt palīdzību tiem, kam tā nepieciešama, savu iespēju robežās. Rūpējoties par savu veselību izsveriet pirms iesaistīties brīvprātīgo darbā, cik ilgstoši un ko varat darīt, lai palīdzētu. Bezpalīdzības un izmisuma emocijas var mazināt iesaistoties aktīvā palīdzības sniegšanā tiem, kam tas ir nepieciešams. Lai nekaitētu veselībai ieteicams to darīt ierobežotu laiku.
  • Meklējiet papildus palīdzību, lai stiprinātu garīgo veselību. Iespēja saņemt gan attālinātas gan klātienes konsultācijas, gan profilaktiskos nolūkos, gan smagās krīzes situācijās, lai pēc iespējas novērstu piedzīvotās traumatiskās pieredzes sekas.    

Ja iestrēgsti liftā zvani:

  • lifta apsaimniekotājam (tālrunis norādīts lifta kabīnē);
  • uz 112 zvani, ja neizdodas sazināties ar mājas apsaimniekotāju vai lifta apkalpotāju.